kamēr nav beigusies sezona

zemeņu un rabarberu. It īpaši zemeņu, jo rabarberi visu vasaru, neviens jau neliek tos pāraugušos ēst.
Nu tā, vispirms gribu izteikt sajūsmu par dzērienu, kuru dzeram nedēļām, kuru es staipu līdzi pudelē un turu ledusskapī. Ilze, paldies, tas ir izcils!
Recepte absolutsed. blogā.
Īpaši mani sajūsmina tā gatavošana- nevienas liekas kustības, nekādas karsēšanas un tml. Zaļš, svaigs, ātrs un atspirdinošs- ko vēl vajag?

Un tad vēl ja piemet sauju zemeņu- arī bērns dzer.

Un tagad par zemenēm. Neko interesantu ar tām nedaru- plombīrs un zemenes, vairs man neko nevajag.
Taču angļu pavāra Džeimsa Martina autoritāte manās acīs ir augsta, turklāt mani fascinē, ja kaut kā garšu ietekmē process, nevis sastāvdaļas. No zemeņu ievārījuma vārīšanas biju atteikusies, manuprāt, pektīna cukurs, ja to izmanto kā uz iepakojuma teikts, pamanās noņemt ievārījumiem pusi garšas un vēl vairāk smaržas.
Bet, atkārtošos, Džeimss Martins. Nolēmu izmēģināt. Izmēģināju. Nākamajā dienā gāju uz tirgu pēc vēl vienas zemeņu devas:) Un tagad mani māc šaubas- laikam vajag vēl, kaut gan zemenes jau kļūst dārgas.
Recepte no Goodfood jūnija numura. Es to atstāstīšu ļoti pavirši.

Zemeņu džems

Vajag:

1 kg zemeņu
750 g ievārījuma cukura (Dansukker ievārījuma)
1 citrons
nedaudz sviesta (1TK)
Gatavošana:
Zemenes nomazgāt, ļoti ātri nožāvēt ar papīra dvieļiem. Noņemt lapas, izgriezt cieto balto daļu pie lapiņām- tādu kā mazu konusu ar naža galu. Lielas ogas sagriezt uz pusēm. Apbert ar cukuru, atstāt uz nakti (žurnālā teikts- istabas temperatūrā, es neriskēju, liku ledusskapī un no rīta uz 3 stundām ārā).
Nākamajā dienā likt katlā, piespiest citrona sulu, likt uz ļoti, ļoti lēnas uguns. Sildīt, kamēr ar karoti jūt, ka izkusis cukurs. Palielināt uguni, lai burbuļo. Vārīt 5-7 minūtes (veikt testu uz ledusauksta šķīvja- ja ievārījuma piliens ar pirkstu krokojas- gatavs). Noņemt putas. Likt sviestu. Atstāt uz 15 min. Likt sterilās burkās (es vnk skaloju ar verdošu ūdeni kādu pusstundu pirms pildīšanas).
Komentāri: Ja vēlas, var pielikt piparus vai vaniļu vai rožūdeni. Es vienai mazai burciņai pieliku piparus, vienai- vaniļu.
Iespaidi: esmu sajūsmā. Man ļoti patīk struktūra- maiga, nevis kā želeja un arī smarža- kā īstam ievārījumam! Salds, protams, bet nu es burkām neēdu, uz maizes- izcils.