sestdiena, 2014. gada 16. augusts

kabaču rullīši ar mocarellu un piparmētrām

šodien man neizdevās pagatavot neko no brokoļiem, jo, izrādās, tas nemaz nav tik pašsaprotami- brokoļi tirgū. Nīkulīgajā Vidzemes tirgū to nebija, itin nekur. Bet Rimi tie bija eee... nedaudz  iebrūni:)
Līdz ar to- kaut kas cits. No Džeimija Olivera žurnāla Jamie jūlija numura.
Mans atstāstījums.
Vajag:
3 nelieli kabači
1 citrona sula
2 ĒK olīveļļas
1 ķiploka daiviņa, sakapāt
1 sarkanais čili, bez sēklām, sakapāt (vai šķipsna pulvera)
2 iepakojumi Mocarellas (pa 125 g), sagriezt pāris cm gabaliņos
piparmētru bunte, noņemt lapas
Gatavošana:
Ar dārzeņu mizotāju griezt kabaci garās plānās strēmelēs. Salikt uz koka dēļa vai liela šķīvja. Pārslacīt ar citrona sulu un 1/2 eļļas, pārkaisīt ar ķiplokiem, čili, 1 TK sāls. Atstāt uz 10 minūtēm.
Pa to laiku sajaukt mocarellu ar piparmētru lapām.
Likt uz kabača strēmeles sieru ar piparmētrām, sarullēt.
Un tā visus.
Pārslacīt ar atlikušo eļļu, pasniegt.
Komentāri: man liekas, der paturēt pāris stundu ledusskapī, lai garšas savelkas.
Iespaidi: izcili! Esmu absolūtā sajūsmā! Tās garšas ir radītas cita citai. Ļoti, ļoti garšīgi, viegli, neikdienišķi un vasarīgi.

trešdiena, 2014. gada 13. augusts

brokoļu triumfs:)

Nu tā, kā redzam, cīņā nepārprotami uzvarēja brokoļi:) Bērns ir no sirds izbrīnīts, ka kāds var gribēt ko tādu:)
Neskumstiet tie, kurus brokoļi neinteresē- gan jau kaut ko citu arī ēdīsim:)

aprikozes
  7 (13%)
baziliku
  11 (20%)
grieķu ēdienus
  15 (28%)
meksikāņu ēdienus
  16 (30%)
brokoļus
  21 (39%)

Tas mani neizbrīna- tie ir skaisti, zaļi un pat garšīgi, bet gatavoju tos kaut cik interesantā veidā reti. 
Visas receptes, kuras bija šeit agrāk- ar tegu brokoļi.
Un tagad pienācis laiks jaunām receptēm. Vairākas interesantas jau gaida, drīz sāksim!
Un iedvesmai attēls no tīmekļa. Tads viņš ir, mūsu jaunais varonis.

sestdiena, 2014. gada 9. augusts

apmeklētāju aptauja

kā jau zina visi, kas  kādu laiku lasa šo blogu, man regulāri iestājas nepieciešamība sevi kaut kā stimulēt un motivēt:) 
Un šoreiz es gribu pagatavot ko jaunu, papildinot bloga mazāk populārās iezīmes (tegus, birkas). Jo sieram, biezpienam vai ķirbim tāpat iet neslikti, bet dažām iezīmēm- daudz skumjāk:)
Palīdziet man, lūdzu, izvēlēties! Spiediet droši, pat ja nelasiet regulāri!

Tātad, iezīmes, kurās ir mazāk kā 10 recepšu. Ņemot vērā gadalaiku, starta pozīcijās varētu būt:

-baziliks
-aprikozes
-brokoļi
-grieķu virtuve
-meksikāņu virtuve

Pagaidām atsakos no dažiem citiem, jo tur obligāti vajadzētu cepeškrāsni (kā baklažāniem).

Aptauja- labajā pusē, augšā, Nav ne jausmas, kāpēc poga krieviski:) 

Drīkst spiest vairākas pogas, taču sākšu es ar kaut ko vienu.
Aptauja- līdz otrdienas naktij.

skaisti un smaržīgi tomātu un garšaugu salāti

tomātu veikalos daudz- dažādu formu un krāsu, ēdam tos katru dienu. Un pa laikam mēģinu kaut ko jaunu, jo arī tomātu-krējuma klasiskie dažreiz apnīk:)
Recepte no žurnāla GoodFood, š.g. jūnija numurs.
Vajag:
1.25-1.5 kg tomātu- maksimāli daudz dažādu formu un krāsu
50 g (vidēja bunte) sajauktu garšaugu- maurloki, timiāns, pētersīļi, piparmētras
5-6 šalotes sīpoli, ļoti sīki sakapāti
svaigi malti melnie pipari
Aizdaram:
3 ĒK olīveļļas
3 ĒK baltvīna etiķa
1 ĒK šķidra medus
Gatavošana:
Sagriezt tomātus šķēlēs. Garšaugus sīki sasmalcināt un sajaukt ar šalotes sīpoliem.
Ņemt lielu šķīvi un likt tomātu kārtu, miksējot krāsas un izmērus. Pārkaisīt ar garšaugu-sīpolu maisījumu, pipariem. Tad atkal tomāti un atkal garšaugi. Pārsegt ar plēvi, likt ledusskapī un atdzesēt dažas stundas. Izņemt no ledusskapja 45 minūtes pirms pasniegšanas. Sajaukt* aizdara sastāvdaļas ar nelielu sāls daudzumu, pārliet salātiem un ēst.
*es ieleju mazā burciņā ar vāku un kārtīgi sakratu.
Iespaidi: ideāli harmoniski, ļoti dekoratīvi un vasarīgi!

ceturtdiena, 2014. gada 7. augusts

zaļais humuss

rakstība visu laiku mainās, Idillē, teiksim, ir humoss, taču es rakstīšu kā ierasts.
Tā ir ļoti vienkārša variācija par humusa tēmu, nav jāgatavo grauzdētā sezama pasta un visa gatavošana prasa 5 minūtes (protams, ja jums ir konservēti turku zirņi, jo savādāk jāparedz nakts mērcēšanai un stunda vārīšanai).
Vajag:
vārītus vai konservētus turku zirņus- teiksim, 2 kārbas, šķidrumu noliet, noskalot
dažas lapas keila (bez kāta) vai pusbunte spinātu vai mangolda
2-3 ĒK olīveļļas
liela šķipsna kumīna
sauja indijas riekstu
2 daiviņas ķiploka
sāls, svaigi malti pipari
Gatavošana: ļoti rūpīgi sablenderēt. Ja grūti iet- lejiet pa ĒK ūdens, kamēr blenderis mierīgi tiks galā un sanāks vijīga pasta.
Ko ar to darīt?
Likt pitas maizē vai ēst ar to, kā ar karoti. Sagriezt tomātus, gurķus, selerijas kātus, sīpolus, kabačus, mērkt humusā un ēst jebkurā karstumā. Slēgtā burkā var dažas dienas uzglabāt ledusskapī.
Līdzīgi ēdieni-
klasiskais humuss
pupiņu pastēte
pupiņu pastēte ar indiešu garšvielām
zaļo zirnīšu pesto

svētdiena, 2014. gada 3. augusts

lapu kāpostu (keila/kales) pesto un ļoti glīta uzkoda

iedvesmojos no Ilzes (ka arī pašus kāpostus dabūju no viņas:) un pagatavoju beidzot pesto.
Recepte ar konkrētām proporcijām- absolutsed blogā, es vairāk vai mazāk visu taisīju uz aci, kāpostu bija vairāk, eļļas- mazāk, nedaudz ūdeni pielēju, pāris TK.
Ļoti lapa ideja ir pesto bez siera, ne vienmēr vajadzīga tā smagnējā klasiskā garša.
Pesto sanāk pa 3 minūtēm- svaigs, vienkāršs, smaržo pēc visiem augiem un dārzeņiem kopā un neviena konkrēti. 
Vajag:
nelielas keila lapas bez kātiem (man- kādas 6-7)
indijas rieksti (sauja)
EV eļļa (pāris ĒK)
sāls, pipari
ķiploks (1 daiva)
ūdens (pāris TK)
Gatavošana: visu rūpīgi sablenderēt.
Tomātu-keila pesto uzkoda
Un tad to var smuki uzlikt uz tomātu ripas, pa virsu- izvārītas cūku pupas (vai svaiga siera/brinzas/fetas gabaliņš, garšaugs, gurķa šķēle vai vēl nez kas) un būs glīti un ļoti garšīgi. Un AUKSTI!
Sparp citu, tajā pašā Ilzes blogā arī par cūku pupu vārīšanu. Manuprāt, tā vārot, pupas nedaudz zaudē garšas (vai smaržas?) ziņā, toties iegūst skaistuma un ērtuma ziņā. Un arī viegluma. 
Vēl citi pesto manā blogā-
ceptas paprikas un pētersīļu pesto
pētersīļu-lazdu riekstu pesto

ceturtdiena, 2014. gada 31. jūlijs

kafijas vārīšana bez speciālām ierīcēm:)

Nezinu, vai kāds vēl tā dara? Es tik tiešām vāru kafiju kafijas kanniņā (kā, starp citu, to sauc latviski? krieviski ir джезва vai турка). Darba dienās dažreiz apleju krūzē, bet nu atšķirību jūtu, tēpēc cenšos to darīt retāk. 
Aplejot krūzē, kafija vienmēr ir vienādi pliekana, ja tā ir no labajām- tad var sanākt normāla, bet laba- visticamāk nesanāks.
No kafijām es saprotu apmēram tik pat daudz, kā no vīna- atšķiru labu no sliktas, taču labajās gradācijas jūtu reti. Līdz ar to, pieņemot, ka neesmu nekādā ziņā eksperte, mājās pēdējā laikā lietoju Andrito malto.  Dzeru vienu tasi dienā, tāpēc man nav aktuāla ekonomija, man ir aktuāli tikai un vienīgi, lai šī vienīgā tase man sagādātu prieku.

Nu tā, un te man kafijasdraugs.lv piedāvāja notestēt un izteikt viedokli.Es nepajautāju- kas man būtu jādara, ja viedoklis izrādīsies negatīvs, bet tas arī nebija vajadzīgs- kafija izrādījās laba.
Saņēmu paciņu šīs kafijas.
Ko es ar to darīju? To es vārīju kafijas kanniņā:)

Un gribu pastāstīt arī jums- kā ir jāvāra kafijas kanniņā. Tie, kas lasa krieviski, var palasīt šajā blogā, bet pārējiem atstāstīšu svarīgāko.

Daži nosacījumi:
-ja kafija netiek malta katrai tasei, maltā veidā to vēlams uzglabāt saldētavā (nu vismaz ledusskapī kā tādā)
-kafija kanniņai jārēķina 1 TK uz 60 ml ūdens (tātad- lielai tasei 4 TK. Manuprāt, var par 1 samazināt, ja vajag)
-kafijai vajadzīgs ledusauksts ūdens (labāk pudeli turēt ledusskpī. 
-ūdens ne no krāna, ne karsts, ne vārīts!
-var kafijai pielikt mazu šķipsnu sāli, būs izteiksmīgāka garša
-var pielikt garšvielas- ingveru, krustnagliņas, vaniļu, piparus, kanēli un tml.

Vārīšana, vienkāršākā versija:
Uz mazas uguns uzlikt kanniņu, nedaudz pasildīt, iebērt kafiju, pavisam drusku pasildīt.
Pieliet ūdeni, apmaisīt.
Krūzē, nu kuras dzersiet, ieliet verdošu ūdeni.
Kad kafija sāks kāpt- noņemt, apmaisīt. izliet ūdeni no krūzes, ieliet kafiju.
Kafija, kuru testēju, man likās visai laba, jo tai tāda saprotama, bet ne tik vienkārša garša, tik tiešām bagātīga un patīkama. 

otrdiena, 2014. gada 29. jūlijs

neveiksmīgo persiku glābšanas deserti

diemžēl kategoriski nepiederu pie tiem, kuri priecājas par notiekošo karstumu un aizrautīgi apspriež nākamnedēļ gaidāmo apokalipsi. Man riebjas, esmu neproduktīva, nevaru ne strādāt, ne zīmēt, ne domāt un atjēdzos tikai vēlu vakarā, ielienot Daugavā (jo, paldies Rīgas satiksmei, 5.trolejbuss ir izcili kondicionēts). 
Līdz ar to neko negatavoju un ēdu siermaizes un arbūzu.
Bet nu dažreiz vēl kaut kas gadās. Piemēram- nopirkt neveiksmīgus persikus. Tas nav retums- man personīgi tieši persiki gandrīz vienmēr gadās neveiksmīgi:)) Un šie nebija izņēmums. Bet nu prāta aptumsumā biju tos iepirkusi padaudz un mest ārā- nu nē.
Līdz ar to, ka Rimi ir liels tīkls, persiki tur pašlaik maksā 99 centus un visi, kas tos nopirks, ēst nevarēs- varbūt kādam noderēs.
Pirmkārt, var izvārīt burvīgu ievārījumu- nomizot, sagriezt persikus kubiņos un izvārīt ar ievārījuma cukuru un rozmarīnu.
Otrkārt, persiku saldējums un persiku sorbets ar jogurtu
Un, treškārt, tas, kā izmanoju tos šoreiz. Bet brīdinu- ja ir pavisam briesmīgi persiki gadījušies- labāk vāriet to zapti ar rozmarīnu, svaigā veidā samalšana ne vienmēr paglābj.
Persiku-vaniļas deserts ar mellenēm
Vajag:
persiki
vaniļas biezpiens/jogurts/krēms vai vienkārši biezpiens, sablenderēts ar cukuru un nedaudz saldā krējuma
šķipsna garšvielu- kardamons, kanēlis, pipari 
mellenes
Gatavošana:
Nomizot, sablenderēt ar garšvielām aukstus persikus (nakts ledusskapī būs optimāla). Var pielikt TK cukura.
Un tad likt kārtās persiku biezeni, vaniļas krēmu, mellenes.

sestdiena, 2014. gada 26. jūlijs

karstā laika deserts- aprikozes ar kastaņu biezeni

mans jūlija prieks- kastaņu biezenis, kas ideāli sader ar augļiem un ogām, neprasa nekādu gatavošanu un priecē visus, jo nav ikdenišķs produkts. 
Nopērkams Stokmann'ā, sastāvs ideāls (kastaņi, niedru cukurs, vaniļa), cenu precizēšu, kad nedaudz rimsies karstums un tikšu līdz kārtējai burkai. 

Vajag:
sulīgas, gatavas aprikozes
kastaņu biezenis
mellenes vai zemenes
Gatavošana: pārgriezt aprikozi uz pusēm-izņemt kaulu-ielikt nedaudz biezeņa-uzbert ogas.
Iespaidi: ļoti harmoniski, saldi, svaigi un tekstūra tāda... nevienkārša. Paldies māsai par ideju! 
Vēl deserti ar pildītiem augļiem-
melones deserts melonē
persiki ar rikotu, shokolādi un vaniļu

sestdiena, 2014. gada 19. jūlijs

atgādinājums par ogu siera kūku (bez cepšanas)

Bērnam bija dzimšanas diena, palūdza siera kūku- cepeškrāsns man vēl nav, slinkums arī karstumā kaut ko tādu darīt. Cerīgi apjautājos- vai viņš negribētu kādu pirkto- nēnē, melleņu-siera. Nu labi, šādiem dzīves brīžiem man ir pārbaudīta recepte.
Šoreiz saliku dažādas ogas- avenes, mellenes un pēdējās meža zemenes- lai būtu īpaši svinīgi. Sanāca ļoti skaista un, protams, garšīga. Siers- "Filadelfia" un Rimi svaigais, puse uz pusi.
Nu tiešām vienkāršāk vairs nav iespējams.


Un kas ir vislabākais jebkurā tortē? Pareizi- nākamā diena:) Mūsu gadījumā-nākamās dienas brokastis.

vēl citas kūkas un kūciņas bez cepšanas:
5 sastāvdaļu biezpiena kūka ar zemenēm
aveņu-shokolādes siera kūka
5 minūshu kūciņas
5 minūshu siera kūciņas

piektdiena, 2014. gada 11. jūlijs

biezpiena-kabaču plāceņi ar zirnīšiem

recepte no GoodFood žurnāla, 04.2013. Mans brīvais atstāstījums.
Vajag:
250 g rikotta (var biezpienu, protams)
2 nelieli kabači, sarīvēt, ar roku nospiest lieko sulu
50 g zirnīšu (pēc nolobīšanas, tā ir viena sauja)
75 g miltu ar cepamo pulveri (1/3 TK)
1/2 TK paprikas pulvera
1.5 ĒK sakapātu zaļumu (piparmētras, loki, baziliks)
1 maza citrona miza*
2 olas
eļļa cepšanai**
*citrona daudzumu trīsreiz samazināju
**oriģinālā paredzēta fritēšana
Gatavošana:
Visu, izņemot eļļu, sajaukt, atstāt uz kādām 20 minūtēm, tad cept uz vidējas uguns no abām pusēm. Es gatavās uz minūti lieku uz papīra dvieļa.
Komentāri: 
Ja aizvieto miltus ar kukurūzas miltiem, saturēt plāceņus grūti, bet iespējams:)
Pārbaudiet, lai zirnīši būtu jauni un sulīgi, pretējā gadījumā labāk izmantot saldētos, atkausējot pirms tam.

vēl vienas kabaču-biezpiena pankūciņas, kuras varot cept cepeškrāsnī
un tad kabaču plāceņi ar mannu

pirmdiena, 2014. gada 7. jūlijs

ēdam pilsētā. Vai arī dzeram.

Sen nepapildināju šo sadaļu, šodien gāju cauri iezīmei, rakstot apdeitus un nolēmu- man ir ko teikt:)
Visas fotogrāfijas no interneta.

25. Mū Cafe, Tērbatas 66.
Nu, te tīmeklī ieraudzīju jūsmīgu rakstu- lasiet tik. Man nav tik viennozīmīgas attieksmes, laikam jāaiziet vēlreiz.
Interjers- perfekts, mīlīgs, spilgts, Ikea/diy stilā, tagad arī 2 lieli galdi ārā, ar puķupodiem, ēnā.
Sortiments- jauks un hipsterīgs, daudz nelielu saldumu (brauniji, keksi, cepumi), daži kokteiļi, dažas maizes ar pildījumu, saldētais jogurts. Cenas- normālas. Apkalpošana- normāla.
Es nezinu, kas mani atgrūž, kāpēc neeju tur bieži, tā ir gandrīz vai mana piemājas kafejnīca. Nedefinējama sajūta, ka tas ir priekš savējiem? Kaut kas telpas organizācijā, kad visi dzird visus, bet klusumā sanāk pārāk intīmi saskarties ar kaimiņiem? Vai vienkārši mazas un neērtas kafijas tasītes?)) Aiziešu vēl, uzrakstīšu apdeitu:)

26. Mierā, Miera 9, FB lapa
Plusi- burvīga, mājīga, klusa un tiešām ļoti mierīga telpa. Viena no vecākajām šī stila vietām. Daudzas tortes un tējas. Daudz svaigas preses.
Mīnusi- apkalpošana, sakaltušie cepumi (trīs reizes! tendence), nedaudz pārspīlētās cenas. Un vairākas dienas pēc kārtas Roda Stjuarta disks- neizturami:))
Es zinu, ka šai vietai ir milzum daudz fanu- ir jau par ko. Taču, man liekas, šādiem nepiespiestiem un neprofesionāliem projektiem gadu gaitā jākļūst nedaudz profesionālākiem.

27. Fazenda Āgenskalnā, Nometņu 7, mājaslapa
Absolūti burvīga vide- gan iekšā, gan pagalmā, ļoti laipna un ātra apkalpošana, ļoti draudzīga, daudzveidīga ēdienkarte, normālas cenas (lēts restorāns, tā tās varētu apzīmēt), sezonāli ēdieni, laba mūzika, relaksēti cilvēki. Te noteikti neviens nevarētu justies nedz neērti, nedz sveši:)
Par cenām- ar 10 eiro noteikti tiksiet pie kādām pusdienām un dzeramā:) Man liekas, uzkodas, kuras mēs ņēmām (un tās bija lielas- cepts avokado, pildīts un ar dārzeņiem un maize klāt) maksāja ap 4 eiro.
Esiet modri- pagalms pilns zvirbuļu, kuri pretendē uz ēdienu!

28. Atskan svinīga mūzika, jo tagad būs mans favorīts-2014. Swedbank ēkas, Saules akmens dienas restorāns, ēkas 1.stāvā. Darbinieku ēdnīca, ja jau tieši runājam. Taču pieejama visiem parastajiem mirstīgajiem.
Pat ne ēdiens- tas ir normāls, veselīgs, daudzveidīgs un ļoti labi maksā:)), ne apkalpošana- tā ir profesionāla, ne mūzika- tas vienmēr ir mierīgs blūzs, bet vide!!!! Mani ir nobūrusi šī vieta. Tāda skata pār Daugavu nav nekur. Un ārā tā krasmala- tas ir kaut kas neaprakstāms! Urbāna, lakoniska, gaisīga- taču draudzīga un mūsdienīga- ideāla.
Strādā tikai darbdienās, plkst.12-14 daudz apmeklētāju (darbinieki pusdieno).

svētdiena, 2014. gada 6. jūlijs

lielie karija rīsi ar vistas bumbiņām

tiešām ievērojams daudzums- 5-6 palielas porcijas sanak no šāda daudzuma. Gatavošana ātra un vienkārša, ēdiens necik necieš no atsildīšanas nākamajā diena:)
Vajag lielu, dziļu pannu ar vāku.
Vajag:
500 g vistas filejas, sagriezt dažās daļās
3 sīpoli, 2 no tiem sīki sagriezt
1 gl basmati rīsu
2 TK karija pulvera
liela sauja zaļo zirnīšu
liela sauja svaigu cūku pupu
liela sauja Indijas riekstu
2 ĒK eļļas
sals, pipari
*ūdens vietā var izmantot buljonu
Gatavošana:
1. Blenderī likt fileju ar 1 sīpolu, samalt līdz maltās gaļas konsistencei. Savelt frikadeļu lieluma bumbiņas.
2. Pannā uzkarsēt 1 ĒK eļļas, apcept vistas bumbiņas, kamer glīti zeltainas. Izņemt. Pannu noslaucīt ar papīra dvieli.
3. Ieliet pannā otru ĒK eļļas, uz lēnas uguns apcept 2 sagrieztos sīpolus kopā ar kariju- kamēr sīpoli caurspīdīgi. Pa to laiku noskalot rīsus caurdurī. Rīsus pielikt pie sīpoliem, apmaisīt, pakarsēt pusminūti.
4. Uz rīsiem salikt gaļas bumbiņas, uzbērt zirņus, pupas, riekstus, pielikt sāli un piparus, pieliet 2 glāzes verdoša ūdens vai buljona, uzlikt vāku, vārīt uz mazas uguns tik ilgi, cik teikts konkrēto basmati instrukcijā (parasti 10-12 min.)
Gatavs!
Komentāri: iesaku neekonomēt uz basmati un nekādā gadījumā nepārsniegt vārīšanas ilgumu, labāk izslēgt minūti-divas pirms beigām, savādāk būs rīsu putra!

otrdiena, 2014. gada 1. jūlijs

vaniļas auzu putra ar avenēm

pirmā atvaļinājuma diena. Lietaina un miegaina, bet tas ir labi- nav uzreizi paniski jādomā- kā sajust kaut ko no tās vasaras, laikam taču jūra jāapskata, laikam taču ar velo caurām dienām jābraukā un zemenes jāstiepj no tirgus. Nekā tamlīdzīga. Bērnam nometnei vajadzīgs kimono, es esmu tāda šuvēja... nu, hm, viduvēja, teiksim aizplīvuroti:), to arī šuju visu dienu, Gaja Ričija Šerloka pavadījumā.
Bet nu kimono pat es spēju. Uz aci piegrieztu un uz aci sašūtu. Taču sanāca pārliecinošs.

Un no rīta- putra. Jo iedvesmojoties no ieraksta Ilzes blogā, sāku mēnesi ar samazinātu kviešu daudzumu- gribu pati pārbaudīt, vai kas mainās. 
Tas nav saistīts ar svaru un pat ne ar veselību, man ļoti aktuāla liekas Ilzes atziņa par to, ka kviešu samazināšana vairo enerģiju. Tas man ir jāuzzina noteikti. Jūlija beigās pastāstīšu- kā būs.
Par putru.

Vajag:
pilngraudu auzu pārslas- 1/3 no piena apjoma
piens (attiecīgi- trīsreiz vairāk, nekā auzu), vienmēr šķaidu ar ūdeni, aptuveni 1/4 piena aizvietoju ar ūdeni
šķipsna sāls, šķipsna cukura, liela šķipsna vaniļas (nu, vai arī TK daļa)
avenes (man vēl pēdējās saldētās, Rimi ražotas, ļoti laba kvalitāte)
Gatavošana:
Noskalot katliņu ar aukstu ūdeni, liet ūdeni un pienu, uzreizi iebert auzas- tā, lai sanāk kā zupa pēc konsistences. Uzvārīt, pielikt sāli-cukuru-vaniļu, vārīt uz lēnas uguns apmaisot, kamēr klūst krēmīga un putrīga (10 minūtes?). Piebert avenes un apmaisīt- vai arī uzlikt glīti pa virsu. 

svētdiena, 2014. gada 29. jūnijs

vistas filejas kotletes

jājā, es protams zinu, ka gan sulīgāk, gan lētāk sanāk no ne-filejas (liels jautājums gan par cenu, nosverot pārpalikumus pēc gaļas noņemšanas no kauliem). Un vispār- nekādas noņemšanas, es neko tādu nekad nedaru. Labāk retāk, daudz retāk- bet bez tāda veida darbībām.
Nu tā, tas ir ievads.
Viens no trūkumiem, kuri piemīt vistas filejai- tā sanāk sausa. Tāpēc šajā receptē ir Aizliegtā Sastāvdaļa- majonēze. Un to nevar aizvietot ar lieso jogurtu, jo tā šeit atrodas ar mērķi:)
Vajag:
500 g vistas filejas, sagriezt katru dažos gabalos
1 ola
daži zariņi pētersīļu, diļļu
2 ĒK majonēzes
sāls, pipari, var arī šķipsnu raudenes, nedaudz čili pipara
2  sīpoli
*dažreiz pielieku sauju rīvēta kabača vai zirnīšus, var arī sieru iekšā likt (tad tik akurāti ar sāls daudzumu) 
Gatavošana:
Blenderī likt fileju, zaļumus, sīpolus, rūpīgi samalt. Pievienot visu pārējo, ar slapjām rokām izveidot kotletes, apcept mazā eļļas daudzumā uz nelielas uguns lidz patīkamai zeltaini-gaišbrūnai krāsai katru pusi.
Komentāri: nākamajā dienā atsildu tīrā pannā ielejot dažas TK ūdens, tad kotletes un zem vāka uz mazas uguns dažas minūtes.

piektdiena, 2014. gada 20. jūnijs

5 sastāvdaļu biezpiena kūka bez cepšanas

vasara nāk (nu, it kā pēc kalendāra), zemeņu kalni tirgū un vispār man nav cepeškrāsns.
Tāpēc mani tagad interesē receptes bez tās līdzdalības (un vispār apsveru iespēju nopirkt multivāramo katlu, mani ārkārtīgi fascinē iespēja pamostoties tikt pie putras bērnam).
Taču ne par to, par kūku.
Tai vajadzēs formu ar noņemamu malu un mikseri/blenderi ar putojamo slotiņu
Vajag:
4 paciņas mitra, pietiekami homogēna biezpiena (tātad- 720 g). Normāla treknuma.
kārba iebiezinātā piena- nevārīta
1 paka "Selgas" vai 200 g  jebkuru smilšu cepumu
2 ĒK sviesta 
želatīns vai agars- daudzums, kas paredzēts kilogramam sastāvdaļu (2 RUF paciņas)
nu, ja biezpiens ir sauss, vajadzēs vēl kādus 50 ml saldā krējuma (10%), tātad būs 6 sastāvdaļu torte. 
Var arī vaniļu likt, ja jau esat tādi dekadenti. Bet nu to par nopietnu sastāvdaļu neuzskatīsim.
Gatavošana
Iemērkt želatīnu/agaru aukstā ūdenī, kā teikts instrukcijā.
Izkausēt sviestu.
Samalt cepumus kopā ar sviestu.
Formas dibenu izklāt ar foliju, izbērt samaltos cepumus, ar karoti vai klāzes apakšu saplacināt un izlīdzināt.
Traukā likt biezpienu, liet kondensēto pienu, pa laikam pagaršojot. Man bija garšīgi, kad kārba gandrīz beidzās. Un tad putojiet, putojiet un putojiet. Tikai nemaliet blenderī, ar nažiem! 
Ja ir totāli par sausu, pielejiet 50 ml saldā krējuma. Vaniļu arī var pielikt.
Kad saputots līdz gaisīgai un viendabīgai masai, paputojiet vēl pusminūti. Tad izkausējiet želatīnu ūdens peldē (es to mērcēju metāla žuljena trauciņā, tad to lieku bļodiņā ar verdošu ūdeni, kamēr izkūst. Kad želatīns caurspīdigs, lejiet klāt, putojiet pusminūti, lejiet pa virsu cepumiem, lieciet ledusskapī. Var zemenes virsū uzlikt, var tās jau tad, kad sastings.
Ja lietojiet agaru, tas jauzvāra ar nelielu daduzmu ūdens vai saldā krējuma, uzreiz jānoņem, jāpievieno un kā ar želatīnu tālāk.
Iespaidi: laba vasaras kūka- nav trekna, nav pārāk salda, varēs taisīt ar dažādām ogām.

No šīs sērijas vēl ļoti laba ir šī- 
Melleņu siera kūka

pirmdiena, 2014. gada 16. jūnijs

ideālie макароны по-флотски/makaroni flotes gaumē

vai arī jums ir zināms cits nosaukums? Man nav, tāpēc pagaidām būs tāds.
Šis ēdiens, protams, nevar tikt uzskatīts par pārāk veselīgu- gaļas un miltu savienojums. Taču tas ir vienkāršs, ātrs, garšīgs un to ēd bērni. Tadi 13-gadīgi puikas, kas pavada ārā 8-9 stundas ārā un tad viņiem vajag ceptu ziloni. Un nekādas ne pupiņas un gurķīšus. Un līdz ar to, ka mans bērns ēd tikai maltu gaļu un cepeškrāsns man pašlaik nav pieejama, meklēju izeju.
Un nepārspīlēsim arī- tauku daudzums neliels, par ilgstošu cepšanu eļļā arī nav runas.

Es nonācu pie ēst gatavošanas ne tā, kā normāli cilvēki- caur vecāku ģimeni, bet savādāk, un situācija ir tāda, ka es protu simts veidos izcept siera kūkas un pagatavot daudz sarežģītu un eksotisku ēdienu, taču neprotu elementāras lietas- tādas, ko pati ēdu skolas gados. Protams, makaronus flotes gaumē var pagatavot bez receptes, taču kā jau ļoti daudziem klasiskajiem ēdieniem- tiem ir visai konkrētas proporcijas.

Un te es atradu krievvalodīgajā tīmeklī pavāri. Nevis blogeri, kā es, bet pavāri. Un nevis TV vai restorāna pavāri, bet tādu, kas 20 gadus strādājusi kafejnīcās un kurai patīk tas, ko viņa dara. Un atsauksmes liecina- šī ir īstā.
Un tagad es taisos gatavot pēc viņas receptēm dažus pamata ēdienus un paskatīties- vai ir labi un vai tas atrisinās pusaudža ēšanas specifiskās prasības (daudz, sātīgi, vienkārshi un veselīgi).

Ak jā, pavāre- viņas lapa. Tur ir arī fotorecepte, ja vajag.
Vajag:
400 g makaronu (sausā veidā, radziņi)
400 g liellopa gaļas (man bija jauktā, labāk, protams, liellops)
100 g sīpolu (3 mazi), sagriezt plānos pusgredzenos
2 ĒK tomātu pastas***
4 ĒK eļļas*
2.5 TK sals
1/2 TK maltas paprikas**

*es izmantoju 1 ĒK. Ne tāpēc, ka neuzticos receptei, bet tikai tāpēc, ka zinu- mūsu gaumei vairs tāds daudzums neatbilst.
** man vienmēr prasās asums, pieliku vēl ievērojami daudz maltu piparu maisījuma
*** es liku Pūres tomātu mērci ar ceptiem ķiplokiem, ļoti labi derēja

Gatavošana:
Uzvārīt 2 l ūdens, pielikt 2 TK sāls, izvārīt makaronus saskaņā ar instrukciju.
Likt caurdurī, tad atpakaļ katlā.
Uz pannas eļļā uz mazas uguns apcept sīpolus līdz gatavībai, pārlikt trauciņā, tajā pašā pannā likt malto gaļu, cept, drupinot ar lāpstiņu, kamēr pilnībā mainīs krāsu (uz gaišbrūnu). Minūtes 10, domāju. Pielikt vēl 1.5 TK sāls, piparus, sīpolus, tomātu pastu, cept 2 minūtes, sajaukt ar makaroniem. Viss.