paniņu pankūciņas ar biezpiena krēmu un zemeņu sīrupu

ooo, cik garš nosaukums, man patīk!
Nu tātad, otrā atvaļinājuma nedēļa. Domāju- ak, nu tik gatavošu un tik likšu blogā, bet sanāca kā vienmēr- pilns tirgus gurķu un jauno kartupeļu, ko te gatavot, neko vairāk nevajag.
Bet nu dažreiz joprojām sanāk.
Viss ir ļoti vienkārši, bet izskatās skaisti un ir tik vasarīgi.

Vajag (2 cilvēkiem):
Pankūciņām:
200 g miltu (man- baltais bezglutēna maisījums, var kviešu)
1 ola
1.5 TK cepamā pulvera
1 ĒK cukura, šķipsna sāls
aptuveni 300 ml paniņu
eļļa cepšanai
Krēmam:
1 paka biezpiena (180 g)
apt.50 ml salda krējuma
2 TK cukura*
Sīrupam:
zemenes, vaniļas ekstrakts/pāksts/cukurs/pasta; parastais cukurs*
Gatavošana:
Pankūkas: sajaukt visu sauso kopā, iedobē ieliet nedaudz sakultu olu, apmaisīt, tad pamazām liet paniņas, maisot, kamēr sanāk normāla krējuma konsistence (vēl var tecēt, bet grūti un lēni:))
Atstāt uz 10 minūtēm.
Sakult biezpienu ar saldo krējumu un cukuru un vaniļu.**
Mazā kausiņā uzvārīt zemenes ar cukuru, vārīt 5 minūtes.
Uz karstas pannas mazā eļļas daudzumā cept pankūciņas, likt pa virsu krēmu un sīrupu.
Komentāri:
*proporcijas tikai vadoties pēc savas garšas izjūtas- man garšo, kad ir pamatīgi saldi, lieku visur damerara cukuru nežēlojot.
**ja nav laika/ir slinkums- vnk ar dakšu sakult, ja ir vēlme visu darīt nopietni- tad sakult krējumu ar cukuru un tad akurāti piejaukt biezpienu. Ja nebaidāties vispār ne no kādām grūtībām- var arī iepriekš izberzt biezpienu caur sietu.

pirmā vasaras kūka

no otrās bezglutēna maisījuma paciņas. Krūmmellenes (kuras vnk ēst pagaidām vēl nav jēgas, bezgaršīgas) un dažas zemenes.
Recepte

pupiņas&cīsiņi

viens no mana bērna mīļākajiem ēdieniem. Tajā brīdī, kad tiek pievienoti labas kvalitātes cīsiņi (un vieni tādi, izcili labas kvalitātes, ekoveikalos nopērkamie, diez kāpēc tīrā veidā nu galīgi nav garšīgi- tikai tā), tas kļūst veselīgs- daudz, daudz olbaltumvielu.

Vajag:
3-4 kārbas dažādu konservēto pupiņu, notecināt, noskalot
5-6 cīsiņi, sagriezt
kārba tomātu sava sulā
2ĒK tomātu mērces (var ar ķiplokiem)
1 TK malta čilī
sāls, pipari
2 sīpoli, sagriezt sīki
1 ĒK eļļas
sīpolloki, krējums pasniegšanai
Gatavošana:
Uz pannas uzkarsēt eļļu, uz mazas uguns apcept sīpolus, čili un cīsiņus. Pa to laiku samalt tomātus kopā ar sulu. Pielikt pie sīpoliem pupiņas, tomātus, sāli-piparus, tomātu mērci. Karsēt, kamēr sāks vārīties, pēc minūtes uzlikt vāku, noņemt no uguns. Atstāt uz 5 minūtēm. Pirms pasniegšanas pārkaisīt ar lokiem, pielikt krējumu.

atšķirīgā rabarberu kūka

kuras recepti sen solīju, bet aizmirsu.
Šeit rakstīju par bezglutēna kūkas maisījumu, kuru no sirds iesaku visiem, jo tas tiešām ir labs un atšķiras no ierastajām kūkām un arī ļaus samazināt kviešu daļu apēstajā. Maisījuma sastāvā ir niedru cukurs, rīsu milti, kukurūzas un tapiokas ciete, cepamais pulveris, vaniļa. Pirku Zaļajā govī.

Vajag (26 cm apaļai formai ar noņemamo malu)
1 maisiņš maisījuma Obstkuchen Teig
2 olas
90 g mīksla sviesta
pāris ĒK cukura
500 g nomizotu un sīki sagrieztu rabarberu
Gatavošana:
Saputot sviestu ar olām, sajaukt ar maisījumu. Cepamajā formā ieklāt cepamo papīru, likt mīklu, izlīdzināt, uzbērt visus rabarberus, viegli piespiest, pārkaisīt ar cukuru, likt cepeškrāsnī, cept 180 C aptuveni 25 minūtes. Beigās pārkaisīt ar pūdercukuru.
Komentāri: kūka ir ļoti mīksta, karstu to varēs ēst tikai ar dakšiņu. Kad pilnība atdzesīs, varēs ari rokā ņemt, ja vajag. Tās struktūra ir daudz krēmīgāka, nekā, teiksim, Šarlotei, taču nekādas putras, tā ir kūka.Ar saldējuma bumbiņu būs izcili.
Man ļoti garšoja.

Getliņu tomāti

pirms dažām dienām biju ekskursijā Getliņu poligonā un tomātu siltumnīcās- pilnīgi ne šī bloga sakarā, viena ekoloģiskā projekta ietvaros. Lielu iespaidu uz mani atstāja šī vide- to vajadzētu redzēt visiem, kas veikalā spriež par tomātiem, kas auguši "miskastē" (pretstatā megaekoloģiskajiem Mārupes:)))

Pati vide ir ārkārtīgi tehnoloģiska, ja nezini- kas tie par pauguriem, to nav iespējams saprast- ne mazākās smakas, aug zālīte un ganās aitas.

Siltumnīcas ir pamatīgā attālumā no atkritumu pārstrādes, tomāti nekādā veidā nesaskaras nedz ar zemi, nedz gaisu. Ļoti interesanti un pārliecinoši- tomāti aug akmens vatē, tos apputekšņo kamenes, elektronika atver jumtu vēdināšanai, darbinieki ar mazām mašīnītēm brauc starp rindām un lasa ar rokām. Apmeklētājus iekšā nelaiž, bet nu visu siltumnīcu var redzet aiz stikla. Smaržo labi, tikai ne tik intensīvi, kā mazās lauku siltumnīcās.

Ļoti tīra, pat sterili tīra, urbāna un civilizēta vide.

Un viss viņu sakars ar Gētliņiem ir tas, ka siltumnīcas apsilda gāzes dedzināšanas motoru atdzišanas siltums.

Veikals man arī patika- tajā ir trīs preces (trīs tomātu šķirnes):))). Ļoti minimalistisks! (visi ideālie- pa 3 eiro, šķībie- pa 2). Un tie aveņu tomāti smaržo tā, kā tirgū smaržos vēl tikai pēc mēneša.

Vienvārdsakot- man arī bija muļķīgas fantāzijas un aizspriedumi, vairs nav (nu, jāsaka arī līdz šim man tas neliedza paretam (jo dārgi) nopirkt kādu tomātu.

P.S. Ak, jā, un tā, protams, pēc visiem noteikumiem ir bioloģiskā saimniecība, nekādas mēslošanas ar ķimikālijām, steidzināšanas un ko tur vēl tomātiem dara:). 

fotogrāfija no tīmekļa

vieglie vasaras salāti ar vistu

Viegli, ļoti veselīgi, vienkārši un pašpietiekami- pilnvērtīgas pusdienas vai vakariņas.
Zaļo daļu var veidot jebkuri salāti, man vislabāk garšo rukola, taču, protams, spināti vai romiešu vai kāds maisījums- visi būs labi.

Vajag:
rukola, redīsi, gurķis
mocarella- bumbiņās vai parastā, vai arī ekstragaršīgā bifeļa
vistas fileja
sāls, svaigi malti pipari, čilī piparu pulveris, sakapāti pētersīļi
2-3 TK eļļas
Gatavošana:
Fileju sagriezt plānās strēmelēs vai vnk mazos gabaliņos, pārkaisīt ar sāli, pipariem, čilī, ierīvēt tos. Apcept vienā TK eļļas līdz gatavībai (3-4 min), sajaukt ar pētersīļiem.
Sajaukt visu.
Man parasti pietiek skābuma, bet, protams, var jebko- citrona vai laima sulu, kādu garšīgu etiķi u.tml.

zemenes!

kaut gan nekad neesmu sludinājusi, ka mans blogs ir taupīšanas teritorija, tomēr jūtos neērti, rakstot otrajā jūnijā par vietējām zemenēm. Kādreiz saņēmu aizrādījumu (pat vairākus) par to, ka nerēķinos ar vispārējo ekonomisko situāciju valstī:)
Bet tomēr pastāstīšu- ierobežotais budžets katru vasaru apgrūtina to, kas ir jādara vasarā- ogu un augļu nekontrolētu ēšanu. Tāpēc šogad vēl rudenī ieviesu ogu krājkasi, kurā iemetu visu, kas palicis pēdejā dienā pirms algas, kā arī kaut kādus vēl sīkumus neiebudžetētos. Tikai 1 vai 2 eiro monētas. Un vakar konstatēju, ka tas būtiski atvieglos izvēles:)
Un, lūk- pirmais puskilograms šogad, "Polka" no Saldus rajona. Nu ir atšķirība! 
Totālai dekadencei- ar vaniļas putkrējumu.

maija iespaidi

prieki

1.Kafejnīca "Skudru pūznis" Birznieka-Upīša ielā. Nepaguvu saskumt par to, cik nožēlojama ir dzīve bez glutēna Rīgas centrā, kā atradu šo. Tur ir pilns ēdienu klāsts- no zupas līdz tortēm, ļoti normālas cenas, draudzīgs saimnieks, ļoti bagātīga ēdienkarte un garšīgi (noteikti ir vērts iegriezties ne tikai bezglutēna dzīves dalībniekiem:)! Atrašanās vieta un dizains- absolūti ikdienišķi- mājas virtuve labākajā vārda nozīmē. 
PS. Sveramie cepumi- izcili!

2. Froosh smūziji. Ne gluži jaunums, bet  ļoti palīdz brīžos, kad vēl nekas nav izaudzis un pieejami ir tikai plastmasas augļi Rimi. Dārgi pēc velna (izdevīgāk- lielās pudeles Stokman'ā), bet ļoti garšīgi un arī patīkama ir doma- cik daudz augļu tu izdzer. Gemos'ā ir ne sliktāki un būtiski lētāki, arī kaut kādi skandināvu, savukārt Rimi atrodamie igauņu tuvu nestāv. Īpaši man patīk saukļi uz pudelītēm. Mans favorīts ir "augļi, par kuriem tu nekad neesi dzirdējis". Un tik tiešām sastāva tādi ir divi:)


3. Varētu būt, ka pirmais pusfabrikāts mana blogā? Jā, varētu. Tātad- rabarberu sezona un bezglutēns- ko darīt, dārgā redakcija? Var jau krēmu taisīt vai kādu klimpu zupu, bet es gribu kūku. 
Un iemēģināju šo te maisījumu-Vacijā ražots kūkas maisījums. Sastāvs-tradicionāls bezglutēnam- rīsi, kukurūza, tapioka. Burbona vaniļa. Jāpieliek olas un sviests un viss. Kāpēc stāstu par to- tāpēc, ka kūka ir burvīgi krēmīga (recepti ielikšu rīt), bet atpūsties no kviešiem der visiem. Maksā nedaudz pāri 3 eiro, Zaļajā govī Brīvības ielā, taču iekšā ir 2 paciņas, 2 kūkām- pavisam neslikti!

un skumjas

protams, skumjas par poļu un grieķu zemenēm ir lielas, vairākas reizes nonācu ar tām saskarsmē un tās bija pavisam apšaubāmas, bet nu šīs skumjas nav nopietnas, pēc nedēļas jau sāksies vietējās ogas.

Tāpēc maija skumjas būs vairākkārt iepirktie bojāti "Ezerkauliņu" dārzeņi .Gan Rimi, gan Prismā, gan rīvētie burkāni (saskābuši), gan graužamie burkāni (lipīgi un slapji; saskābuši), gan bietes- dīvaini ļenganas vietām. Sezona iepakotajiem dārzeņiem, domāju, ir galā, bet vienalga nepatīkami- šie saukļi par vietējo un reģionālo kā kvalitātes garantiju.