rudzu plāceņi ar kabačiem

Avots- cookschool.ru, Larisa

Vajag:
1 gl rudzu miltu
½ gl rupjo kviešu miltu
200 g sarīvēta kabača (var arī kaposta vai ķirbja)
2-3 ĒK eļļas
pa 1/3 TK ķimeņu, koriandra, malta ingvera (es pirmos divus lieku vairāk)
sāls
var arī sakapātus zaļumus
Gatavošana:
Sarīvēt kabaci uz rupjas rīves. Pievienot ķimenes, koriandru, ingveru, sāli, arī zaļumus, ja lietojiet. Pievienot miltus un eļļu. Samīcīt mīkstu mīklu. Ja vajag, var pielikt nedaudz ūdeni, bet nu man vienmēr kabacis devis pietiekami sulas. Sadalīt 6-8 daļās, ar rokām saplacināt plāceņus. Likt uz paplātes, 180-200 C (atkarībā no krāsns) kādas 25 minūtes. Garšīgi ar svaigo sieru un tml. Es pie šiem plāceņiem pērku Rimi svaigo sieru (rimi ir ražotājs) ar fantastisku sastāvu- biezpiens, krējums, sāls. Nevienas piedevas, neviene E. Un lieku klāt tzatziki maisījumu no Asara ielas veikala (sastāvā ir dažādi garšaugi, ķiploki, rieksti)- sanāk ļoti garšīgi.

+35 Ķīnā

piepūšamie apļi vajadzīgi, lai kaut cik saglabātu personīgo telpu.
foto no http://www.dailymail.co.uk/, via mi3ch.livejournal

skones ar jāņogām un žāvētām aprikozēm

Augļu komplekts no http://www.joyofbaking.com/, bet nu man īsti nebija vajadzīgo produktu, lai viss būtu pēc receptes, tāpēc- ar manām variācijām.

Vajag:
200 parasto miltu
60 g rupjo miltu
2 TK cepamā pulvera
3 ĒK cukura
3-4 pilnas ēdamkarotes jāņogu
1/3 glāzes sakapātu žāvēto aprikožu
25 g sviesta
ap 150 ml piena
Gatavošana:
Dažas nianses gatavojot skones.
Sakapāt miltus ar sviestu un cukuru un cepamo pulveri (šeit aprakstīts). Pievienot ogas un aprikozes. Akurāti pievienot pienu, kamēr viss savelsies kopā. Izlikt uz miltiem pārkaisītas virsmas, izveidot apmēram 18 cm diametra apli, sagriezt 8 daļās, pārziest ar pienu. Likt uz paplātes ar papīru. Cept 200 C ap 20 minūtēm.
Iespaidi: ļoti labas skones, precīza recepte. Protams, ne tik pūkainas un krēmīgas, kā ar saldo krējumu un lielāku sviesta daudzumu, bet nu toties veselīgākas.

Piens un Madaras festivāls

Naktī garas tūres rezultātā nonācu "Pienā" (sen tur nebiju naktī bijusi). Pirms nedēļas biju tur viņu mini festivālā- tas bija ļoti labs. Nekā lieka, manierīga vai pārāk rafinēta. Vienkārši apbrīnojami dzīvs pagalms- pēc Rīgas standartiem. Šonakt, protams, "Piens" daudz vairāk bija līdzīgs pavisam parastam klubam- pat mūzika bija banāls umc umc. Bet nu tā anturāža vienalga ir patīkama un vide- samērā draudzīga. Vēl neliela robeža atšķir "Pienu"no citiem- nedaudz jaunāki un nedauz vairāk apdzērušies apmeklētāji- un nebūs tur jēgas iet.
Fotogrāfija no mini festivāla 01.08.-

Taču tas nav tas, ko es gribēju rakstīt- 14.08. atkal kaut kas līdzīgs notiks AB dambī. Šeit.

arābu salāti

paskatījos šorīt ziņas par to, aks notiek Maskavā un sapratu, ka mēs dzīvojam paradīzē. Arī 33 grādi ir izturami, kad teorētiski ir iespējama elpošana:(
Par ēdienu- ļoti labs risinājums šādam laikam. Salāti ir ļoti vienkārši un elementāri, taču sīka nianse tos padara neparastus un īpaši garšīgus.
Par nigel(l)u- tas ir garšaugs, indiešu virtuvē to sauc kalindži, krievu valodā- černuška. Tās ir mazas melnas sēkliņas- kā sezams, tiki savādākas formas. Smarža tām atraisās, apcepot eļļā. Izcilas pie plāceņiem, maizes. Rīgā esmu redzējusi tikai pie krišnaītiem, Barona ielā.

Avots- cookschool.ru, Татуся
Vajag:
1 pitas maize, sagriezt nelielos kvadrātiņos
2 tomāti
1 gurķis
1 paprika
1 mazs sīpols
zaļumi (pētersīļi, kinza, piparmētras- ne dilles!)
olīveļļa (vai arī argana eļļa vai kāda cita izteiksmīga)
nigel(l)a. Ja nav iespējams tikt pie nigellas- var arī kumīnu vai sezamu.
Gatavošana:Dārzeņus un zaļumus sagriezt ne pārāk smalki, apslacināt ar eļļu, pasālīt. Uz nelielas pannas dažas minūtes apcept pitu ar nigellas sēkliņām un nelielu olīveļļas daudzumu- kamēr pitas gabaliņi kļūs kraukšķīgi. Pievienot salātiem, uzreiz ēst.

positivus 2010

Kārtoju bildes un padomāju- vajag šādu pateicības izteikšanu:)
Man ne visai patika šis festivāls muzikālajā ziņā- pārāk daudz gaudulīgu angļu zēnu un šausmīga nojauta, ka tas viss iet uz indie folka pusi. Ceru, ka kļūdos. Taču karstums bija mērens, Muse- izcils, cilvēki- relaksēti, bērnu istaba- ārpus kritikas. Domāju, daudzi sapratīs- kas tieši bija "ārpus"- tur bērni varēja atrasties līdz 1iem naktī, tika apčubināti, izklaidēti un nodarbināti...
Vēl gribēju piebilst, ka "'Rakaros" ir nožēlojamākās brokastis visā manā viesnīcu biogrāfijā:) Vispār apšaubāma vieta.
Lūk, Muse. Filmējusi, protams, neesmu es.

skones ar upenēm

Neskatoties uz karstumu, dzīve it kā turpinās:) Paskatījos laika prognozi- nu, turpmākās dienas izskatās horizontālas un ar Boržomi pudeli.

Taču šodien- skones. Mana šīs vasaras aizraušanas. Jo tās ir garšīgas, ātras un variablas. Daži ieteikumi uzreiz, lai varētu uz tiem likt linku citās receptēs:
1. Visiem produktiem (sviestam, pienam, arī ogām) ir jābūt aukstiem. Tas ir svarīgi- it īpaši gatavojot šovasar.
2. Procesam jānotiek ātri- nekādas pārcentības un ilgas mīcīšanas. Skones fantastiskā struktura sanāks tikai, ja drupačas, no kurām tiek veidota mīkla, netiks izkausētas un pārmīcītas. Ļoti labi der dubultais zaļumu nazis. Laikam arī blenderis- taču tā krūzes mazgāšana mani neiedvesmo.
3. Ļoti ērti ir taisīt mīklu iepriekšējā vakarā (kad vairs nav karsts) un cept no rīta (kad vēl nav karsts). Šinī gadījumā es izveidoju skones, lieku uz paplātes un paplāti bāžu ledusskapī.
4. Skonēm jābūt biezām- dažādās receptēs biezums variējas no 2,5 līdz 5 cm. Man liekas, optimāls ir kādi 4. Lai to mierīgi varētu pārgriezt, ja vēlas. Skones var bt apaļas (ap 5 cm diametrā), četrkantīgas (ap 6 uz 6) vai trīsstūra (kā šīs). Tās ēd pārgriežot horizontāli un vidū lietkot džemu, putukrējumu vai maskarpones veida biezpienu/sieru. Vai arī negriežot un neko neliekot- arī labi:)
5. Tiek vienmēr ļoti uzstāts, ka skones ēd TIKAI gatavošanas dienā. Es teiktu, ka tās, kurās ir daudz sviesta un saldais krējums, tiešām ir fantastiskas tikai pirmajā dienā. Par pārējām lielu atšķirību nesajutu.Recepte no www.joyofbaking.com, nedaudz vienkāršota (oriģinālā tā vēl tika pārkaisīta ar kanēļa drupačām, man tas likās lieki)

Skones ar upenēm

Vajag:
2 tases (260g) miltu
1/3 tases (65g) cukura
2 TK cepamā pulvera
1/8 TK sāls
6 ĒK sviesta (85 g), auksta, sagriezt
150 g upeņu
1 ola
daži pilieni vaniļas esences
½ gl piena
Gatavošana:
Sajaukt miltus ar cukuru, cepamo pulveri, sāli un sakapāt ar diviem nažiem/sasmalcināt blenderī/sarīvēt ar rokām līdz vienmērīgām drupačām. Es šim nolūkam izmantoju zaļumu dubulto nazi (tagad rimi akcijā arī tāds ir)- ļoti ērti.
Akurāti pievienot ogas.
Citā trakā sajakt pienu ar olu un vaniļu.
Pievienot sausai masai šķidro. Maisīt akurāti un maigi tikai līdz tam, lai viss saliptu kopā, ne ilgāk.
Pārkaisīt galdu ar miltiem, izlikt mīklu. Pārkaisīt mīklu ar miltiem. Mīkla būs lipīga. Akurāti saplasināt un izveidot apli- apmēram 18 cm diametrā, apmēram 4 cm biezu. Sagriezt radiāli 8 šķēlēs, pārziest ar pienu.
Likt uz paplātes (protams, ar cepamo papīru), 205 C, 18-22 minūtes.
Atdzesēt uz restes apmēram 5 minūtes un tad ēst.

Liepāja' 2010

šodien par ēdienu nerakstīšu:) Jo mūsu atbilde karstumam ir gurķi, kefīrs un sezama sēkliņu batoniņi no Rimi- saldajā.
Tātad, par Liepāju.
Esmu to redzējusi visos iespējamos gadalaikos, taču šogad, kad manāmi palielinājies pamesto namu skaits, labus restorānus vairs par tādiem saukt nevar un vakaros ielas ir tukšākas, nekā pirms gada, secinu, ka Liepājai šausmīgi piestāv karstums. Tas nemaz nav tik pašsaprotami, jo Rīgu, piemēram, tas neizdaiļo. Bet Liepājā pēršņi var atrast vidusjūras reģionu krāsas un noskaņas un tad apskrubinātie koka pagalmi ar tumšādainām sievietēm mežģiņu kombinācijās, kuras smēķē pie loga, liekas visai loģiski. Kaķu daudzums (vienā vakarā pa ceļam uz mājām saskaitījām ar bērnu 39), brīvi pa ielām skraidošu bērnu, spilgti zilā krāsā krāsotu koku sienu, "dzīvās mūzikas" kafejnīcās, pagalmos izkārtas krāsainas veļas daudzums- viss liecina, ka Liepāja tikai izliekas par parastu Latvijas pilsētu.

rabarberu pīrāgs bez olām- pirms prombraukšanas:)

Man ir jauna grāmata- izcila! Likās, ka jābeidz interesēties par ceptajiem saldumiem- tā jau nevar saskaitīt, cik daudz interesanta gaida negatavots. Taču šī grāmata ir kaut kas īpašs. Tajā ir ļoti, ļoti daudz recepšu, tajā ir bezgala daudz recepšu, kurām viss ir pa rokai, tā der gan veģetāriešiem (īpaši) gan laktoveģetāriešiem (mazāk), gan indiešu ēdiena faniem, gan tiem, kuri vienkārši interesējas par iespēju lietot mazāk olu. Receptes ir maksimāli vienkāršas un detalizētas, nekādu nesaprotamu kustību un mistikas.

Un pirmā recepte no tās. Domāja, ka ieviesīšu vēl vienu tegu- bez olām, lai atšķirtu šos saldumus. Ak jā- tā ir atvadu recepte- braucu prom līdz jūlija vidum.

Novēlu jums maksimāli sajust vasaru!

Rabarberu pīrāgs bez olām

Vajag:
(apaļai forma, 25 cm diametrā, iesviestota, pārkaisīta ar miltiem)
100 gr sviesta vai margarīna
150 g cukura
4 TK vaniļas cukura vai 1 TK vaniļas esences
200 gr miltu
4 TK cepamā pulvera (bez kalna)
200 ml piena
2 glāzes 1.5 cm lieluma gabalos sasmalcināta rabarbera
Pārkaisīšanai:
50 g miltu, 50 g cukura, 25 g sviesta, 50 g sasmalcinātu mandeļu
Gatavošana:
Kārtīgi saberzt sviestu ar cukuru. Pievienot nedaudz vaniļas cukura. Citā traukā izsijāt miltus ar cepamo pulveri un vaniļas cukuru. Pamazām pievienot pienu un sviestu ar cukuru. Likt sagatavotā cepamajā formā, pārklāt ar rabarberiem. Pārkaisīšanai domātos miltus saberzt ar rokām ar cukuru un sviestu- sanāks drumstalas. Pākaisīt ar tām pīrāgu un pa virsu vēl ar mandelēm.
Cept 45 minūtes 180 C.

Iespaidi: ļoti sulīgs, gaisīgs un garšīgs.

pēdējās dienas ar internetu:)

virsraksts izskatās visai dramatiski:) Taču nekā tāda- vienkārši pēc pāris dienām uz kādām trīs nedēļām došos uz Liepāju un pirmo reizi neņemšu līdzi datoru. Slinkums domāt- ar kādām apziņas stāvokļa izmaiņām tas saistīts, taču konkrēti jūtu nepieciešamību pēc dažām nedēļām bez tīmekļa. Jūtu zināmu trauksmi, jo ļoti rēķinos- nevis ar izklaidējošām lietām, bet ar tiem nedaudzajiem blogiem, kuri balsta manu cilvēkmīlestību.
Bet nu nekas, laiks pārbaudīt- cik tālu internets ir iekļuvis dzīvē:) Un atpūtināt smadzenes no piesārņojuma.
Taču šodien- krievu mākslinieks Andrejs Remņovs. Ilgi skatījos uz šo gleznu un uztraucos- kas tas ir? Kamēr bloga autore, no kuras uzzināju par Remņovu, uzrakstīja- atgādina Klimtu. Un es nomierinājos, jo tieši šo līdzību nespēju noformulēt. Klimtu atskatījos un at-mīlējos pirms, hm, kādiem 20 gadiem un man pret viņu ir izveidojusies ļoti spēcīga nepatika (it īpaši 90.jos, kad neviens interjera žurnālā eksponētais skaistdzīvoklis nebija iedomājams bez Skūpsta vai Judītes pie sienas. Nevar teikt, ka Remņovs mani dziļi uzrunā, taču man šīs gleznas liekas ļoti dekoratīvas un krāšņas.

Nekā pārmērīgi dziļdomīga. Par personības un produkta saistību. Ļoti man patika Vocmuša akvareļi- pasakaini, sapņaini, šizofrēniski. Izlasīju interviju- nožēloju. Nedariet tā. Skatiesties uz gleznām. Jo vizuāli man joprojām patīk, taču doma par to, ka es negribu neko vairāk zināt par viņa pasauli- traucē. Glezna no šejienes un vēl milzīgs portfolio.

Pretēji ir ar Sergeju Maksimišinu. Jo vairāk lasu, klausos, uzzinu, jo lielāka manās acīs ir viņa darbu vērtība (kuru es nespēju, protams, novērtēt ar zinošu aci). Viņš gan nav artfoto pārstāvis, viņš ir žurnālists. Divkāršējs pasaules labākais fotogrāfs. Tādi stāsti ir viņa fotogrāfijās- jebkurai gleznai vai grāmati novēlētu.

Fotogrāfija no viņa mājaslapas. Ir daudz citu.

zemeņu krēms ar jogurtu

Vajag:
400 ml samaltu zemeņu (var saldētas un runa ir par apjomu, ne svaru!)
100 ml bezpiedevu jogurta
paciņa želatīna RUF (ražotāju norādu, jo citu nelietoju- šī paciņa paredzēta 500 ml)
pūdercukurs pēc garšas
Gatavošana: pagatavot želatīnu, kā teikts instrukcijā (iemērkt 5 ĒK auksta ūdens uz 10 min., izkausēt ūdens peldē), sajaukt ar zemenēm, jogurtu un pūdercukuru. Atstāt uz 15 minūtēm, tad saputot, liet paredzētajos trauciņos (individuālos, izņemt kā parastu želeju neizdosies), likt ledusskapī, kamēr sastings.

jauna grāmata un jauns ēdiens

Grāmata ir šāda- "Рецепты вкусной и здоровой жизни".

Par to, ka šī grāmatu sērija ir pretrunāga, jau esmu rakstījusi. Patīkams noformējums, pieņemama cena, ļoti labas idejas, interesanti un rosinoši ēdieni. Pārsvarā- vienkārši vai pavisam vienkārši. Bet- neprecizitātes receptēs. Pirmajā receptē, kuru es izvēlējos- šajā- jau visādas dīvainības ar gatavošanas laiku un sarakstā neminēto ingredientu uzrašanas. Tāpēc- recepte no grāmatas, taču stāstīta maniem vārdiem un ar labojumiem. Taču par šo vien recepti es piedodu autoriem nepilnības un priecājos ka vēl daudz interesanta atradu grāmatā.

Marokāņu ragū ar dārzeņiem (un kuskusu)

Vajag:
1 glāze dārzeņu buljona (es izmantoju bioveikalā pirktos kubiņus)
1 glāze kuskusa
1 vidējs cukīni, sagriezt 1-1,5 cm lielos gabalos
2 nelieli burkāni, sagriezt 1-1,5 cm lielos gabalos
1 vidējs sīpols, sagriezt plānos pusgrezenos
2 daiviņas ķiploka, sakapāt
400 gr konservēta nuta (turku zirņi), noliet šķidrumu (konservēta rimi nebija, mērcēju- vārīju parastu sauso)
400 konservētu tomātu gabaliņos
pāris zariņi pētersīļu
2 ĒK mandeļu plāksnīšu
1 TK malta kumīna
3 ĒK olīveļļas
sāls, pipari

*vēl pieliku pusburciņu lielo kalamata olīvu
Gatavošana: katlā uzkarsēt 2 ĒK eļļas, 5 minūtes apcept sīpolu uz nelielas uguns. Pielikt ķiplokus un kumīnu, apcept 30 sekundes. Pielikt burkānus, nutu, tomātus (ar visu sulu), gatavot 9-10 minūtes. Pielikt cukīni, sāli, piparus, gatavot zem vāka 5 minūtes. Pagatavot kuskusu ar buljonu pēc instrukcijas uz kuskusa iepakojuma. Savienot dārzeņus ar kuskusu, pārkaisīt ar sakapātiem pētersīļiem un mandelēm.

Iespaidi: kumīns-tomāti-pipari- ļoti garšīga kombinācija. Kuskusu parasti daudz vienkāršāk izmantoju, vairs tā nedarīšu:)

A Hawk And A Hacksaw

Ja nebūtu uz zemes "Beirut'as", šis man vairāk patiktu. Bet varbūt vienkārši apnikusi pašlaik šāda mūzika. Taču nojaušu, ka dzīvajā karstajā (potenciāli) 20.jūlija vakarā Spīķeros būs ļoti labi.

zemeņu zupa

Atkal nekādas receptes:) Rūpīgi sablenderētas zemenes ar nelielu dauzdumu pūdercukura, plombīrs un šķipsna gatavā desertu garšvielu maisījuma (kanēlis, krustnagliņas un kakao)

Rudzu maizītes

Avots-svetilnik_m, livejournal
Vajag:
3 glāzes rudzu miltu (varbūt nedaudz vairāk)
200 gr krējuma
2 olas
0,5 gl cukura (ja vēlaties saldas- es liku nepilnas 2 ĒK)
1 ĒK medus
0,5 TK sāls
1 TK cepamā pulvera
kā arī1 olas dzeltenums pārziešanai (es šādam nolūkam izmantoju krējumu)
Gatavošana:Sajaukt visus mīklai paredzētos produktus. Mīkla būs mīksta un lipīga. Ja tā ir tik lipīga, ka neko nevar pasākt- tad jāpieliek vēl nedaudz miltu. Mīklu likt uz virsmas, kas pārkaisīta ar miltiem. Pārkaisot rokas ar miltiem, sadalīt gabalos un savelt bumbiņas lielas olas lielumā. Saplacināt, likt uz paplātes ar cepamo papīru. Pārziest. Iegriezt ar nazi krusteniski. Cept apmēram pusstundu 200 C.
Iespaidi: jaukas maizītes, struktūra līdzīga ļoti mīkstiem cepumiem. Bērns ēda ar ievārījumu, es- ar sieru, jo man patīk saldenas maizes un siera kombinācija. Brīnījos, ka tīri rudzu milti nerada smagnēju un skābu efektu. Nākamajā dienā arī labas.

ilustrācijas

Ilustrācija mani ļoti interesē, esmu pret to prasīga un tā man sagādā ļoti daudz sajūtu. Bērnu grāmatās ilustrācijas mēdz būt pasakainas. Taču mans bērns, kuram vienmēr bija pieejamas daudz un dažādas bērnu grāmatas, nebūt nav rafinēts šajā ziņā un viņu neuztrauc vistizlākie zaķīši un šaušalīgākie pornobruņinieki (ir tāds fantasy ilustrēšanas stils- "Gredzenu pavēlniekā" man ir tādas skaistules- asinis stingst). Man savulaik bērnu grāmatu gandrīz nebija un es izaugu ar vecāku mākslas albūmiem- varbūt tāpēc man nav vienalga. Kaut gan, protams, vērtēju diletantiski, tikai "patīk-nepatīk".
Līdz šim mans favorīts bija Vladislavs Jerko- latviski "Sniega karaliene" izdota ar viņa ilustrācijām. It īpaši man "Alise Brīnumzemē" patīk.

Bet ne par to. Šodien skatījos pie rīta kafijas mākslinieces Jūlijas Gukovas ilustrācijas un ieraudzīju, ka 80.gados viņa ilustrējusi krieviski izdoto Baltvilku. Piemēram-

humuss

protams, var jau veikalā nopirkt, bet nu a) E vielas vēl neviens nav atcēlis; b)pašizmaksa mājās gatavotam ir minimāla; c)sanāk daudz izteiksmīgāks un garšīgāks. Arī kumīna dēļ- derētu pārliecināties iepriekš, vai tas jums garšo.

Avots- Аля, edimdoma.ru, Karenas Pevzneres grāmata "Izraēlas salāti"

Vajag:

1/2 glāzes sezama sēklu

2 ĒK olīveļļas

2-3 daiviņas ķiploku (var arī vairāk)

1 ĒK kumīna sēklu (man bija tikai malts kumīns, izmantoju pusi no šī daudzuma)

1 TK citrona sulas

500 gr (sausa) nuta (turku zirņi)- nopērkami lielveikalos, pie krišnaītiem, bioveikalos, Vidzemes tirgū (riekstu nodaļā). Lētākie- tirgū

baltie pipari, sāls (man bija tikai parastie svaigi maltie melnie pipari)

Gatavošana:.
Zirņus iemērkt pirms gatavošanas ar sodas šķipsnu uz vismaz 12 stundām.

Iemērkto nutu izvārīt, kamēr pavisam mīksts (apmēram 1.5 stundu), atdzesēt.

Pagatavot thinas pastu (es vienmēr gatavoju iepriekšeja vakarā, taču tam nav nozīmes)- apcept sezamu ar kumīnu uz sausas pannas un mazas uguns, maisot, kamēr viegli zeltains.
Sasmalcināt blenderī*. Pievienot eļļu, saspiestu ar presi ķiploku, sāli, piparus, citrona sulu. Atšķaidīt ar ūdeni līdz šķidra krējuma konsistencei.
*nezinu, mans blenderis to nespēj, es maļu sezamu kopā ar ķiplokiem un eļļu un arī nedaudz ūdens mazajā blendera krūzē, kas domāta riekstiem- un vienalga tā nesanāk gluda pasta. Pasta būtu, ja samaltu sezamu ar kumīnu kafijas maļamaja, bet nu man vienmēr slinkums to tīrīt. Un man patīk arī, ka paliek sezama kraukšķīgums).

Izvārīto nutu likt blenderī nelielās porcijās, pievienot katrai porcijai nedaudz thinas, rūpīgi samalt. Man parasti sanāk vēl kādu pusglāzi ūdeni pielikt šim daudzumam, nuts ir sauss. Tā samalt visu. Pievienot sāli un piparus, cik vēlas.

Viss.

Pasniegt ar siltu pitas maizi. Likt nelielu humusa daudzumu šķīvī, pārkaisīt ar maltu saldo papriku, iztaisīt iedobi, ieliet tajā nedaudz olīvelļas. Var likt vārītu nutu vai ciedru riekstus vai ceptas sēnes.

Iespaidi: parasti humuss cilvēkiem vai nu riebjas, vai nu izraisa atkarību:) Otrajā gadījumā var atjēgties pusnaktī ar karoti pie ledusskapja, domīgi ēdot humusu no šķīvja bez kādām pitām un pasniegšanām. Nu, tautas tievēšanas gudrība vēstī, ka apēstais nevienam neredzot- neskaitās.

saldējuma kokteilis

Receptes nebūs:)
Pakusis plombīrs un zemenes - bērnam, bezpiedevu jogurts, ūdens (2 daļas jogurta, 1 daļa ūdens, ilgi putot), sīrups un zemenes - man.

safrāns

vakar pirmo reizi dzīvē nopirku safrānu. It kā jau 6 latu iztērēšana nav nekas ļoti ekstrēms:), taču briedu kādu gadu.
Iemesls, īstenībā, ir. Beidzot ieguvu grāmatu, kuru gribēju iegūt tikpat ilgi. Vasanta un Ušas Ladu "Ajurvēdiskā kulinārija".

Izcila grāmata tiem, kuri interesējas par attiecīgo jomu. Maksimāli strukturēta, receptes skaidrotas līdz sīkākai niansei, turklāt- ja interesējaties nopietni- katrai receptei klāt ir iedarība un došām, bieži arī variācijas, komentāri un tml. Normāli pātulkota krieviski. Nu, manuprāt, nav mazsvarīgi arī tas, ka Vasants Lads ir ļoti nopietns ajurvēdas pazinējs un praktiķis.

Šķirstīju es grāmatu un konstatēju, ka ir kādas 5 lietas, ar kurām man nav bijusi darīšana, kuru garšu nezinu un kuras atkārtojas daudzās receptēs. Un viena no tām ir safrāns. Es pat jau biju veikusi tirgus pētījumu:) un konstatēju, ka pie krišnaītiem ir visdraudzīgākā cena- 5,80 par 2 gramiem (salīdzinājumā- Rimi 2,70 par pusgramu). Ak jā, vēl- tas, ko pārdod tirgū un kā cena ir nesalīdzināmi jaukāka- tas nav safrāns. Tās ir klinģerītes. Krāsu vajadzīgo noteikti nodrošinās, taču efektu un smaržu- nē.
Nu tātad- atlika nopirkt.

Nu un tad atlika atrast recepte, ar kuru sākt. Šo izvēlējos, jo viss bija mājās, jo bija vajadzīgas vakariņas, jo nosaukumā bija safrāns:)

Rīsi ar safrānu

В.и У.Лад «Аюрведическая кулинария»
Vajag:
1 šķipsna safrāna
1 ĒK ūdens
1 ½ gl basmati rīsu
3 ĒK gī sviesta vai parastā sviesta
4 laura lapas
7 gabaliņus salauztas kanēļa standziņas (apmēram 1 TK ar kaudzi)
½ TK sāls
7 veselas kardamona kapsulas
7 krustnagliņas
4 gl karsta ūdens
Gatavošana:
Safrānu iemērkt ĒK ūdens vismaz uz 10 minūtēm.
Divreiz izskalot rīsus, notecināt. Uzkarsēt katlu uz vidējas uguns, lieciet sviestu. Tad- lauru lapas, kanēli, krustnagliņas, kardamonu, sāli, cepiet minūti.
Samaziniet uguni, pielieciet rīsus un cepiniet vēl 2 minūtes.
Pielejiet karstu ūdeni un ūdeni ar safrānu, sagaidiet, kad vāji burbuļos, vāriet bez vāka 5 minūtes.
Pieveriet vāku ne līdz galam, vāriet vēl 5 minūtes, 1-2 reizes apmaisot.
Samaziniet uguni līdz minimumam, aizveriet katlu ar vāku un gatavojiet 10 minūtes.

Komentāri: ļoti ātri, vienkārši un garšīgi. izcila garšvielu kombinācija, ļoti labi papildina viena otru. Īpaši man patika laura lapu un kanēļa savienojums. Sanāk daudz, es gatavoju pusporciju un vienalga nākamajā dienā ņēmu uz darbu. Jo mans bērns neko tādu neēd:)

siera variācijas

Šīs receptes nosaukums- siera terīne- ir biedējošs, turklāt māj, ka gatavošana prasīs 4 stundas laika un 6 tūkstošus darbību. Taču īstenībā ēdiens ir burvīgi elementārs, bezgalīgi variabls un garšo visiem- kā bērniem (sevišķi ar riekstiem), tā lielajiem, kuri saka: mēs- vīnu, tu- sieru, pirms ierodas ciemos. Turklāt, man liekas, tā nekādā ziņā nav terīne:)
Ideja- buxgalter-sofia.livejournal; Tata, cookschool.ru

Siera terīne

Vajag:
jebkurš kūstošs siers (piemēram, Holandes)
rieksti, jebkuri kaltēti augļi (varianti- kaltēti garšaugi, olīvas, kaltēti tomāti, sēkliņas)
Fotogrāfijā- kaltētas aprikozes un rozmarīns.
Gatavošana:
Oriģinālajā receptē sieru vajadzēja izkausēt mikroviļņu krāsnī, kārtot pa virsu piedevas, sarullēt un ielikt ledusskapī. Man šādas krāsns nav, tāpēc-
sagriezt sieru apmēram centimetru biezās šķēlēs, izkārtot uz cepamā papīra kvadrātu, ielikt cepeškrāsnī nelielā temperatūrā (ap 100 C) un vērot- pēc dažām minūtēm siers sakusīs lielā plāksnē. Lieciet virsū vēlamās piedevas, rullējiet desas formā un lieciet ledusskapī uz dažām stundām. Burvīga uzkoda- ērta un garšīga.

Tornis

Veselīga ēdiena piekritēja ļaunais murgs:) Un mana bērna favorīts forever- protams. Taisu reizi sezonā, jo biežāk neceļas roka. Recepte no žurnāla "Labu apetīti" sena numura, taču nespēju atrast mājaslapā un ielikt normāli.

Ideja ir ļoti vienkārša- tosti, šokolādes krēms- Nutella vai cits un svaigas zemenes. No tostiem izgriežam apļus ar glāzi. Par pamatu kalpo koka iesmiņš.

marinēts siers

Viena no Sirmā receptēm, kuras atnāca pie mums uz palikšanu. Dažreiz taisu, kā nākas, ar mocarellu, dažreiz nopērku par daudz "Kleopatras", kurai pat tik daudz garšas nav. Dažreiz taisu ar čerijiem, dažreiz- ar parastiem tomātiem, tos sagriežu uz pusēm, lai viss piesūcas.

Tātad- Marinēta mozzarella, Sirmā recepte.

Vajag:
Mozzarella 7 gb
Tomāti 1 kg
Timiāns 1 bunte
Citrons 1 gb
Ingvera sakne 1 sprungulis
Olīveļļa 100g
Sāls
Pipari
Gatavošana: Sieru izņem no paciņām un nolej sūkalas, ieliec bļodā un pieliec tomātus, piebirdini timiānu, piespied citronu, piegriez ingveru, sāli un piparus. Visu apslaki ar olīveļļu un ļauj mazliet ievilkties. Tas arī viss.

Zorikto Doržijevs

Es ne pārāk daudz laika pavadu internetā, un pārsvarā šajā laikā regulāri lasu visai limitētu skaitu blogu- tikai kuri mani ļoti, ļoti uzrunā. Pārsvarā tas ir krievvalodīgais livejournal's. Taču pat tik neliels apjoms dod ģeometrisku progresiju, jo visi jau grib padalīties savos priekos:)
Un tā sanāk, ka visu laiku aizbrienu kaut kur, iegūstu milzu iespaidus, aizmirstu par laiku, darbu, vasaru un tml. Taču es cenšos kontrolēt šo procesu- rīkoju vīkendus bez internēta, vakarus neieslēdzot datoru, darba dienas, kad lasu tikai pie rīta kafijas (fantastiski produktīvas dienas!)
Nu tātad- mans šīs dienas favorīts:)
Burjatu mākslinieks Zorikto Doržijevs. Fantastisks. Šeit ir daudz darbu, var pašķirstīt. Glezna arī no turienes, tās nosaukums ir "Skaistule".

Džims Denevans

Man patika. Tīra meditācija- nekāda praktiskā pielietojuma.
44 gadus vecs mākslinieks - sērferis - pavārs - vēl nezinu-kas. Sāka zīmēt, lai pārvarētu personiskās problēmas un aizbēgtu no realitātes (c)
Zīmējumi uz smiltīm

Krējuma-apelsīna mafini

Klasiska utilizācijas recepte:) Puspaka saldā krējuma dzīvoja ledusskapī, viens apelsīns ar noņemtu citām vajadzībām mizu, vientuļa sauja kaltēto ogu. Principā, šādā receptē krējumu var aizvietot ar kefīra pārpalikumiem, apelsīnu- ar pēdējo citronu vai pāris mandarīniem, miltu savstarpējai attiecībai arī nav lielas nozīmes. Sulīgo sviestaino mafinu nesanāks, bet tīri jauki un uz darbu ņememi gan. Šodien nopirku Maskarpones kārbiņu un papildināju ar krēmu.

Krējuma-apelsīna mafini

Vajag:
250 ml saldā krējuma (ja kas- puse bija 10%)
2 olas
pusglāze brūnā cukura
pusglāze kokosa skaidiņu
1 nomizots apelsīns, samalt
1 TK cepamā pulvera
nedaudz vairāk par pusglāzi kviešu miltu
nedaudz vairāk par pusglāzi rupjo kviešu miltu
liela sauja kaltētu dzērveņu
pusapelsīna miziņa, rīvēta
Gatavošana: sajaukt visas sausās sastāvdaļas, citā traukā- visas slapjās. Sajaukt kopā, ilgi nemaisīt. Ja mīkla par šķidru (konsistencei jābūt kā kunkuļainai mazo pankūciņu mīklai. Vai arī var ar biezu krējumu salīdzināt)
Cept 180 C ap pusstundu. Nu ja, ja ne silikonā- tad iepriekš, protams, iesviestot cepamos trauciņus.
Mafinus ļoti labi papildināja krēms- vienkārši sakults maskarpones siers ar pāris TK zemeņu vai jebkura cita ievārījuma.

Alessandra Sanguinetti

Fotoprojekts, kuru varu skatīties bezgalīgi, un pēc tam atkal skatīties:)

Alessandra Sanguinetti gadiem ilgi fotografēja divu māsīcu dzīvi- no bērnības līdz pieaugušo sieviešu dzīvei. Esmu saskārusies ar apspriešanām- vai tas ir ētiski, vai tas nav ļauni- domājot, ka viena no māsīcām ir neglīta. Man tas liekas naivi un aprobežoti. Es domāju, ka šādos komentāros augstprātības ir vairāk, nekā jebkurā no šīm fotogrāfijām. Ka apspriedes- vai drīkst fotografēt un eksponēt it kā neglītu cilvēku, savā ziņā ir vienkārši biedējošas.

Personīgi es neredzu viņas bildēs nekādu ironiju vai ļaunumu.

Skaisti, ļoti skumji, ļoti precīzi.

daudz fotogrāfiju, bilde apakšā ir no šejienes, tās nosaukums ir Media sombra

šeit- vēl ļoti daudz citu, it īpaši bērnība.

pirmās zemenes

Nopirkām un apēdām pirmos 300 gramus vietējo zemeņu. Sajūtas- neaprakstāmas, kā jau katru gadu:)
Un mans bērns izgatavoja zemeņumaizi.
Uz rudzu rikas šķēles vajag bagātīgi uzziest "Filadelfijas" sieru, uzlikt 2 sagrieztas zemenes un pārkaisīt ar pūdercukuru.

Александр Петросян

Aj, drausmīga ņirgāšanās par fotogrāfiju sanāk šajā resursā. Taču tikko ar izbrīnu konstatēju, ka te vispār nav fotogrāfijas kā sadaļas. Nevar teikt, ka kvēli interesējos (nu, tādā ziņā, ka neesmu kompetenta un vados tikai pēc savas gaumes), taču cenšos iet uz interesantām fotoizstādēm un arī sekoju līdzi daudziem blogiem. Food-foto mani ļoti interesē un arī cits. Pārsvarā urbānais. Vai portreti. Vai ikdiena. Daba - daudz mazāk.
Aleksandrs Petrosjans ir Pēterburgā dzīvojošs fotogrāfs, viņa fotogrāfijas lielākoties ir ap un par šo pilsētu. Un dažām citām. Ikdienu, detaļām, minūtēm. Manuprāt, viņš nav pārmērīgi stilīgs un nedramatizē, kaut gan bieži viņa fotogrāfijas ir gandrīz biedējošas un bieži- visai skarbas. Neslinkojiet, pašķirstiet kārtīgi šeit.

Mango un zemeņu salāti

Tūlīt, tūlīt sāksies zemeņu sezona. Rīt no rīta iziešu caur Vidzemes tirgu un paskatīšos- vai nav uzradusies katru maija pēdējo nedēļu gaidītā finiera plāksne ar uzrakstu "Kokneses zemenes". Jau deviņus gadus pirmās vietējās zemenes pērku tikai tur (un arī otrās un trešās, kamēr zemenes nepārņem visu tirgu un tad jau var no citiem). Vispirms 200 gramus, tad 300, 400. Tos gramus vienmēr apēdu pa ceļam līdz darbam (1 kvartāls, jāiet ļoti lēni).

Nu tā, aizrunājos. Pēc tam zemeņu kļūst tik daudz, ka jāsāk likt tās pie visiem ēdieniem. Tāpēc savlaicīgi jāpapildina birkas "zemenes" saturs.

Recepte no žurnāla Shape 2009.gada kaut kāda numura.
Vajag:500 g zemeņu, sagriezt uz pusēm vai ceturtdaļām
1 mango
300 ml svaigi spiestas apelsīnu sulas
1 apelsīna rīvētu miziņu
2 ĒK citrona sulas
2 ĒK cukura
25 g kukurūzas cietes (man liekas, ka var samazināt uz pusi)
4 piparmētru lapiņas (es vairāk izmantoju)
50 g apceptu pīnijas riekstu (ciedru)
Gatavošana:Sajaukt sulu, rīvētu miziņu, cukuru, cieti, uzvārīt maisot un atdzesēt. Sagriezt mango, sajaukt ar mango un zemenēm. Pārliet ar mērci, pārkaisīt ar riekstiem.
Iespaidi: izcili augļu salāti, ļoti garšīgi un atšķiras no apnikušajiem tradicionālajiem savienojumiem.

kokosriekstu piena zupa

10 minūtes laika un top jauka, maiga un vidēji eksotiska zupa. Kokosriekstu piens man vienmēr ir, jo tas bieži noder plātsmaizēm. Garneles gandrīz nekad nav, taču reizi pusgadā nopērku un tad pēkšņi atrodu saldētavā. Karija pasta- vienīgais, kas var arī nebūt- nu, man parasti ir sarkanā. Esmu vārījusi šo zupu arī ar parasta karija pulvera pāris šķipsnām, taču visiem iesaku iegādāties karija pastu (nopērkama Stokmanā), tā ir nepieciešama arī absolūti visiem, kam garšo indiešu virtuves ēdieni. Recepte no „Labu apetīti” 2004/1. Nedaudz cietusi, jo es to kādreiz atradu vecā žurnāla mājas lapā, tad liku krievvalodīgajā forumā (nu, attiecīgi- tulkoju) un tagad tulkoju atpakaļ. Sastāvdaļu saraksts nav cietis un darbību secība- arī nē, vienīgi, pieļauju, stils.

Kokosriekstu piena zupa ar vistu un garnelēm

Vajag:

2 ĒK olīveļļas

2 vistas filejas

2 TK zaļās karija pastas

1 čili pipars

200 ml kokosriekstu piena

200 ml vistas buljona

100 gr saldētu garneļu

1 TK sakapātu piparmētru lapiņu

Gatavošana: Fileju sagriezt šaurās garās strēmelēs apcept olīveļļā līdz zeltainai krāsai. Pievienot sīki sakapātu čili piparu (bez sēklām!), karija pastu un cept vēl vienu minūti.
Katliņā ieliet buljonu, kad uzvārīsies- pievienot fileju, kokosriekstu pienu. Vārīt uz nelielas uguns 2 minūtes. Pievienot atsaldētas garneles (iepriekš noliet šķidrumu), vārīt vēl 5 minūtes. Pašās beigās pievienot piparmētras.