praktiskie jautājumi

Pēdējā laikā biežāk nākas atbildēt uz diviem jautājumiem. Pirmais- kur pērku kaut ko. Otrais- „Parmezānu aizvietoju ar Limbažu Holandes, krējumu neliku, kas ir koriandrs- nezinu, vīnu aizstāju ar etiķi. Sanāca negaršīgi, dīvaina recepte.”

Vispirms par otro. Ja jums ir pietiekami liela pieredze, lai novērtētu aizvietošanas sekas- lūdzu, manis pēc. Taču jebkurā gadījumā es varu atbildēt tikai par savām receptēm- gan par tehnoloģiju, gan par sastāvdaļām. Kāpēc jāizlaiž svarīgs gatavošanas posms un tad jāsaka, ka efekts nav tāds, kā aprakstu- nezinu un mani tas arī neinteresē.

Vēlreiz arī atgādinu, ka komentārus cenzēju, tāpēc agresīvos viedokļus par šo mazlatvisko vidi var paturēt sev, kā arī komentārus par neproletārisku produktu izmantošanu.

Par veikaliem.Visas garšvielas un kaltētos garšaugus pērku Lienes ielas garšvielu veikalā- lētāk un vairāk nav nekur.
Dažas specifiskas garšvielas, lēcas, pupiņas, zirņu miltus, basmati īpašiem ēdieniem pērku pie krišnaītiem, Barona ielā.
Ikdienas pārtika, žāvētie augļi- Rimi, Vidzemes tirgū. Žāvētos, protams, labāk „Gemos’ā”, taču līdz turienei pavisam reti aizbraucu (turklāt atstāju tur visus uzkrājumus- pārāk bīstami)
Īpašus Vidusjūras produktus (kaltēti tomāti, anšovi, daži makaroni)- „Gastronomā” Reval viesnīcā, Brīvības ielā.
Miltus (izņemot parastos kviešu)- ekoveikalā Barona ielā vai arī Stabu ielā.
Kaut kādas lietas „Stokmanā” (piemēram, auzu klijas, kļavu sīrupu, karija lapas, karija pastas)- bet nu tur ļoti reti nonāku.
2 reizes mēnesī zaļumus, pākšaugus, dārzeņus- Zaļajā tirdziņā Berga bazarā.