ābolu-melleņu kramblis

sarežģītais kramblis ātrāk par brīvdienām netaps, taču variācijas par pamatu- jau trīs:)

nekā jau tur tāda nav, lai vajadzētu publicēt, taču es tā priecājos, ka publicēsu visus:)

Vajag:

pamata drupačas un ābola slānis

sauja melleņu

Gatavošana: viss tas pats, pēc apcepšanas pievienot āboliem sauju saldētu melleņu.

 

 

pamata ābolu...kramblis?

Nu viss, mani nosaukumu latviskošanas mēginajumi atdūrušies pret problēmu. Ko tagad darīt? Kramblis- glīts un pat labskanīgs nosaukums, taču kaut kas dīvains tajā tomēr ir... It kā tulkojumā tas nozīmē "drupačas", varbūt "drupaču deserts" būtu autentiskāk? Nezinu, lai pagaidām paliek kramblis, varbūt man kāds palīdzēs. Man ir viena pavārgrāmata, kuru ļoti reti izmantoju, taču katru reizi receptes ir tik precīzas, ka esmu sajūsmā- un atlieku uz ilgu laiku. Iemesls ir tas, ka grāmata ir tikai par desertiem. Viena no mana zelta fonda- superpavārs Džeims Mārtins un pat īstā papīra veidā:), normāli noformēta, taču bez meistarklasēm. Vienkāršo un sarežģīto recepšu attiecība nedaudz par labu otrajām. To sarežģītību gan biežak nosaka sastāvdaļas, nevis process. Jebkurā gadījumā- tiešām iedvesmojoši ir to ņemt rokās un kaut ko darīt. Šajā desertā izmantoju tikai daļu no viņa izcilās receptes "Plūmju kramblis ar garšvielām", taču visu recepti nerakstīšu, jo tās pagatavošana man ir vistuvākajos plānos. Māsa cepa, teica- super. Es izmantoju tikai drupačas un tās ļoti bagātināja mūsu dzīvi, pārsteidzoši. Lidz šim neesmu nekad cepusi krambli, biju aizspriedumaina, ņemu atpakaļ visus vārdus un domas. Nedēļas laikā cepu 4 reizes un apturēja mani tikai tas, ka beidzās āboli. Un lai neviens nepadomātu, ka mans sapnis ir katru vakaru pēc darba gatavot smilšu mīklas drupačas, teikšu- to sasaldēsana ir katra saldēšanas fana sapnis.

Krambļa drupačas 

Vajag:° 

100 g mīksta sviesta (istabas t)
100 g brūnā cukura (damerara)
200 g miltu
Gatavošana:
Saberzt ar rokām sviestu ar miltiem, kamēr kā maizes drupačas. Pievienot cukuru. Viss.
Un tagad -galvenais:)- iebert saldēšanas maisiņā un ielikt saldētavā. Un visu nedēlu ņemt pa dažām ēdamkarotēm. Vienai individuālai porcijai vajag 3 ĒK, skaitiet paši. Es iztaisīju dubultdevu mīklas, sasaldēju, taisīju jau 7-8 krambļus un iztērēju aptuveni pusi.

Ābolu kramblis

Vajag:

1.5 liels ābols 1 cilvēkam
šķele citrona, šķipsna kanēļa
2 TK sviesta
1-2 ĒK cukura
Gatavošana:
Nelielā pannā izkasēt sviestu, likt nomizotus un sagrieztus nelielos gabaliņos ābolus, piepilinat citrona sulu, piebērt kanēli un cukuru, apcet 3-4 minūtes. Likt krambļa formiņā (jebkurā, aptuveni 2x lielākā par mafinu), uzbert drupačas, cept 200 C 15 minūtes.
Iespaidi: pārsteidzoši garšīgi. Baidījos, ka būs kaut kāda sausa mīkla ar ievārijumu- nē, amerikāņi zina ko dara, ļoti harmoniski. Bērns sajūsmā, prasa katru vakaru.

ātrās biezpienmaizītes

Recepte- www.elena-fialka.livejournal.com

Vajag:
450 g vājpiena biezpiena
100 g sviesta, izkausēt un atdzesēt
2 olas
400 g miltu
1 TK sāls (man-1/2)
3 TK cepamā pulvera
3 ĒK cukura (man, hm, kādas 6-7)
5 ĒK saldā krējuma (man-piens)
sezama sēkliņas (var arī saulespuķu, kanēli, magones)
Gatavošana:
1. Sajaukt biezpienu ar olām, cukuru, sāli, pievienot sviestu. Atsevišķi traukā iesijāt miltus ar cepamo pulveri.
2. Sajaukt abus maisījumus, mīkla būs mīksta un nedaudz lips pie rokām. Atstāt uz pusstundu siltā vietā.
3. Uzkarsēt cepeškrāsni, 180 C. Mīklu sadalīt 2 daļās, katru daļu- 10 daļās. Nedaudz pārkaisīt galda virsmu, veidot apaļas maizītes. Likt uz paplātes ar cepamo papīru. Pārziest ar saldo krējumu, pārkaisīt ar sēkliņām.
4. Pēc 5 minūtēm likt krāsnī un cept 20 minūtes.
Komentāri un iespaidi: bulciņu daudz. Es taisīju dažādas- ar magonēm, kanēli, sēkliņām. Siltas un karstas- burvīgas, atdziestot daļu burvīguma zaudē:) taču tā nekādā ziņā nav problēma. Es izcepu pusi, otru pusi mīklas ledusskapī atstāju nākamajam (pirmdienas) rītam. Ņemot vērā, ka no rīta ceļos stundu pirms iziešanas uz mājām, dabūju piedzīvot sajūtu, ka esmu Laba Māte, kura bērnam rītos cep siltas maizītes:))

Marutai un vispār:)

Pēc lasītāju pasūtījuma pievienoju etiķeti "smilšu mīkla" (kā arī "piparkūku mīkla" un arī pievienošu "kārtainā", kad pagatavošu (ir man šādi ambiciozi plāni), jo pašlaik te ir viena recepte, taču pirkto es jau kādu laiku nelietoju.

Zem etiķetes ieliku pamata mīklu un gadījumus, kad to izmantoju. Meklējot receptes konstatēju, ka atrodamas vēl dažādas citas smilšu mīklas- vismaz 3, taču uzglabāju un izmantoju ikdienas vajadzībām es vienu konkrēto.

Vēl pievienoju etiķeti "veikalā" un noņēmu "atbildes", jo tās neko nenozīmē.

Vai ir vēl priekšlikumi? Vai gana saprotama ir etiķete "krājumi" vai tas latviski skan bezjēdzīgi? Vai arī visu, ko es gatavoju ilgtermiņa vajadzībām, var saukt kaut kā savādāk?

vienkāršākie auzu cepumi pasaulē

parasti cepu savus gadiem pārbaudītos, taču šie iekaroja manu sirdi ar savu minimālismu.
Recepte no tīmekļa, garāmejot vienā nekulinārā avotā pieminēja dalībniece- paldies viņai!

Vajag:
3 glāzes auzu pārslu (es 1 glāzi aizvietoju ar sēklu-riekstu maisījumu)
50 g sviesta
pusglāze cukura
2 olas
Gatavošana:
Apcept auzu pārslas (un riekstus, ja liekat) sviestā zeltainas. Saputot cukuru ar olām, pievienot auzām, apmaisīt. Likt uz paplātes, pārklātas ar cepamo papīru. Likt ar karoti un nedaudz piespiest ar pirkstiem. Nevajag satraukties, ka masa pavisam nav līdzīga mīklai- tā sakusīs kopā. Cept 180 C aptuveni 15 minūtes (atkarībā no krāsns, kamēr zeltaini-brūni). Izņemt no krāsns, atdzesēt neaiztiekot kādas 7 minūtes un tikai tad pārlikt fināla atdzesēšanai, teiksim, uz dēļa.
Komentāri: kraukšķīgi un garšīgi, un ļoti ātri. Skārda burkā stāv bez izmaiņām daudzas dienas.

bulkas un kūkas centrā

pēdējā laikā ļoti maz kur gāju, taču arī rakstījusi ar šo etiķeti neesmu sen. Ir ko teikt.
Tātad, par bulciņām un kūkām.
10. Grūti rakstīt par tīkla iestādēm, jo nevar saprast, vai tās ir vienlīdzīgas. Taču visa gada garumā man sanāca regulāri apmeklēt galerijas "Centrs" kafejnīcu "Sala". Zinu, ka "Salas" ir vairākas, taču atkārtošos- runāt varu tikai par šo. Mans bērns svētdienās atbrīvojās no nodarbībām Vecrīgā un uzskatīja, ka svētdiena bez "Salas" nav notikusi. Tādēļ mans viedoklis ir pārbaudīts ilgtermiņā:) Pirmkārt, tur ir jauks interjērs- ļoti kompakts, atbilstošs mazai kafejnīcai un ar skaistām lampām. Un kaut gan logi ir uz lielveikala gaiteni (nekādā ziņā neesmu lielveikalu kafejnīcu fane), taču šis gaitenis atšķiras no citiem un sajūta ir drīzāk līdzīga ielai. Korektas pārdevējas. Ideāli svaigas smalkmaizītes un kūkas. Un es uzskatu, ka tās ir vienīgās, kas gadiem saglabājušas standartus- citas Rīgas konditorējas ar to nevar lepoties. Meduskūka ir garšīgāka nekā daudz dārgākās vietās (75 sant.) un siermaizītes (25 sant.)- arī. Kafija viduvēja, kā arī tēja, taču nav arī dārgas (aptuveni 80 santīmu). Kūkas esmu pagaršojusi daudzas, neviena nelika vilties.
UPD 07.2014. Pēc 3 gadiem- neko nevaru piebilst. Joprojām slikta kafija un tēja, joprojām labas bulkas un kūkas. Ir jauna "Sala" Dominā- ļoti spilgta un diezgan plastmasīga dizaina, ir Brīvības ielā pretī Rīgas modēm, tur jauka sēdēshana ārā aiz krūmiem.

11. Pagājušajā nedēļā biju "Bonērā" Blaumaņa ielā, netālu no stūra ar Tērbatas. Neteikšu, ka mani ļoti vilina šādi koncepti- manuprāt, ir ārkārtīgi grūti būt nepretencioziem un draudzīgiem, nosaucot sevi par smukbodi... vai smuklietām.... kaut kā tā... Pēdējo gadu laikā šādas vietas rodas un pazūd regulāri. Taču man ir labi vārdi sakāmi. Neesmu minimālisma adepte, man tīri labi patīk pieblīvētas telpas ar milzumdaudz mēbelēm. Krēsli bija ērti, kafija- ļoti karsta, mūzika- gaumīga, meitenes- sapņainas, taču laipnas, cepumi- ļoti garšīgi. Sortimentā daudz padārgu kūku, sverami 2 veidu cepumi un dzērieni. Ideāla vieta dirnēt stundām ilgi ar kādu runājot, it īpaši kad kļūs vēl aukstāks laiks.
UPD 07.2014.  Viss, nav vairs Bonēras- žēl, bija laba vieta.

12. "Kūkotava". Nedaudz baidos pieskarties šai apjūsmotajai vietai, taču man ir attaisnojums- es arī ļoti ilgi biju jūsmīgo skaitā, vismaz pusotru gadu brīvdienās iegriezos. Taču laiks iet. Vispirms tur sāka pa apli skaļi spēlēt salkanu latviešu popmūziku, tad uzradās vīna siena (tātad, koncepcija mainījusies?), tad atļāva smēķēt ārā (esmu tikai par to, taču ne jau šaurā konditorējas āra daļā!) un visbeidzot pagājušajā nedēļā kolēģe no rīta atnesa ieskābušu kūku (nopērkot to pirms 10 minūtēm). Žēl, bulciņas tur bija labas.

Libāniešu zaļā zupa ar rīsiem

man slikti padodas ģeogrāfisko nosaukumu latviskošana, īsti nesaprotu vai "libāniešu" ir normāls vārds? Varbūt Libānas? Nu, ja kas- aizrādiet:)
Recepte no grāmatas "Книга Гастронома. Про супы", 160.lpp. Grāmata laba, labāka nekā daudzas citas "Gastronoma" grāmatas. Daudz interesantu zupu, daudz recepšu, kuru sastāvdaļas ir saprotamas un atrodamas, daudz arī nacionālo. Vispār grāmata par zupām man liekas laba lieta, tās gatavot ir interesanti un dažkārt arī lētāk par citām dauzdveidības iespējām.

Un tagad par zupu.
Dažu apstākļu dēļ es gatavoju to ar citām proporcijām, nekā grāmatā (tobrīd grāmata nebija pieejama), rakstīšu savas.
Vajag:
1 l dārzeņu vai vistas buljona
100 g basmati rīsu**
2 nelieli puravu kāti (baltā daļa un nedaudz zaļās), sagriezt pabiezos gredzenos
1 jauns cukīnī, pārgriezt un pusēm, sagriezt plānos pusapļos
8-9 kātiņi seleriju, sagriezt puscentimentra gabaliņos
pāris zariņu seleriju zaļumu, sakapāt
2-3 daiviņas ķiploka, sakapāt
puscitrona sula
1 ĒK kaltētu sasmalcinātu piparmētru*
sāls, cukurs
Gatavošana:
1. Izvārīt rīsus.
2. Katlā likt puravus un seleriju, pārliet ar aukstu buljonu, uzvārīt un uz lenas uguns vārīt pusstundu.
3. Zupai pievienot rīsus, kabaci, ķiploku, citrona sulu, selerijas lapiņas, sāli, 1 TK cukura, vārīt 5 minūtes.
4. Pievienot piparmētras, vārīt 5 minūtes. Gatavs.

Komentāri:
*svaiga piparmētra un kaltēta ir tomēr dažādas garšvielas (sajūtas ziņā) un Tuvo Austrumu receptēs visai bieži tiek atrunāts- neaizstāt kaltēto ar svaigo.
** rīsu daudzumu regulējiet- man garšo ļoti biezas zupas, es vārīju daudz rīsu citām vajadzībām un tad pievienoju gatavai zupai šķīvī.
Iespaidi: jauka, ļoti smaržīga un viegla zupa.

grūbu pudiņš

recepte no "Dienas ēdieniem", konkrēti- "Muklāja" Visvalža recepte, kas manās acīs ir vērā ņemama rekomendācija. Sen jau izplēsta no žurnāla, taču īstenošanai vajadzīgs tāds sastāvdaļu komplekts, kas pirmo reizi sakrita. Jo pirms nedēļas BB tirdziņā nopirku mazu burciņu pesto, no cita ēdiena palika pāri nedaudz saldā krējuma un cietais džiugas arī dzīvoja ledusskapī (tā glabāšanas termiņš to ļauj pirkt tad, kad atlaide).
Recepti atstāstu saviem vārdiem, neko nemainot pēc būtības.

Vajag:
200 g izvārītu grūbu
50-70 ml saldā krējuma
sauja sīki rīvēta cietā siera (vienīgā izmaiņa, man siers jau bija sarīvēts savādāk)
1 ĒK bazilika pesto, sāls
Gatavošana:
Grūbas izmērcēt, izvārīt-pasālīt, nokāst. Likt nelielā katliņā, pieliet krējumu, karsēt pāris minūtes, kamēr krējums iesūksies. Pielikt pesto, apmaisīt, pielikt sieru, apmaisīt. kad siera izkusīs, noņemt no uguns. Uz šķīvja pārkaisīt ar  parmezānu.
Iespaidi: pasakaini garšīgi. Jā, tas nav diētiskākais ēdiens pasaulē, taču arī nav ko ēst uz nakti lieliem šķīvjiem!

plūmju kūka un izmaiņas etiķetēs

vispirms par izmaiņām. Pavadījusi pusstundu, meklējot vienu recepti ar etiķeti "dārzeņi" konstatēju, ka etiķete nav praktiski lietojama. Pavadīju kādu laiku, sadalot to atsevišķu dārzeņu etiķetēs- bietes, tomāti, gurķi, kabači un tml. Tā ir ērtāk, nē? Atradu 11 ierakstus vispār bez etiķetēm un vēl dažādas brīnumainas lietas. Tagad domāju- jāizdara tas pats ar etiķeti "augļi", jāsadala bumbieros, plūmēs un citrusaugos, kaut kā tā.
Un tagad kūka. Sākotnēji tā ir Birutas Ozoliņas recepte, no "Dienas" pielikuma, taču līdz manīm tā nonākusi pārrakstīta ar roku, tādēļ, iespējams, kaut ko zaudējusi vai ieguvusi pa ceļam:)
Vienlaga ļoti laba.

Vajag:
Mīklai:
1 glāze miltu
2 ĒK cukura
1/2 TK cepamā pulvera
65 g sviesta
1 ola
3 ĒK piena
Pārkaisīšanai:
75-150 ml cukura
2 ĒK miltu
1/2 TK kanēļa
aptuveni 20 plūmes (man- divreiz mazāk)
Gatavošana:
1.Sajaukt miltus ar cukuru un cepamo pulveri. Piegriezt klāt sviestu nelielos gabaliņos. Atsevišķi sakult olu ar pienu.
2. Sajaukt miltus ar olas masu.Visu maisīt ar rokām, sanāks diezgan blīva mīkla.
3. Likt ietaukota veidnē, izveidot maliņas*.
4.Sajaukt pārkaisīšanai domāto cukuru ar miltiem un kanēli, ar 2 ĒK pārkaisīt mīklu, salikt blīvi plūmes**, pārkaisīt ar pārējo cukura maisījumu.
5. Cept 40 minūtes 180 C.
Komentāri:
*es neko tamlīdzīgu nedarīju, izveidoju tādu kā picas pamatu un liku uz papīra, bez iesviestošanas.
**var pusītes, tad gan vajadzēs 20 un mīklas maliņas, taču ja sagriež, tad jārīkojas kā augšējā fotogrāfijā.
Iespaidi: ļoti laba kūka, ļoti plūmīga, smaržīga un ātra.

ceptas bietes un to salāti

no kolēģes man tika liels daudzums nelielu, jauku bietīšu, taču- ak, šausmas- nevārītu:) Nekad neesmu vārījusi bietes un mani nobiedēja draudzene, ka tas var sabojāt manu vienīgo katlu. Nu nē. Manām vajadzībām bietēm bija jābūt kaut kādā veidā pagatavotām, tādēļ nolēmu tās izcept.

Vajag:
nelielas un mazas bietes
folija
Gatavošana:
Rūpīgi nomazgāt un nosusināt bietes, nogriezt garās astes un tml. Nemizot! Satīt folijā, likt uz paplātes, cept 200 C. Cik cept- īsti nezinu. Es cepu 2 stundas, bietes bija ideāli gatavas, taču iespējams, ka tā tas jau bija pēc stundas. Nākamreiz pārbaudīšu vai arī pasakiet man priekšā.
Apdeits: 1 stunda un 10 minūtes.
Iespaidi: daudz garšīgākas par vārītām, burvīga, piesātināta garša.
Visu nedēļu tās pārvērtu darbdienas līdznešanas salātos un neapnika.
Šie ir vieni no tiem-
bietes, brī  siera pārpalikumi, pētersīļi, laima sula, eļļa-pipari.

Un vēl- bietes, cietais siers, salātu lapas, marinēri gurķi, eļļa-pipari.

investīcijas nākotnē:)

Nobijāties? Nēnē, es neesmu jukusi un netaisos rakstīt nedz par naudu, nedz par apdrošinātiem tēviem:)
Gribu rakstīt par saviem mēģinājumiem optimizēt ēdienu darba nedēļas laikā. Ideāla, protams, ir liela zupas deva, lai pietiktu 3 dienām (parasti tā arī ir), taču mans bērns ir visai konservatīvs savās simpātjās un dažkārt es svētdien nejūtu morālos spēkus vārīt kārtējo boršču (nu, īstenībā jau vnk biešu zupu, bez gaļas). Laba ir kartupeļu izvārīšana svētdien- dažas dienas no tiem var taisīt kādu sacepumu. Nu un tā tālāk, kurš to nezina.
Bet nu visvairāk man patīk saldēt. Seriālā "Draugi" Džovanni Ribicī varonim patika kausēt, bet man- saldēt, jā.
Man patiešām liekas ideāli ērti, ka ātri var tikt pie kaut kā garšīga, kam nemūžam neķertos klāt kādā trešdienas vakarā. Vai arī atrast saldētavā ēdienu trīs dienas pirms algas. Diemžēl man ir maza saldējamā kamera, kurā vienu plauktu apdzīvo ilgtermiņa krājumi- ogas, ķirbis un dilles:) Savukārt, uz otrā plaukta pašlaik var atrast 4 pilngraudu picas pamatus, smilšu mīklas desu, 2 vārītu sēņu trauciņus, 4 skones, 500 ml konteineri ar gatavu masu tefteļu gatavošanai (maltā gaļa ar rīsiem un sīpoliem) un kaut ko vēl.
Nu tā, pilngraudu pamats. Es jau sen gribēju sasaldēt picas un lai tās gaida vakaru, kad es pārziedīšu tās ar tomātu mērci, pārkaisīšu ar sieru un būs bērnam vakariņas. Un te, ķidājot pirms izmešanas "Dienas ēdienus", atcerējos šo recepti. Tur tā bija plātsmaize, autore Dita Lase, taču es izmantoju tikai mīklas recepti.

Pilngraudu picas pamats

Vajag:

100 g rupja maluma kviešu miltu
100 g smalko kviešu miltu
50 g sviesta vai margarīna
1/2 TK cepamā pulvera
1/2 TK sāls
2 ĒK krējuma
mazliet auksta ūdens
Gatavošana:
Bļodā sajauc miltus, sāli, cepamo pulveri. Pievieno mīkstu sviestu, ar pirkstiem saberž, līdz masa atgādina rīvmaizi.
Tad pievieno krējumu, dažas karotes auksta ūdens un sastrādā visu mīklā. Mīklai jāturas rokās, taču nav jālīp pie tām.
Tālāk es:):
Izveltnē puscentimetru biezus apļus, sadur ar dakšu, uz katras uzliek cepamā papīra gabalu, saliek vienu uz otras, ieliek maisā un sasaldē.
Kad vajadzēs, izņemsiest no saldētavas un pa tiešo liksiest uzkarsētā krāsnī.
Komentāri: ļoti patīkama un vienkārša mīkla.

Džeka Hansena mafini ar šokolādi un mellenēm

Džeks Hansens ir Muffins&More īpašnieks un šī recepte gaidīja savu laiku, kopš to ieraudzīju Dienas ēdienos. Jo svarīgi taču ir pārbaudīt, vai mājas apstākļos var atkārot:)
Recepti nedaudz apīsināju, lai šeit rakstītu, taču nekādu atkāpju. Protams, ka tā arī gatavoju- bez kādām izmaiņām un aizvietojumiem.

Vajag:
2 L vai 3 M olas
275 g miltu
175 g cukura
125 g mīksta sviesta
100 ml 35% saldā krējuma
1 TK vaniļas cukura
1.5 TK cepamā pulvera
Piedevas: šokolāde, svaigas vai saldētas ogas
Gatavošana:
Iepriekš uzkarsēt cepeškrāsni līdz 220 C.
Mīkstu sviestu sagriezt gabaliņos, sakult ar cukuru (kamēr masa kupla). Masā iesist olas pa vienai, sakult pēc katras.
Atsevišķā traukā samaisīt miltus ar cepamo pulveri un vaniļas cukuru.
Sviesta masā iesijāt caur sietu trešdaļu miltu. Samaisīt ar lāpstiņu, nepārcensties. Tad pieliet trešdaļu saldā krējuma, apmaisīt. Tad nākamo trešdaļu miltu un trešdaļu krējuma. Un tad pēdējo.
Sadalīt mīklu uz pusēm, pusei pibert šokolādes drumslas, samaisīt.
Likt mafinu formiņās, piepildot pa ¾. Tajos mafinus, kuriem nav pievienota šokolāde, akurāti iespiest ogas.
Cept 15-20 minūtes.
Iespaidi: laba recepte, precīza un arī rezultāts ir tieši gaidītais. Taisīju pusi ar šokolādes gabaliņiem, pusi ar saldētām mellenēm. Visi labi. Noteikti atkārtošu ar citām piedevām.

šopingvilšanās

šo vilšanos man sagādāja Stokmann's, kas ir īpaši skumji, jo man ļoti patīk tā pārtikas nodaļa un es to vienmēr uzskatīju par ārkārtīgi respektablu veikalu. Iepirkties tur ikdienā nevaru un arī nedaru, taču katra nonākšana priecē. Nav jau tā, ka mana sirds tagad ir lauzta:), bet nu būšu modrāka, fakts.
Iegājām ar bērnu gaļas izstrādājumu nodaļā. Bērns lūdz cepamās desiņas. Uz cenrāža- sastāvs. Gaļa, cita gaļa, garšvielas, kaut kas vēl nebūtisks. O-domāju-baigi labi. Neesmu nekādā ziņā regulāra šādu lietu pircēja, cena man liekas visai augsta, varētu jau būt, ka šāds sastāvs. Skatos uz tītara karbonādi, no kuras esmu iecerējusi sev nopirkt 100 gramus- analoģiska situācija. Ok, šikojam.
Nonākot mājās, es konstatēju, ka kases aparāts, drukājot čeku pēc svēršanas, jau bija man laipni nodrukājis īsto produkta sastāvu, no kura man mati saslējas stāvus- šausminoša Mendelejeva tabula 4 rindās.
Un es nekā to nevarēju uzzināt iepriekš, itin nekā:(( Jo man prātā nenāca pētīt to pašu, ko esmu it kā izlasījusi.
Vienalga apēdām:), bet vairs nepirkšu.

melleņu siera kūka

vasarnīcā nav nedz cepeškrāsns, nedz tādu ērtību, kas ļautu ņemties ap kaut kādām sarežģītām receptēm- nu, tas viss uz labu, taču amerikāņu dzimšanās dienas finālā bija jābūt siera kūkai, fakts. Un tapa šī. Un tad pēc 3 dienām atkal vajadzēja torti citā sakarā un iztaisīju to otrreiz. Un tagad domāju- kādu varētu izdomāt iemeslu iztaisīt to vēl trešo reizi. Piemēram, 1.septembris ir tīri labs, nē?
Uzņēmu laiku- mierīgi darbojoties, mājās torte prasīja 24 minūtes. Vasarnīcā nebija blendera, tādēļ sēdēju uz kāpnēm ārā un drupināju cepumus diezgan ilgi.
Būs vajadzīga veidne ar noņemamu malu.

Melleņu siera torte

Vajag (1.3 kg smagai tortei 25 cm formā):
1.5 paku šokolādes "Selgas"
apt.600 g svaigā siera (man- 3 pakas Rimi svaigā siera un 1 paka Filadelfijas)"*
50 sviesta, izkausēt

7 ĒK gaišibrūnā cukura

1.5 paciņa RUF želatīna**

200 ml 10% saldā krējuma***

0.5 l melleņu****

Gatavošana:

1. Iemērkt želatīnu kā teikts instrukcijā. Izkausēt sviestu. Blenderī sasmalcināt cepumus.

2. Sajaukt cepumus ar izkausētu sviestu, izmērt veidnē un kārtīgi pieplacināt, veidojot līdzenu pamatu.
3. Sajaukt sieru ar saldo krējumu un cukuru, saputot līdz viendabīgumam. Tad jau būs laiks izkausēt verdoša ūdens peldē želatīnu. Pievienot siera masai želatīnu, kult minūti. Pielik mellenes, akurāti apmaisīt, liet pa virsu cepumu pamatam. Likt ledusskapī uz pāris stundām. Pirms malas noņemšanas nobraukt ar asu garu nazi gar tortes malu, atdalot to no veidnes.
Iespaidi: burvīga torte- ļoti garšīga, harmoniska un vienkāršāk vairs nevar būt.
*var jau nelikt Filadelfiju vai likt tikai to- atkarībā no iespējām, taču šī kombinācija ir veiksmīga. Rimi svaigais siers ir mans favorīts forever- tā sastāvā ir 3 lietas un cena- 0.56 Ls.
**noteikti var citu, taču es protu tikai ar šo rīkoties un neeksperimentēju.
***nav nekādas vajadzības likt treknāku.
****noteikti var avenes, zemenes, zilenes, varbūt arī upenes.

burgeri

Tas pat nav guilty pleasure, jo es neēdu fastfūda burgerus. Taču "Idilles" gatavotie "Positivus'ā" mani pārliecināja, ka esmu aizspriedumu pārņemta. Vasarnīcā ik pa laikam apspriedām iespēju kaut ko tādu uzgrillēt, taču rezultātā bērni cepa sev mednieku desiņas un tā arī bija visa kulinārijas māksla:)
Taču gandrīz vasaras un vasarnīcas beigās ir mana dzimšanas diena un kaut kādas sarunas gaitā nolēmām, ka šogad tā būs amerikāņu piepilsētas dzīves stilā- nu, tas bija iegansts beidzot taču pieēsties ar burgeriem.
Nu tā. Jāsecina, ka amerikāņu 60.gadu skaistums:) ir uzburams elementāri (paldies, humpalas!) un izdaiļo visus, kā arī ka burgeri ir pretdabiski garšīga lieta.
Saldajā bija siera kūka un tie arī bija visi ēdieni. Zināmu apsvērumu dēļ gan upurējām autentisko "Miller" alus dzeršanu par labu dzirkstošajam. Taču vienalga bija labi.

Burgeri ar vistas gaļu

Vajag:

maizītes- mums mazās ciabattas un graudmaizes, jo īstās baltās burgermaizes, kas nopērkamas veikalā tomēr man neliekas ēdamas)- sagriezt gareniski uz pusēm
sarkanais sīpols- sagriezt plānos gredzenos

vistas fileja- uz pusdienu iemarinēt kā garšo (es nopirku garšaugu maisījumu grilētai gaļai)

marinēti gurķi

salātu lapas

tomāti- sagriezt biezās šķēlēs

mērce (es nopirku kaut kādu Santa Maria pulveri, kas jājauc ar krējumu)

Gatavošana:

Sagriezt dārzeņus. Izņemt vistu no ledusskapja un likt uz grila. Kad gandrīz jau gatava, apcept uz grila maizi.

Un tad salikt burgerus, nostiprinot ar koka iesmu.

Komentāri: lieki.



siera-zemeņu mafini

beigsies vasara, pagatavošu kaut ko normālu, no grāmatas, nevis atkal utilizējot steigā produktus pirms prombraukšanas:) kaut gan, jāsaka, rezultātam nav ne vainas.
Tātad, šoreiz pamata utilizācijas produkts bija gandrīz pilna kausētā siera kārbiņa. Un tapa mafini.

Vajag:

100 g krējuma

160 g kausētā siera (bez piedevām)

1 liela ola

160 g cukura

250 g miltu

2 TK cepamā pulvera

300 g zemeņu (melleņu, aveņu un tml)

60 g šokolādes, sarīvēt

Gatavošana:

1. Siers+krējums+ola.

2.Atsevišķā traukā- milti+cepamais pulveris+šokolāde+cukurs.

3. 1.+2.

4.Akurāti pievienot ogas, likt kārtīgi iesviestotās formiņās, likt uzkarsētā līdz 180 C krāsnī, cept kādas 35 minūtes.

Iespaidi: laba recepte, kaut gan pēc struktūras tie atkal ir kaut kādi citi izstrādājumi:) Siers patīkamu niansi dod, darīšu tā turpmāk.

kuskuss un bumbieri

Vērojot vasarnīcā draudzenes ēšanas paradumus konstatēju, ka esmu nepelnīti aizmirsusi kuskusu- ārpus receptēm un austrumu virtuves. Tāpat- kā jebkurus citus putraimus, bez lielas pompas. Neesmu liela fane, man vairak garšo makaroni, taču pārmaiņas pēc.

Kuskuss ar dārzeņiem

Vajag:
visas sastāvdaļas variablas, proporcijas arī
kuskuss, pagatavot pēc instrukcijas (var nevārīt, vnk apliet ar verdošu ūdeni un atstāt uz laiku zem vāka)
gurķi, tomāti, pētersīļi, sīpoli, olīvas, paprika, garšaugi, pipari, sāls- sakapāt un sagriezt
Gatavošana: visu sajaukt.
Komentāri: ļoti ātri, viegli, garšīgi.

Un tad vēl man no laukiem kolēģe atveda kulīti bumbieru. Tādu mazu, cietu, sausu, ar graudainu vidus daļu:). Taču ja arī ir viena lieta, kura man riebjas, tad tā ir nebojāta ēdiena izmešana. Tādēļ šādas opcijas nebija, nācās utilizēt. Un nekas, labs rezultāts sanāca.

Bumbieru pīrāgs

Vajag:
2 pilnas glāzes nomizotu un sagrieztu mazos gabaliņos bumbieru (manā gadījumā tie bija kādi 40 bumbieri, normāli būtu kādi 4:))
puscitrona sula un sarīvēta miza
3/4 gl miltu
1 stīķēta TK cepamā pulvera
3/4 gl cukura
2 olas
Gatavošana (ja bumberi ir garšīgi un sulīgi):
Bumbierus nomizot, sagriezt, sajaut ar citrona mizu un sulu.
Saberzt cukuru ar olām, pievienot miltus ar cepamo pulveri, samaisit. Pievienot bumbierus, likt iesviestotā veidnē (20 cm diametrā), cept ap 25 minūtēm aptuveni 190 C.
Gatavošana (ja bumberi ir apšaubāmi un neēdami):
Iepriekš nomizot un iztīrīt bumbierus, izgriezt graudaino serdi un tml. Pannā izkausēt 1 ĒK brūnā cukura ar piciņu sviesta, pievienot bumbierus ar citrona sulu un mizu. Apcept kamēr gandrīz mīksti- 7-8 minūtes, kādu laiku atdzesēt. Tālāk kā iepriekš rakstīts.
Komentāri: man garšoja karamelizēti bumbieri, noteikti tos izmantošu vēl. Karamelizāija pārvēta neēdamu produktu par garšīgu- brīnums:)) Un arī pīrāgs ar karamelizētiem bumbieriem sanāca iztieiksmīgāks.

kabaču pankūkas

pirmo reizi dzīvē cepu- ko līdz šim darīju, nav skaidrs. Saprotu, ka recepte ir analoģiska mannas putras receptei (kaut gan, piemēram, es vāru savu personīgo, no auzu un mannas maisījuma...:)), taču ja nu vēl kāds to nedara ar aizvērtām acīm.

Vajag:
450 g sarīvēta skaidiņās kabača (protams, bez mizas, sēklām)
2 mazas olas
1 sīpols
pusbunte diļļu, pusbunte pētersīļu- sakapāt
1 sīpols, sakapāt
2-3 daiviņas ķiploka, sakapāt
40 g mannas
sāls, pipari, svaigs rīvēts muskatrieksts
Gatavošana:
Kabaci notecināt- marlē vai sietā, sajaukt ar visu pārējo, atstāt uz stundu. Ja mīkla par šķidru, var pielikt pāris karotes miltu. Cept pankūkas uz vidējas uguns, vīnogu kauliņu eļļā. Ja nav slinkums, izcept.as kārtot uz papīra dvieļiem, tad pārlikt uz šķīvja.
Iespaidi: protams, ka ļoti garšīgas, sulīgas un smaržīgas.

Help!

vai kāds man varētu pateikt, kāpēc es vairs neredzu sekotājus? Tikai skaitu profilā, bet ne mazās bildītes pašā lapā? Turklāt visos blogos... kaut ko esmu nospiedusi??

krēma brulē saldējums

Recepte no chadeyka.livejournal, oriģinālā domāta saldējuma mašīnai, bet nu man tādas nav. Vēl:)
Taču tīri labi sanāk arī bez kādiem rīkiem.

Vajag:
30 g sausā piena
290 g piena (3.2%)
95 g saldā krējuma (35%)
60 g cukura
8 g kukurūzas cietes
Sīrupam:
40 g cukura
40 g piena
Gatavošana:1. Sīrupam paredzēto cukuru izkausēt kausiņā uz lielas uguns, kamēr izveidosies brūna karamele, pievienot uzsildītu pienu, apmaisīt. Vārīt, apmaisot, kamēr konsistence kā kondensētam pienam (pāris minūtes).
2.Savienot sauso pienu, cukuru, dažas karotes piena, kamēr masa viendabīga. Pievienot brulē sīrupu un pārpalikušo pienu (atstājiet dažas karotes cietes atšķaidīšanai). Izkāst.
3.Piena maisījumu uzkarsēt, kad sāks vārīties, pievienot pienā atšķaidīto cieti, maisīt. Vārīt pārīs minūtes. Atdesēt, pārklājot ar pārtiks plēvi.
4.Saputot saldo krējumu, akurāti pievienot visam pārējam, likt saldējuma mašīnā.
Komentāri:
Saldais krējums man bija 10%, tādēļ neputoju, pielēju klāt atdzesētai masai.
Visu vēlreiz izkāsu, ielēju konteinerī ar vāku un liku saldētavā. Ik pēc pusstundas rūpīgi apmaisīju. Diemžēl, aptrūkās laika pabeigt procesu un tāpēc pussasalušu lēju saldējuma formiņās un gāju gulēt:)
Iespaidi: ļoti labs saldējums- ne pārāk trekns, ne pārāk salds, nav jāņemas ar olu dzeltenumiem. Bērns teica, ka garšīgāku nav ēdis nekad:)
Process vienkāršs, it īpaši ja viss nepieciešamais sagatavots un pa rokai. Sanāk 6 saldējumi formiņās.

sarunas par priekiem

ir tapis kārtējais bloga atvasinājums- sarunas par priekiem.
Diemžēl, šī platforma neļauj uzlikt iesākuma ierakstu augšā, lai vienmēr rēgotos (vai arī es neprotu?), tādēļ skaidrojums jāmeklē manuāli pirmajā ierakstā.
Tiksimies tur!

gailenes un saldējums

kā jau visiem apkārtējiem šinī laikā:)
Nokļuva man rokās pēdējais "Santas" numurs- ne pārāk interesants kopumā, taču ar dažām ļoti pievilcīgām receptēm. Pievilcīgas tās padara gan vienkāršība, gan pavārs Ēriks Dreibants, kurš man liekas ļoti simpātisks cilvēks.
Žurnāla man pašlaik pa rokai nav, taču mēģināšu maksimāli pieturēties pie receptes. Tur šī bija piedeva butei, manā gadījumā- patstāvīgas pusdienas.

Gailenes ar zaļiem zirnīšiem un tumiānu

Vajag:
gailenes
zaļie zirnīši
svaigs timiāns
sāls, melnie pipari
olīveļļa un nedaudz sviesta
Gatavošana:
Uzkarsēt pannā olīveļļu ar nedaudz sviesta, likt timiāna lapiņas, sāli, piparus, gailenes, zirnīšus. Cept 5 minūtes, lai nezaudētu kraukšķīgumu.
Komentāri: zirnīši man bija saldētie (iepriekš atsaldēju), gailenes neaudz pavārīju, jo tās bija pašrocīgi lasītas Saulkrastos, bet sēņotāja es neesmu pietiekami edvancēta, lai droši ēstu.
Ļoti ātri, garšīgi, smažīgi. Zaļie zirnīši gan nav mani mīļākie dārzeņi- pārāk saldi, taču pipari līdsvaro.

Banānu saldējums

Tas derēs tikai un vienīgi lieliem banānu faniem, jo banānu garša no sasaldēšanas dubultojas.
Gatavošanas tehnoloģija- tradicionāla. Samalt un sasaldēt formiņās. Glīta krāsa sanāk, kā redzams. Man tas bija variants utilizēt banānu pirms prombraukšanas. Šāda banāngaršas intensitāte man neder, taču, jāsaka, ļoti labs variants uzglabāt nevajadzīgus banānus. Noņem no kociņa un liec klāt mafinu mīklai, piemēram. Var arī bez kociņiem saldēt:)

neliela pauze

dodos uz vasarnīcu, novēlu jums sajust karstumā kaut ko ļoti vasarīgu un labu!
un dzeriet ūdeni (arī tādēļ, ka tas skaisti izskatās ar citronu, mētrām, ogām un gurķiem)!

it kā saldējums karstai dienai

Meteo.lv sola karstumu un es gatavojos savlaicīgi. Šogad sanāk īpaši daudz lasīt par saldējumu sastāvu un esmu jau sasniegusi stadiju, kad neļauju bērnam pirkt dažus eeeee izstrādājumus. Nojaušu, ka šāda rīcība varētu izskatīties maniakāli, taču vienmēr ir izvēle- domāt, ka labi vecāki ir tie, kas ļauj bērnam Tio-bez-piena vai arī tie, kuri dara pretēji. Man tik ļoti riebjas doma, ka viņš ēd saputotus taukus, ka ļaujos otrai pozīcijai:)
Mājās esmu taisījusi saldējumu vairākkārt un tas vienmēr ir ļoti garšīgs, taču bez saldējuma mašīnas process ir samērā laikietilpīgs- tā apmaisīšana, un tas mani parasti attur. Laikietilpība gan izpaužas kā nepieciešamība sekot procesam- nezinu, vai kondensētā piena vārīšanu var uzskatīt par īpaši laik- un darbietilpīgu procesu? Nu, jebkurā gadījumā, man pašai gandrīz negaršo saldējums:)
Taču man ļoti garšo šis te. Konsistence sanāk tāda, kā sorbetam, tikai gluda. Respektīvi, var kost, nevis grauzt:) Pagatavojams elemetāri un zibenīgi, daži komentāri:
1. Saldēt var jebko un jebkādās kombinācijās. Samaltas ogas, augļus, noteikti arī pievienojot jogurtu (pamēģināšu nākamreiz), garšvielas, riekstus un tml.
2. Vajag formiņas. Līdz šim man bija Ikea, ap 2 latiem, taču nedaudz par dziļu, bērns nepaguva apēst, kamēr kusa. Pagājušajā nedēļā Rimi pa 49 santīmiem uzradās formiņas 4 saldējumiem, nopirku vairākus komplektus un tie ir perfekti (nesen viena Tupperware-atkarīgā man jusmīgi rādīja tādas formiņas pa 12 latiem:)
3. Augļi un ogas ir jāsamaļ kārtīgi, es darbinu blenderi kādas 2 minūtes.
4. Kauliņi. Varbūt kādam garšo, taču es tos likvidēju. Kad samaļu, teiksim, jāņogas, masu pārleju sietā un maisu to ar karoti, kamēr visa izsūcas cauri, atstājot sietā lieko. Lieko var utilizēt morsos-dzērienos.
5.Sula, nevis biezenis- pārvēršas par ledus gabalu, nevis sorberu, brīdinu.
6.Apdeits. Lai izņemtu saldējumu no formiņas, tā jāpatur karstā ūdenī aptuveni 5 sekundes!
Nu tā, tas arī viss.

Šis ir mellēņu un persiku. Aptuveni pusglāze melleņu un 2 nomizoti negaršīgi persiki (var pievienot, piemēram, kardamonu). Katram pielikta 1 ĒK cukura pirms malšanas. Caur sietu nelaidu, melleņu kauliņi netraucē.

Šie ir jāņogu (sarkanās, dzeltenās), persiku un upeņu. Pēc katras kārtas iepauzēju uz 10 minūtēm, lai nedaudz sasalst. Cukura vajag vairāk, nekā iepriekšējā.

ne par ēdienu

Par ēdienu būs rīt.
Bet šodien- par Positivus'u. Pēc kura es guļu jau otro diennakti, jo tas ir vienīgais veids atпriezties pie realitātes ne pārāk traumējošā veidā.
Muzikālajā ziņā interesantākais festivāls no pieciem, kaut arī joprojām samērā daudz akustisko ģitāru un vijoļu:) un arī neesmu vairs vecumā, kad klausās Hurts:)Vispār jau vairs pat neatceros šādu vecumu, kad var ar baudu klausīties kaut ko tādu:)
Taču man ir vismaz viens jauns iespaids- Yoav un man ir milzīgs veciespaids... nostaļģiskais iespaids... mūžīgo vērtību iespaids- protams, ka James. Jāsaka, tas bija viens no labākajiem koncertiem, ko dzīvē esmu apmeklējusi, kad uz skatuves ir nevis vienkārši augstas klases profesionālis, bet cilvēks, kuram pašam ir jautri un viss patīk.
Tas gan nav ieraksts no koncerta, vēl nav labu youtub'ā.


Ir vēl iespaidi, par tiem uzrakstīšu vēlāk.
Un man ir daži iespaidi par ēdināšanas iestādēm (jā-jā)
7. Turkebab (ceru, ka pareizi uzrakstīju, pārbaudīšu, kad redzēšu). Nu ļoti labs fastfūds! Demonstrēja tādu veiklību, ēdiena kvalitāti un laipnību, it kā nebūtu milzu pūlis, bet ēstuve Vecrīgā (cik saprotu- pretī universālveikalam, Vaļņu ielā). Kebabs (ap 3 Ls)- ļoti garšīgs. Draugi, kuri apmeklē regulāri, zināja teikt, ka tieši šāda garša, atsaucība un t.t. ir vienmēr.

8. Idille- nezinu, kas tas bija, tas vēl jānoskaidro, jo ar šādu nosaukumu un logo tīmeklī atradu tikai eko-veikalu Birznieka-Upīša ielā. Izcils ēdiens, izcili zēni pie letes, ļoti draudzīgas cenas. Veģetārais burgers ar kazas sieru bija fantastisks.
Apdeits: šos burgerus gatavo http://www.ecocatering.lv/ stendā, tirdziņos Kalnciema ielā un Berga bazarā. Gan dārgāki, nekā Positivus'ā, bet nu ir tā vērts.
UPD 07.2014. Nu, tagad jau ir pamats rakstīts tieši par ēstuvi Matīsa ielā. Tā ir ļoti laba un draudzīga, tur ir milzīgs brančs no vietējiem un sezonāliem produktiem. Vienīgais trūkums- apšaubāmā plēve, kurā ievīstīta āra terase:) Cenas vairāk patiks kompanijām un atsevišķiem cilvēkiem, ja jums ir līdzi bērns, kurš, teiksim, ēd tikai putru- nu, jums nepatiks:)

9. Rakari. Diemžēl man ir slinkums un nespēju vēl nokoncentrēties, lai uzrakstītu izvērsti, bet nu tomēr nedaudz. Kopš pagājušā gada nekas nav mainījies- briesmīgākās brokastis manā mūžā- nevar teikt, ka superdaudz, taču viesnīcās esmu dzīvojusi gana, salīdzināt varu. Nekas, nekur, nekad nevar pat līdzās stāvēt. Cilvēki rupji un ciniski izmanto to, ka viņiem nav nekādas konkurences. Mēs dzīvojām ļoti dārgā numurā (absolūti nemotivēti- koka mājā bez skaņas izolācijas un kaut kādām ekstrām) un brokastis- jūlijā, Latvijā, laukos!.. nu, to nevar aprakstīt. No mūsu 4 neizlutinātu cilvēku kompānijas ēst putru nespēja neviens un arī atkost tehnoloģiju, kas ļauj pārvērst auzu pārslas par līmi neviens nespēja. Sortimentā bija vēl omlete (centrādī citā laikā- 2,80 Ls- tātad, kā Osirisā vai Tinto:))- sveiciens no bērnudārza, tādi ūdeņaini klucīši. Vai arī brokastu plate, uz kuras tika pa 2-3 šķēlēm eksponēti "vecie" garie gurķi, apkaltis nenosakāms siers, izkususi kūpinātā desa, pārlieta ar majonēzi vārīta ola un no tālās Holandes atceļojis tomāts. Ak jā, vēl viens dzēriens- vai nu kafija, vai nu ūdens. Pie letes tradicionāli skolnieki, kas pat teorētiski netiek galā ar to, ka Rakari festivāla laikā ir pilni un acīs viņām ir šausmas un papildus kafijas pasūtījums izraisa tāda mēroga sastrēgumu, ka riskēt neieteiktu nevienam.
UPD 07.2014.  Nosprāga vēl pirms gada, jo uz pasaules ir taisnīgums!! :))

episkais ceļojums

Man šodien pēdējā diena pirms bērna atbraukšanas un to tika izlemts izmantot vērienīgam cēļojumam cauri pilsētai. Nu, uzsākot to, es nezināju, ka būs vērienīgs:) Šis ceļojums papildinās manu jauno etiķeti ar 4 ierakstiem, galvenokārt pretrunīgiem.
Tātad. Šodien vajadzības bija savadākas- ne kafija ar bulku, bet dzirkstošais ar kaut ko mazu-ēdamu un kādu skatu vai vasaras sajūtu vai kaut ko tamlīdzīgu. Un devāmies mēs ceļā. Labi, ka pirms tam tālredzīgi apēdām polārmaizes (mana vājība) Narvesen'ā.
3. Ar dievu, Meta cafe:(
Mēs gājām cauri tirgum, kurā, protams, šinī laikā ir neaprakstāma pārpilnība un tas bija tik vasarīgi un finālā Spīķeros bija jāgaida Meta cafe ar savu burvīgo telpu, mūziku un kaut ko ēdamu. Taču finālā mūs sagaidīja atziņa, ka šajā pilsētā kaut kas labs izdzīvo tik reti, ka laikam vairs nemaz nav lietderīgi atkal skumt. Nav vairs brīnumainās gaišpelēkās telpas ar grāmatu plauktiem. It kā izmaiņu nav daudz- vienādi melnas plastmasas krēsli pēlēko-mīksto vietā, vienādas glāzes uz melniem paliktņiem uz galdiem. Minimālas izmaiņas un tas viss tagad atgādina veikala Alan deko ekspozīciju. Un it kā pat pārāk laipnas sievietes kolektīvi stāstīja par "zupiņu", "interesantiem salātiņiem" un tml. (es noteikti piederu pie tiem, kurus diminutīvi var atvairīt no jebkā), taču nekādu cerību. Bija jādodas tālāk.
4. "Dorians Grejs" uz AB dambja.
Neatlaidīgi vēloties iegūt Skatus, Iespaidus un, galu galā, ēdienu, devāmies uz AB dambi. Un atkal vilšanās. Jā, es zinu, ka šī vieta pašlaik ir topā un tai tiek piedēvētas visādas brīnumainas īpašības, iekļaujoties mūsu pilsētas nevienkāršajā vidē. Taču, kā jau rakstīju, esmu ļoti piekasīga. Un tādēļ vilšanās nebija liela, taču tomēr bija. Gan tāda grūti definējama. Man nepatika veids, kādā šī pēc skata buržuāziska vieta ar lavandas podiem tika iekļauta samērā kroplā AB dambja vidē (kuru vēl ievērojami kroplāku padara smilšu pilsētiņa aiz polietilēna žoga). Skats- nu jā, protams, klasiskais... taču tajā visā pavisam nebija nekādu svētku. Restorāna iekšējā telpā valdīja noliktavas nekārtība (kas liek šaubīties par to, kādā vidē un cik profesionāli tiek gatavots ēdiens), uzbāzīga franču mūzika, "Lāčplēša" alus reklāma uz saulessargiem, ēdienkarte uz saburzītām un notraipītām (taču modīgi resaiklotā papīra) lapām... Manā uztverē tas viss nesaskan. It kā kāds paņēma visai triviālu un pieklājīgu vietu un mākslīgi ieinstalēja vietā, kuras vienīgais bonuss ir Vecrīgas siluets, kas man, personīgi, ir vienaldzīgs- nesalīdzināt ar urbāno skaistumu "Ostas skatos". Nu tā. Ēdienkarte samērā smalka, viss ok. Domāju, ka cilvēki, kurus vide neinteresē (tādus pazīstu daudzus) var tur gūt ēdieniespaidus. Cenas normālas.
Un atkal kaut kāds pārrāvums asociācijās.Angļu romāns (un konkrēti Vailds)- franču mūzika- Vecrīga- "Lāčplēša" saulessargi... kaut kas nav īsti.
5. "Tinto", pie kino "Rīga". Grūts bija ceļš līdz turienei, un nogurums mūs bija pārņēmis, un karstums. Taču tur mūs tradicionāli izglāba. Pēdēja gada laikā tā ir vienīgā vieta, kur esmu bijusi regulāri un nekad tā nav likusi vilties. Burvīgi, draudzīgi viesmīļi, auksts proseco (vai kremants, ja naudas vairāk), tapas pa 55 santīmiem (īpaši ar pīļu pastēti!), galdiņi ārā, gaumīga ēdienkarte un vispār. Ir bijušas nepilnības ēdienā, ir skanējusi Tina Ternere, taču šai vietai es piedodu daudz ko. Par to, ka vienkārša un gaumīga, draudzīga un klusa un tās nolūki ir absolūti skaidri. Esmu tur bijusi ārkārtīgi grūtā brīdī, kad vajadzēja visu atbalstu, ko spēj sniegt ārpasaule- un saņēmu. Esmu tur gan pusdienojusi, gan bijusi vienās dzimšanas dienas svinībās, gan pārlieki salietojusies dzirkstošo māsas sabiedrībā, gan sēdējusi ar vienu kafijas tasi uz galda divas stundas- viss bija labi.
Cenas... zupas ap 2, deserti ap 3. Kafija dārga, labāk dzert proseco:)
6. Nu un tad spēki atgriezās un pa ceļam uz mājām nolēmām uzmest skatienu Terasei uz galerijas "Rīga" jumta. Un te nu atkal mani piemeklēja sajūsma par to, ka viss ir skaidrs. Tur ir tāds skats, ka pilnīgi loģiski ir jebkuri pārspīlējumi cenās un citas nepilnības. Nu ir tas skats īpašs. Esmu bijusi gan viesnīcas "Latvija" augšstāvā, gan Pēterbaznīcas tornī, gan "Albertā"- vienalga šis ir labākais. Skats, kurš varētu būt jebkurā pilsētā, kurā pelēki jumti, pilnīgi universāls, kaut kāda abstrakta pilsēta. Gaisīgs, skaists.Palasījām ēdienkarti. Nu, ar 5 latiem tur varētu sēdēt un baudīt vasaru. Kafija+deserts vai salāti+ūdens vai 2 proseco (krievu tulkojumā sanāca "gāzētais vīns":))
Mūzika... diemžēl ne manā gaumē, kaut kāds tehno. Apkalpošana, cik manījām, draudzīga un laipna.
UPD 07.2014. Cik interesanti- puse nelaiķu ierakstā:)
Nu, galerijas Rīga terase nav mainījusies- joprojām vulgāra Jūrmalas stilā un joprojām satriecošs skats. Cenu ziņā- viss tas pats, par skatu var samaksāt ne tik dārgi. Mūzika atbaidoša.

ogas

laiku pa laikam mani apmeklē vēlme kaut ko īpašu izcept no vasaras ogām, taču tālākais, līdz kam esmu uz šo brīdi nokļuvusi- izrakstīju vietu daudzsološu recepti. Jo ogas apēdu tīrā veidā un vispār- esmu Laimīgā Māte, kas aizsūtījusi bērnu uz 8 dienām uz nometni, kur viņam šausmīgi patīk (tātad- nekādu sirdsapziņas pārmetumu). Domāju, ka būšu ļoti aktīva šajā laikā, taču sanāca pretēji- lasu, resaikloju svārkus Positivus'am un.... hm, lasu un resaikloju:)
Tāpēc vēlmi pēc kulinārajiem iespaidiem apmierināja šāda kūka- no melleņu mafinu mīklas pirms 2 ierakstiem izcepu 2 mafinsirdis (tās ir pavisam plānas, kādu centimentru) un paglabāju tās skārda kārbā ledusskapī. Un kad radās nepieciešamība- sajaucu Rimi svaigo sieru ar nedaudz zeltainā sīrupa, pārklāju sirdi, apbēru ar ogām- sanāca ļoti vasarīgi un skaisti.

Un tad vēl deserts, jo nopirku pilnīgi neveiksmīgas zemenes. Taču sablenderējot tās ar nedaudz cukura, bija labi. Tradicionālais biezpiena vaniļas krēms un zemenes.

jauna etiķete

Apnika man vienveidīgie ieraksti:) Un šodien padomāju, ka rakstīšu par saviem iespaidiem par ēdināšanas iestādēm. Tas gan prasa iepriekš dažus paskaidrojumus.
*Es reti eju kaut kur pusdienot, pārsvarā mana saskarsme ar šo jomu notiek dzerot kafiju dienas pirmajā pusē. To es daru visai regulāri. *Esmu ļoti subjektīva un šausmīgi piekasīga - ja man nepatīk. Ja patīk- piedošu ļoti daudz ko. Es varu nepievērst uzmanību apšaubāmai ēdienkartei, ja man patīk skats pa logu, interjers, vai apkalpošana, taču varu pat neskatīties uz to visu, ja man ar pirmo acu uzmetienu kut kas nepatīk (šodien tā bija). Ir mīnusi, kurus manās acīs var atsvērt noteikti plusi, taču ir tādi, kurus- neviens. *Dzīvoju un uzturos centrā:). *Mani vairāk interesē vide, nevis ēdiens.
Nu tā, lai aizsāktu ar kaut ko, šodien- divas pirmās vietas.
1. „Muffins&more”, ap stūri no bijušās „Sēnītes”, aiz vecās Ģertrūdes baznīcas. Maza, maza istabiņa, 3 galdiņi zem nojumes ārā. 95% ēdienkartes- mafini. Manā izpratnē- ideāla pilsētas vieta- ar saprotamu koncepciju, ļoti kvalitatīviem mafiniem, izcilu izvietojumu. Nekāda it kā-stilīguma (īpašnieks, cik saprotu, pārcēlies pie mums no citas valsts, tādēļ angliskais nosaukums), savas lomas pārspīlējuma un tml. Normālas meitenes aiz letes, draudzīgas. Dažreiz pie kafijas lej aukstu pienu, bet nu to var palūgt nedarīt. Mani favorīti- pilngraudu mafini ar valriekstiem un šokolādi, taču ļoti labi ir visi ar krēmu iekšā. Lielais mafins (un tas IR liels) + melna kafija- 1.80 Ls. Mazie mafini- 0,6 Ls.
UPD 07.2014. Kafija joprojām karsta, mafini nav kļuvuši mazāki (gan pazuduši pilngraudu, bet nu). Telpā sabāzti daudzi galdiņi, taču āra galdiņi pie baznīcas- tas ir izcili!

2. „La Kanna” Tērbatas ielas sākumā, aptuveni pretī „Kūkotavai”. Kafejnīcu kvartāls tur veidojas, man patīk. Tātad- gājām šorīt ar māsu, meklējot- kur dzersim kafiju. Un nolēmām pamēģināt šo vietu- galdiņi uz ietves, tukšums. Man šausmīgi nepatīk tādi nosaukumi (ja īpašnieks nav francūzis, kā Kadetu gadījumā… un pat ja ir, nu cik var), bet gribēju būt toleranta:). Nesanāca. Kafejnīcā bija nu ļoti īgns viesmīlis, kuram kaut kādu iemeslu dēļ bija grūti parunāt un- ēdienkarte (ar krītu uz tāfelēm, protams)- ar drausmīgiem manierismiem- pankOki un putrrrra (ja rakstītu citur, pieliktu vemjošu ģīmīti). Ēdienkartes saturs simpātisks, cenas absolūti demokrātiskas, taču mēs gājām tālāk. Ne rakstura, ne saprotama stila, ne draudzīguma- mākslīgs veidojums.

melleņu- jogurta... it kā mafini

pirmkārt, tie kaut kā pavisam pēc struktūras nav līdzīgi mafiniem... tādi ļoti sulīgi. Bet cepti mafinu formiņās, tātad mafini. Otrkārt- nevis vienkāši jogurta, bet grieķu jogurta. Grieķu jogurts ir parasta lieta krievvalodīgajās interneta receptēs, taču pie mums to neesmu redzējusi un ēdusi. Un te Stokmanā ieraudzīju 440 ml iepakojumu, pa apt.60 santīmiem. Ļoti interesanti. Nopirku. Man patika. Atšķirība ir struktūrā- gandrīz kā lauku krējumam, ļoti biezs. Treknums ap 7%, sastāvā nekā lieka. Garša kā parastajam bezpiedevu jogurtam, nu varbūt nedaudz maigāks. Es jogurtus ēdu reti, tāpēc pirku domājot par kaut kā izcepšanu.
Lūk, kas sanāca.

Vajag:
1 glāze miltu, 3/4 gl cukura, 1 pilna TK cepamā pulvera, sauja riekstu
1 liela ola, 440 ml grieķu jogurta, 1/4 gl eļļas
250 ml trauciņš melleņu
Gatavošana:
Sajakt visas sausās sastāvdaļas, atsevišķi- visas slapjās. Apvienot abus maisījumu, akurāti iemaisīt ogas. Likt formiņās (iesviestot, ja nav silikona).
Cept 180 grādos ap 40 minūtēm.
Komentāri: ātri, vienkārši, protams arī garšīgi- kā jau viss ar vasaras ogām. Man vairāk garšoja atdzisuši, melleņu garša atraisās.

persiku kūkas

Recepte- С.Стаммерс "Печем без яиц"

Vajag:
50 g mīksta sviesta
100 g cukura
1 ĒK kukurūzas cietes, izšķīdināt 2 ĒK ūdens
150 g miltu
3 TK cepamā pulvera
240 ml (glāze) kubiņos sagriezta persika un nedaudz sulas
Pārkaisīšanai:
50 g sviesta, 50 g cukura, 1/4 TK kanēļa, 1/4 TK muskatrieksta, 100 g auzu pārslu
Gatavošana:
1. Pārkaisīšanai domāto sviestu katliņā saberzt ar cukuru un garšvielām. Uzkarsēt, uzvārīt, uzreizi noņemt no uguns un pievienot auzu pārslas.
2.Traukā sajaukt sviestu ar cukuru, pievienot cieti, iesijāt miltus, cepamo pulveri, sakult ar dakšu. Pievienot persikus. Ja mīkla pārāk bieza, pievienot nedaudz sulas.
3. Likt mīklu 20x30 cm cepamajā traukā, kas iesviestots un pārkaisīts ar miltiem. Virsū likt pārkaisīšanai domāto misījumu. Cept 35 minūtes 180 grādos. Atdzesēt pusstundu. Sagriezt kvadrātos un pa vienam izņemt no veidnes.
Komentāri: ļoti ātri, vienkārši. Garšīgi ar saldējumu.

zemenes tiešām iet uz beigām:)

Šodien izlasīju komentāros par burvīgo Aijas zemeņu kūku (gribu tādu), ka zemenes iet uz beigām- jā, to es šodien redzēju tirgū. It kā daudz, taču samērā dārgas un cilvēki ņem tādos kvantumos, kas viennozīmīgi liecina par ievārījuma plāniem. Es šogad nevārīšu, mans gandrīz-tīnis strauji maina uzskatus par to, kas ir garšīgi- zemeņu ievārījums vairs nav. Nu, labi arī, man diez ko nepatīk jūlija karstumā vārīt ievārījumu. Turklāt joprojām garšīgi skaitās lieli jāņogu un upeņu želejas krājumi un par to ņemšanos man pienākas kompensācija- nekādu vairs ievārījumu:)
Evakuējoties uz nedēļas nogali uz vasarnīcu, atstāju mazu atgādinājumu par to, ka zemenes ar mango un vaniļas biezpiena krēmu joprojām ir izcila kombinācija.

zemeņu groziņi ar siera krēmu

Pārāk karsts, lai ceptu. Nu, protams, pie groziņiem jātiek cepšanas ceļā, taču var jau nopirkt gatavos. Vai (kā to darīju ēs) izcept vēsākā dienā un uzglabāt skārda kārbā.
Krēms- saputots svaigais siers ar cukuru (apuveni 200 g un 2 ĒK attiēcīgi) un saldo krējumu (man liekas, nemaz nevajag krējumu, pārāk šķidrs un vispār pietiek ar siera garšu)

elementāra augļu-ogu kūka

Elementāra tā kļūst, ja saldētavā ir smilšu mīkla. Tā vēl bija iepriekšējā porcija, tagad man ir sasaldētas 5 mīklas desiņas un jūtos ļoti aizsargāta pret negaidītām saldumvēlmēm. Un gaidītām-arī.
Šeit recepte, ja kas.
Tātad, kūka.

Vajag un gatavošana: 1/3 porcijas mīklas, ieklāt 20 cm diametra veidnē, sadurt ar dakšu. Likt cepeškrāsnī 200 grādos uz 10 minūtēm. tad uzbērt virsū ogas un augļus. Man bija 2 rabarbera kāti (nomizot, sagriezt), 1 ābols (analoģiski) un pēdējā sauja saldētu upeņu. Parziest ar krējumu (dāsni), pārkaisīt ar cukuru (dāsni). Likt 200 grādos uz kādām 20 minūtēm vai nedaudz vairāk.
Komentāri: kūka, protams, ir garšīga, taču ne pārāk dekoratīva un akurāta. Sagriezt to normālī sanāks tikai pilnībā atdzesējot (tas gadījumam, ja šādi apsvērumi jums ir būtiski).

atvaļinājuma teorija un prakse

Gandrīz jebkuram strādājošam cilvēkam pienāk diena x, kad viņam sākas atvaļinājums. Manuprāt, diena x nav viennozīmīgi pozitīva parādība, taču pastāv cilvēki, kuriem atvaļinājuma fakts nerada ambivalentas un biedējošas sajūtas- jā, es pat tādus pazīstu...varbūt. Taču es pie tiem nepiederu un vairākums cilvēku man apkārt nepieder arī. Pārsvarā cilvēki ļoti gaida atvaļinājumu, taču stress un nedrošība pārvar jebkādu prieku un plānošanu, atvaļinājumam iestājoties. Jo neviens no mums nestrādā tik smagu darbu, lai ilgstoša reģenerācija būtu akūti nepieciešama. Ak jā, es aizmirsu galveno- mans atvaļinājums šogad ir precīzi 2 mēnešus garš:) Līdz ar to ir vajadzīga zināma drosme, koncentrēšanās un vēl dažas lietas, lai pamostos trešdienas rītā un saprastu, ka līdz 22.08. esmu pilnīgi, hm, brīva. Jā, ir noīrēta vasarnīca klusā vietā, ir nopirkti pāris jaunu apģērbu un dažas grāmatas, taču tas ir naivi- cerēt, ka tas viss var kā līdzēt, kad pretī ir šis milzu laika monolīts un- uzmanību!- nepieciešamība kaut ko Just. Vienīgā iespējā sākt atvaļinājumu mazāk sāpīgi, būtu kārtīgi pedzerties Jāņos kopā ar visu tautu, taču šie svētki neko priekš manis nenozīmē, dzert es negribu, piekopt kādus pagānu rituālus liekas samērā falši. Bezcerīgi, būs tik jātiek galā pašai. Un šogad es atradu veidu, kā uzsākt atvaļinājumu bez panikas, drudžainas alkohola lietošanas, šopinga vai tamlīdzīgām lietām. Es pateicu sev, ka atvaļinājuma sākumā ir jābūt vairākām dienām, kad drīkstu būt dārzenis- ne domu, ne aktivitāšu, ne saulaina garstāvokļa, ne relaksācijas, ne ilgtermiņa plānu- neko no šīm lietām nevaru uzģenerēt mākslīgi tikai tāpēc, ka atvaļinājumu grafikā ir ierakstīts, ka jāsāk priecāties. Un tas palīdzēja. Mazas darbības- iztaisīju smilšu mīklu, pabeidzu lasīt 2 grāmatas, paskatījos sen ierakstītu filmu, nopirku gurķus tirgū, sakārtoju dzīvokli pirmo reizi pa daudziem mēnešiem... nu, kaut kā tā.
Un tad tiku uz visu vasaru pie velosipēda un varēja uzsākt velosipēdistu subkultūras izpēti Saulkrastos- kur un kā un kas brauc un cik tieši tas ir patīkami. Ļoti patīkami izrādījās, ļoti. Un tagad šausmas mani ir atstājušas un var pat iedomāties, ka potenciāli jūlija koncerti varētu būt patīkami un sen jau laiks aizbraukt uz dienu uz Tallinu... varbūt:)

 

 

kartupeļu sacepums



Vajag:

uz rupjas rīves sarīvētus kartupeļus, es nedauzd arī nospiežu sulu

pāris olas

krējums vai jogurts (vai arī- ak, šausmas!- majonēze)

dažādi garšaugi (man- zaļi timiāns un pētersīļi, kaltēts timiāns un baziliks), pipari (melnie, rozā, kajenas), sāls

Gatavošana:

Visu sajaukt, lit iesviestotā veidnē, cept kādu stundu 200 grādos.

Komentāri: man patīk struktūra, kāda sanāk sacepot rīvētus kartupeļus, taču pieļauju, ka tāda nebūt ne visiem varētu garšot.

raibi salāti

Tas būs mans atgādinājums par to, ka dabas veltes:) ir skaistas, garšīgas, veselīgas un dažas pat jau lētas (jaunie kāposti, piemēram). Nekādu sarežģītu vai pat konkrētu recepšu- vienkārši pielietojuma varianti.

No augšas uz apakšu, no kreisās uz labo:
- daži svaigi burkāni- gan būs nepieciešama korejiešu burkāniem paredzēta rīve; zaļie loki, melnā sezama sēkliņas, daudz ķiploka, eļļa.
- salātu un spinātu lapas, redīsi, dilles, tomāti, sāls un dažādu piparu maisījums, pāris pilienu vīna etiķa.
- čeriji, mocarellas bumbiņas, daudz svaiga bazilika, pipari, grauzdētas ķirbja sēkliņas.
- mocarella, tomāti, gurķi, baziliks, rozmarīns, nedaudz eļļas, pipari.
- jaunie kāposti, sāls- pipari-etiķis, grauzdētas ķirbja sēklas, šķipsna cukura, (ideja no elena-fialka.livejournal)
- mocarella-tomāti-baziliks, sāls-pipari.

skābeņu zupa ar grūbām un lēcām

Bez gariem ievadiem- visi vāra skābeņu zupas un es arī gribu:)

Vajag (2 l katlam):
pusglāze grūbu, iemērkt uz nakti, kārtīgi izskalot
pusglāze sarkano lēcu, kārtīgi izskalot
1 sīpols, sagriezt sīki
2-3 kartupeļi, nomizot-sagriezt
pusbunte spinātu- tikai lapas
skābenes... nenosvēru. Nu, daudz. Pēc apjoma- puskatls. Tātad- kādi 300 g. Tikai lapas.
sāls, pipari
krējums, vārīta ola
Gatavošana:
ieliet nedaudz vairāk par puskatlu ūdens, uzvārīt, pievienot izmērcētas grūbas. Vārīt minūtes 20, pielikt sarkanās lēcas, kartupeļus un sīpolus un vārīt vēl 10 minūtes. Sagriezt skābenes un spinātus, likt klāt, vārīt kādu minūti. Pielikt sāli-piprus, noņemt no uguns, uzlikt vāku, atstāt uz 10 minūtēm.
Komentāri: protams, ka ļoti garšīgi. Skābena zupa ar putraimiem- to var ēst caurām dienām. Var pielikt vārītu olu un krējumu. Var likt lēcu vietā rīsus vai miežus vai vēl kaut ko.

Labākās skones pasaulē

Recepte- Р.Бертине, «Свой хлеб»

Vajag:
150 g sālīta sviesta (man bija parasts)
600 g kviešu miltu
150 g sīka cukura
40 g cepamā pulvera
280 g rozīņu bez kauliņiem (es nelietoju, tātad- kaltētas dzērvenes)
190 g trekna saldā krējuma
190 g piena
2 olas, sakultas ar šķipsnu sāls- pārziešanai (es vispār nepārziedu)
Gatavošana:
Uzkarsēt cepeškrāsni līdz 220 C.
Ieberzt sviestu miltos (ar pirkstiem), pievienot cukuru, cepamo pulveri un rozīnes. Visu rūpīgi sajaukt. Pievienot saldo krējumu un pienu un maisīt ar lāpstiņu, kamēr izveidosies grubuļaina masa. Nedaudz pārkaisīt ar miltiem galdu, likt mīklu. Izkārtot mīklu plakanā kvadrātā, salikt uz pusēm, atkal izkārtot, salikt pretējā virzienā un tā atkārot, kamēr sanāks nelīdzens kvadrāts. Nedaudz pārkaisīt ar miltiem apakšā un augšā, pārklāt ar drānu, atstāt vēsā vietā uz 15 min.
Pārkaisīt virsmu ar nelielu miltu daudzumu, izveltnēt mīklu 2.5-3 cm biezumā. Ar otiņu noņemt liekos miltus. Ar asu nazi sagriezt 6x6 cm kvadrātos.
Likt uz paplātes ar papīru, ne pārāk tuvu vienu otrai. Atlikumus atkal izveltnēt un sagriezt.
Pārziest ar olu, ļaut nedaudz nožūt, pārziest vēlreiz. Samazināt cepeškrāsns temperatūru līdz 200 un cept skones 20 minūtes, kamēr kuplas un zeltainas.
Komentāri: šīs ir izcilas. Pavisam nediētiskas, taču krēmīgas, smaržīgas un ideālas.