Par ēdienu būs rīt.
Bet šodien- par Positivus'u. Pēc kura es guļu jau otro diennakti, jo tas ir vienīgais veids atпriezties pie realitātes ne pārāk traumējošā veidā.
Muzikālajā ziņā interesantākais festivāls no pieciem, kaut arī joprojām samērā daudz akustisko ģitāru un vijoļu:) un arī neesmu vairs vecumā, kad klausās Hurts:)Vispār jau vairs pat neatceros šādu vecumu, kad var ar baudu klausīties kaut ko tādu:)
Taču man ir vismaz viens jauns iespaids- Yoav un man ir milzīgs veciespaids... nostaļģiskais iespaids... mūžīgo vērtību iespaids- protams, ka James. Jāsaka, tas bija viens no labākajiem koncertiem, ko dzīvē esmu apmeklējusi, kad uz skatuves ir nevis vienkārši augstas klases profesionālis, bet cilvēks, kuram pašam ir jautri un viss patīk.
Tas gan nav ieraksts no koncerta, vēl nav labu youtub'ā.
Ir vēl iespaidi, par tiem uzrakstīšu vēlāk.
Un man ir daži iespaidi par ēdināšanas iestādēm (jā-jā)
7. Turkebab (ceru, ka pareizi uzrakstīju, pārbaudīšu, kad redzēšu). Nu ļoti labs fastfūds! Demonstrēja tādu veiklību, ēdiena kvalitāti un laipnību, it kā nebūtu milzu pūlis, bet ēstuve Vecrīgā (cik saprotu- pretī universālveikalam, Vaļņu ielā). Kebabs (ap 3 Ls)- ļoti garšīgs. Draugi, kuri apmeklē regulāri, zināja teikt, ka tieši šāda garša, atsaucība un t.t. ir vienmēr.
8. Idille- nezinu, kas tas bija, tas vēl jānoskaidro, jo ar šādu nosaukumu un logo tīmeklī atradu tikai eko-veikalu Birznieka-Upīša ielā. Izcils ēdiens, izcili zēni pie letes, ļoti draudzīgas cenas. Veģetārais burgers ar kazas sieru bija fantastisks.
Apdeits: šos burgerus gatavo http://www.ecocatering.lv/ stendā, tirdziņos Kalnciema ielā un Berga bazarā. Gan dārgāki, nekā Positivus'ā, bet nu ir tā vērts.
UPD 07.2014. Nu, tagad jau ir pamats rakstīts tieši par ēstuvi Matīsa ielā. Tā ir ļoti laba un draudzīga, tur ir milzīgs brančs no vietējiem un sezonāliem produktiem. Vienīgais trūkums- apšaubāmā plēve, kurā ievīstīta āra terase:) Cenas vairāk patiks kompanijām un atsevišķiem cilvēkiem, ja jums ir līdzi bērns, kurš, teiksim, ēd tikai putru- nu, jums nepatiks:)
9. Rakari. Diemžēl man ir slinkums un nespēju vēl nokoncentrēties, lai uzrakstītu izvērsti, bet nu tomēr nedaudz. Kopš pagājušā gada nekas nav mainījies- briesmīgākās brokastis manā mūžā- nevar teikt, ka superdaudz, taču viesnīcās esmu dzīvojusi gana, salīdzināt varu. Nekas, nekur, nekad nevar pat līdzās stāvēt. Cilvēki rupji un ciniski izmanto to, ka viņiem nav nekādas konkurences. Mēs dzīvojām ļoti dārgā numurā (absolūti nemotivēti- koka mājā bez skaņas izolācijas un kaut kādām ekstrām) un brokastis- jūlijā, Latvijā, laukos!.. nu, to nevar aprakstīt. No mūsu 4 neizlutinātu cilvēku kompānijas ēst putru nespēja neviens un arī atkost tehnoloģiju, kas ļauj pārvērst auzu pārslas par līmi neviens nespēja. Sortimentā bija vēl omlete (centrādī citā laikā- 2,80 Ls- tātad, kā Osirisā vai Tinto:))- sveiciens no bērnudārza, tādi ūdeņaini klucīši. Vai arī brokastu plate, uz kuras tika pa 2-3 šķēlēm eksponēti "vecie" garie gurķi, apkaltis nenosakāms siers, izkususi kūpinātā desa, pārlieta ar majonēzi vārīta ola un no tālās Holandes atceļojis tomāts. Ak jā, vēl viens dzēriens- vai nu kafija, vai nu ūdens. Pie letes tradicionāli skolnieki, kas pat teorētiski netiek galā ar to, ka Rakari festivāla laikā ir pilni un acīs viņām ir šausmas un papildus kafijas pasūtījums izraisa tāda mēroga sastrēgumu, ka riskēt neieteiktu nevienam.
UPD 07.2014. Nosprāga vēl pirms gada, jo uz pasaules ir taisnīgums!! :))
pirmdiena, 2011. gada 18. jūlijs
trešdiena, 2011. gada 13. jūlijs
episkais ceļojums
Man šodien pēdējā diena pirms bērna atbraukšanas un to tika izlemts izmantot vērienīgam cēļojumam cauri pilsētai. Nu, uzsākot to, es nezināju, ka būs vērienīgs:) Šis ceļojums papildinās manu jauno etiķeti ar 4 ierakstiem, galvenokārt pretrunīgiem.
Tātad. Šodien vajadzības bija savadākas- ne kafija ar bulku, bet dzirkstošais ar kaut ko mazu-ēdamu un kādu skatu vai vasaras sajūtu vai kaut ko tamlīdzīgu. Un devāmies mēs ceļā. Labi, ka pirms tam tālredzīgi apēdām polārmaizes (mana vājība) Narvesen'ā.
3. Ar dievu, Meta cafe:(
Mēs gājām cauri tirgum, kurā, protams, šinī laikā ir neaprakstāma pārpilnība un tas bija tik vasarīgi un finālā Spīķeros bija jāgaida Meta cafe ar savu burvīgo telpu, mūziku un kaut ko ēdamu. Taču finālā mūs sagaidīja atziņa, ka šajā pilsētā kaut kas labs izdzīvo tik reti, ka laikam vairs nemaz nav lietderīgi atkal skumt. Nav vairs brīnumainās gaišpelēkās telpas ar grāmatu plauktiem. It kā izmaiņu nav daudz- vienādi melnas plastmasas krēsli pēlēko-mīksto vietā, vienādas glāzes uz melniem paliktņiem uz galdiem. Minimālas izmaiņas un tas viss tagad atgādina veikala Alan deko ekspozīciju. Un it kā pat pārāk laipnas sievietes kolektīvi stāstīja par "zupiņu", "interesantiem salātiņiem" un tml. (es noteikti piederu pie tiem, kurus diminutīvi var atvairīt no jebkā), taču nekādu cerību. Bija jādodas tālāk.
4. "Dorians Grejs" uz AB dambja.
Neatlaidīgi vēloties iegūt Skatus, Iespaidus un, galu galā, ēdienu, devāmies uz AB dambi. Un atkal vilšanās. Jā, es zinu, ka šī vieta pašlaik ir topā un tai tiek piedēvētas visādas brīnumainas īpašības, iekļaujoties mūsu pilsētas nevienkāršajā vidē. Taču, kā jau rakstīju, esmu ļoti piekasīga. Un tādēļ vilšanās nebija liela, taču tomēr bija. Gan tāda grūti definējama. Man nepatika veids, kādā šī pēc skata buržuāziska vieta ar lavandas podiem tika iekļauta samērā kroplā AB dambja vidē (kuru vēl ievērojami kroplāku padara smilšu pilsētiņa aiz polietilēna žoga). Skats- nu jā, protams, klasiskais... taču tajā visā pavisam nebija nekādu svētku. Restorāna iekšējā telpā valdīja noliktavas nekārtība (kas liek šaubīties par to, kādā vidē un cik profesionāli tiek gatavots ēdiens), uzbāzīga franču mūzika, "Lāčplēša" alus reklāma uz saulessargiem, ēdienkarte uz saburzītām un notraipītām (taču modīgi resaiklotā papīra) lapām... Manā uztverē tas viss nesaskan. It kā kāds paņēma visai triviālu un pieklājīgu vietu un mākslīgi ieinstalēja vietā, kuras vienīgais bonuss ir Vecrīgas siluets, kas man, personīgi, ir vienaldzīgs- nesalīdzināt ar urbāno skaistumu "Ostas skatos". Nu tā. Ēdienkarte samērā smalka, viss ok. Domāju, ka cilvēki, kurus vide neinteresē (tādus pazīstu daudzus) var tur gūt ēdieniespaidus. Cenas normālas.
Un atkal kaut kāds pārrāvums asociācijās.Angļu romāns (un konkrēti Vailds)- franču mūzika- Vecrīga- "Lāčplēša" saulessargi... kaut kas nav īsti.
5. "Tinto", pie kino "Rīga". Grūts bija ceļš līdz turienei, un nogurums mūs bija pārņēmis, un karstums. Taču tur mūs tradicionāli izglāba. Pēdēja gada laikā tā ir vienīgā vieta, kur esmu bijusi regulāri un nekad tā nav likusi vilties. Burvīgi, draudzīgi viesmīļi, auksts proseco (vai kremants, ja naudas vairāk), tapas pa 55 santīmiem (īpaši ar pīļu pastēti!), galdiņi ārā, gaumīga ēdienkarte un vispār. Ir bijušas nepilnības ēdienā, ir skanējusi Tina Ternere, taču šai vietai es piedodu daudz ko. Par to, ka vienkārša un gaumīga, draudzīga un klusa un tās nolūki ir absolūti skaidri. Esmu tur bijusi ārkārtīgi grūtā brīdī, kad vajadzēja visu atbalstu, ko spēj sniegt ārpasaule- un saņēmu. Esmu tur gan pusdienojusi, gan bijusi vienās dzimšanas dienas svinībās, gan pārlieki salietojusies dzirkstošo māsas sabiedrībā, gan sēdējusi ar vienu kafijas tasi uz galda divas stundas- viss bija labi.
Cenas... zupas ap 2, deserti ap 3. Kafija dārga, labāk dzert proseco:)
6. Nu un tad spēki atgriezās un pa ceļam uz mājām nolēmām uzmest skatienu Terasei uz galerijas "Rīga" jumta. Un te nu atkal mani piemeklēja sajūsma par to, ka viss ir skaidrs. Tur ir tāds skats, ka pilnīgi loģiski ir jebkuri pārspīlējumi cenās un citas nepilnības. Nu ir tas skats īpašs. Esmu bijusi gan viesnīcas "Latvija" augšstāvā, gan Pēterbaznīcas tornī, gan "Albertā"- vienalga šis ir labākais. Skats, kurš varētu būt jebkurā pilsētā, kurā pelēki jumti, pilnīgi universāls, kaut kāda abstrakta pilsēta. Gaisīgs, skaists.Palasījām ēdienkarti. Nu, ar 5 latiem tur varētu sēdēt un baudīt vasaru. Kafija+deserts vai salāti+ūdens vai 2 proseco (krievu tulkojumā sanāca "gāzētais vīns":))
Mūzika... diemžēl ne manā gaumē, kaut kāds tehno. Apkalpošana, cik manījām, draudzīga un laipna.
UPD 07.2014. Cik interesanti- puse nelaiķu ierakstā:)
Nu, galerijas Rīga terase nav mainījusies- joprojām vulgāra Jūrmalas stilā un joprojām satriecošs skats. Cenu ziņā- viss tas pats, par skatu var samaksāt ne tik dārgi. Mūzika atbaidoša.
Tātad. Šodien vajadzības bija savadākas- ne kafija ar bulku, bet dzirkstošais ar kaut ko mazu-ēdamu un kādu skatu vai vasaras sajūtu vai kaut ko tamlīdzīgu. Un devāmies mēs ceļā. Labi, ka pirms tam tālredzīgi apēdām polārmaizes (mana vājība) Narvesen'ā.
3. Ar dievu, Meta cafe:(
Mēs gājām cauri tirgum, kurā, protams, šinī laikā ir neaprakstāma pārpilnība un tas bija tik vasarīgi un finālā Spīķeros bija jāgaida Meta cafe ar savu burvīgo telpu, mūziku un kaut ko ēdamu. Taču finālā mūs sagaidīja atziņa, ka šajā pilsētā kaut kas labs izdzīvo tik reti, ka laikam vairs nemaz nav lietderīgi atkal skumt. Nav vairs brīnumainās gaišpelēkās telpas ar grāmatu plauktiem. It kā izmaiņu nav daudz- vienādi melnas plastmasas krēsli pēlēko-mīksto vietā, vienādas glāzes uz melniem paliktņiem uz galdiem. Minimālas izmaiņas un tas viss tagad atgādina veikala Alan deko ekspozīciju. Un it kā pat pārāk laipnas sievietes kolektīvi stāstīja par "zupiņu", "interesantiem salātiņiem" un tml. (es noteikti piederu pie tiem, kurus diminutīvi var atvairīt no jebkā), taču nekādu cerību. Bija jādodas tālāk.
4. "Dorians Grejs" uz AB dambja.
Neatlaidīgi vēloties iegūt Skatus, Iespaidus un, galu galā, ēdienu, devāmies uz AB dambi. Un atkal vilšanās. Jā, es zinu, ka šī vieta pašlaik ir topā un tai tiek piedēvētas visādas brīnumainas īpašības, iekļaujoties mūsu pilsētas nevienkāršajā vidē. Taču, kā jau rakstīju, esmu ļoti piekasīga. Un tādēļ vilšanās nebija liela, taču tomēr bija. Gan tāda grūti definējama. Man nepatika veids, kādā šī pēc skata buržuāziska vieta ar lavandas podiem tika iekļauta samērā kroplā AB dambja vidē (kuru vēl ievērojami kroplāku padara smilšu pilsētiņa aiz polietilēna žoga). Skats- nu jā, protams, klasiskais... taču tajā visā pavisam nebija nekādu svētku. Restorāna iekšējā telpā valdīja noliktavas nekārtība (kas liek šaubīties par to, kādā vidē un cik profesionāli tiek gatavots ēdiens), uzbāzīga franču mūzika, "Lāčplēša" alus reklāma uz saulessargiem, ēdienkarte uz saburzītām un notraipītām (taču modīgi resaiklotā papīra) lapām... Manā uztverē tas viss nesaskan. It kā kāds paņēma visai triviālu un pieklājīgu vietu un mākslīgi ieinstalēja vietā, kuras vienīgais bonuss ir Vecrīgas siluets, kas man, personīgi, ir vienaldzīgs- nesalīdzināt ar urbāno skaistumu "Ostas skatos". Nu tā. Ēdienkarte samērā smalka, viss ok. Domāju, ka cilvēki, kurus vide neinteresē (tādus pazīstu daudzus) var tur gūt ēdieniespaidus. Cenas normālas.
Un atkal kaut kāds pārrāvums asociācijās.Angļu romāns (un konkrēti Vailds)- franču mūzika- Vecrīga- "Lāčplēša" saulessargi... kaut kas nav īsti.
5. "Tinto", pie kino "Rīga". Grūts bija ceļš līdz turienei, un nogurums mūs bija pārņēmis, un karstums. Taču tur mūs tradicionāli izglāba. Pēdēja gada laikā tā ir vienīgā vieta, kur esmu bijusi regulāri un nekad tā nav likusi vilties. Burvīgi, draudzīgi viesmīļi, auksts proseco (vai kremants, ja naudas vairāk), tapas pa 55 santīmiem (īpaši ar pīļu pastēti!), galdiņi ārā, gaumīga ēdienkarte un vispār. Ir bijušas nepilnības ēdienā, ir skanējusi Tina Ternere, taču šai vietai es piedodu daudz ko. Par to, ka vienkārša un gaumīga, draudzīga un klusa un tās nolūki ir absolūti skaidri. Esmu tur bijusi ārkārtīgi grūtā brīdī, kad vajadzēja visu atbalstu, ko spēj sniegt ārpasaule- un saņēmu. Esmu tur gan pusdienojusi, gan bijusi vienās dzimšanas dienas svinībās, gan pārlieki salietojusies dzirkstošo māsas sabiedrībā, gan sēdējusi ar vienu kafijas tasi uz galda divas stundas- viss bija labi.
Cenas... zupas ap 2, deserti ap 3. Kafija dārga, labāk dzert proseco:)
6. Nu un tad spēki atgriezās un pa ceļam uz mājām nolēmām uzmest skatienu Terasei uz galerijas "Rīga" jumta. Un te nu atkal mani piemeklēja sajūsma par to, ka viss ir skaidrs. Tur ir tāds skats, ka pilnīgi loģiski ir jebkuri pārspīlējumi cenās un citas nepilnības. Nu ir tas skats īpašs. Esmu bijusi gan viesnīcas "Latvija" augšstāvā, gan Pēterbaznīcas tornī, gan "Albertā"- vienalga šis ir labākais. Skats, kurš varētu būt jebkurā pilsētā, kurā pelēki jumti, pilnīgi universāls, kaut kāda abstrakta pilsēta. Gaisīgs, skaists.Palasījām ēdienkarti. Nu, ar 5 latiem tur varētu sēdēt un baudīt vasaru. Kafija+deserts vai salāti+ūdens vai 2 proseco (krievu tulkojumā sanāca "gāzētais vīns":))
Mūzika... diemžēl ne manā gaumē, kaut kāds tehno. Apkalpošana, cik manījām, draudzīga un laipna.
UPD 07.2014. Cik interesanti- puse nelaiķu ierakstā:)
Nu, galerijas Rīga terase nav mainījusies- joprojām vulgāra Jūrmalas stilā un joprojām satriecošs skats. Cenu ziņā- viss tas pats, par skatu var samaksāt ne tik dārgi. Mūzika atbaidoša.
svētdiena, 2011. gada 10. jūlijs
ogas
laiku pa laikam mani apmeklē vēlme kaut ko īpašu izcept no vasaras ogām, taču tālākais, līdz kam esmu uz šo brīdi nokļuvusi- izrakstīju vietu daudzsološu recepti. Jo ogas apēdu tīrā veidā un vispār- esmu Laimīgā Māte, kas aizsūtījusi bērnu uz 8 dienām uz nometni, kur viņam šausmīgi patīk (tātad- nekādu sirdsapziņas pārmetumu). Domāju, ka būšu ļoti aktīva šajā laikā, taču sanāca pretēji- lasu, resaikloju svārkus Positivus'am un.... hm, lasu un resaikloju:)
Tāpēc vēlmi pēc kulinārajiem iespaidiem apmierināja šāda kūka- no melleņu mafinu mīklas pirms 2 ierakstiem izcepu 2 mafinsirdis (tās ir pavisam plānas, kādu centimentru) un paglabāju tās skārda kārbā ledusskapī. Un kad radās nepieciešamība- sajaucu Rimi svaigo sieru ar nedaudz zeltainā sīrupa, pārklāju sirdi, apbēru ar ogām- sanāca ļoti vasarīgi un skaisti.
Tāpēc vēlmi pēc kulinārajiem iespaidiem apmierināja šāda kūka- no melleņu mafinu mīklas pirms 2 ierakstiem izcepu 2 mafinsirdis (tās ir pavisam plānas, kādu centimentru) un paglabāju tās skārda kārbā ledusskapī. Un kad radās nepieciešamība- sajaucu Rimi svaigo sieru ar nedaudz zeltainā sīrupa, pārklāju sirdi, apbēru ar ogām- sanāca ļoti vasarīgi un skaisti.
Un tad vēl deserts, jo nopirku pilnīgi neveiksmīgas zemenes. Taču sablenderējot tās ar nedaudz cukura, bija labi. Tradicionālais biezpiena vaniļas krēms un zemenes.
sestdiena, 2011. gada 9. jūlijs
jauna etiķete
Apnika man vienveidīgie ieraksti:) Un šodien padomāju, ka rakstīšu par saviem iespaidiem par ēdināšanas iestādēm. Tas gan prasa iepriekš dažus paskaidrojumus.
*Es reti eju kaut kur pusdienot, pārsvarā mana saskarsme ar šo jomu notiek dzerot kafiju dienas pirmajā pusē. To es daru visai regulāri. *Esmu ļoti subjektīva un šausmīgi piekasīga - ja man nepatīk. Ja patīk- piedošu ļoti daudz ko. Es varu nepievērst uzmanību apšaubāmai ēdienkartei, ja man patīk skats pa logu, interjers, vai apkalpošana, taču varu pat neskatīties uz to visu, ja man ar pirmo acu uzmetienu kut kas nepatīk (šodien tā bija). Ir mīnusi, kurus manās acīs var atsvērt noteikti plusi, taču ir tādi, kurus- neviens. *Dzīvoju un uzturos centrā:). *Mani vairāk interesē vide, nevis ēdiens.
Nu tā, lai aizsāktu ar kaut ko, šodien- divas pirmās vietas.
1. „Muffins&more”, ap stūri no bijušās „Sēnītes”, aiz vecās Ģertrūdes baznīcas. Maza, maza istabiņa, 3 galdiņi zem nojumes ārā. 95% ēdienkartes- mafini. Manā izpratnē- ideāla pilsētas vieta- ar saprotamu koncepciju, ļoti kvalitatīviem mafiniem, izcilu izvietojumu. Nekāda it kā-stilīguma (īpašnieks, cik saprotu, pārcēlies pie mums no citas valsts, tādēļ angliskais nosaukums), savas lomas pārspīlējuma un tml. Normālas meitenes aiz letes, draudzīgas. Dažreiz pie kafijas lej aukstu pienu, bet nu to var palūgt nedarīt. Mani favorīti- pilngraudu mafini ar valriekstiem un šokolādi, taču ļoti labi ir visi ar krēmu iekšā. Lielais mafins (un tas IR liels) + melna kafija- 1.80 Ls. Mazie mafini- 0,6 Ls.
UPD 07.2014. Kafija joprojām karsta, mafini nav kļuvuši mazāki (gan pazuduši pilngraudu, bet nu). Telpā sabāzti daudzi galdiņi, taču āra galdiņi pie baznīcas- tas ir izcili!
2. „La Kanna” Tērbatas ielas sākumā, aptuveni pretī „Kūkotavai”. Kafejnīcu kvartāls tur veidojas, man patīk. Tātad- gājām šorīt ar māsu, meklējot- kur dzersim kafiju. Un nolēmām pamēģināt šo vietu- galdiņi uz ietves, tukšums. Man šausmīgi nepatīk tādi nosaukumi (ja īpašnieks nav francūzis, kā Kadetu gadījumā… un pat ja ir, nu cik var), bet gribēju būt toleranta:). Nesanāca. Kafejnīcā bija nu ļoti īgns viesmīlis, kuram kaut kādu iemeslu dēļ bija grūti parunāt un- ēdienkarte (ar krītu uz tāfelēm, protams)- ar drausmīgiem manierismiem- pankOki un putrrrra (ja rakstītu citur, pieliktu vemjošu ģīmīti). Ēdienkartes saturs simpātisks, cenas absolūti demokrātiskas, taču mēs gājām tālāk. Ne rakstura, ne saprotama stila, ne draudzīguma- mākslīgs veidojums.
*Es reti eju kaut kur pusdienot, pārsvarā mana saskarsme ar šo jomu notiek dzerot kafiju dienas pirmajā pusē. To es daru visai regulāri. *Esmu ļoti subjektīva un šausmīgi piekasīga - ja man nepatīk. Ja patīk- piedošu ļoti daudz ko. Es varu nepievērst uzmanību apšaubāmai ēdienkartei, ja man patīk skats pa logu, interjers, vai apkalpošana, taču varu pat neskatīties uz to visu, ja man ar pirmo acu uzmetienu kut kas nepatīk (šodien tā bija). Ir mīnusi, kurus manās acīs var atsvērt noteikti plusi, taču ir tādi, kurus- neviens. *Dzīvoju un uzturos centrā:). *Mani vairāk interesē vide, nevis ēdiens.
Nu tā, lai aizsāktu ar kaut ko, šodien- divas pirmās vietas.
1. „Muffins&more”, ap stūri no bijušās „Sēnītes”, aiz vecās Ģertrūdes baznīcas. Maza, maza istabiņa, 3 galdiņi zem nojumes ārā. 95% ēdienkartes- mafini. Manā izpratnē- ideāla pilsētas vieta- ar saprotamu koncepciju, ļoti kvalitatīviem mafiniem, izcilu izvietojumu. Nekāda it kā-stilīguma (īpašnieks, cik saprotu, pārcēlies pie mums no citas valsts, tādēļ angliskais nosaukums), savas lomas pārspīlējuma un tml. Normālas meitenes aiz letes, draudzīgas. Dažreiz pie kafijas lej aukstu pienu, bet nu to var palūgt nedarīt. Mani favorīti- pilngraudu mafini ar valriekstiem un šokolādi, taču ļoti labi ir visi ar krēmu iekšā. Lielais mafins (un tas IR liels) + melna kafija- 1.80 Ls. Mazie mafini- 0,6 Ls.
UPD 07.2014. Kafija joprojām karsta, mafini nav kļuvuši mazāki (gan pazuduši pilngraudu, bet nu). Telpā sabāzti daudzi galdiņi, taču āra galdiņi pie baznīcas- tas ir izcili!
2. „La Kanna” Tērbatas ielas sākumā, aptuveni pretī „Kūkotavai”. Kafejnīcu kvartāls tur veidojas, man patīk. Tātad- gājām šorīt ar māsu, meklējot- kur dzersim kafiju. Un nolēmām pamēģināt šo vietu- galdiņi uz ietves, tukšums. Man šausmīgi nepatīk tādi nosaukumi (ja īpašnieks nav francūzis, kā Kadetu gadījumā… un pat ja ir, nu cik var), bet gribēju būt toleranta:). Nesanāca. Kafejnīcā bija nu ļoti īgns viesmīlis, kuram kaut kādu iemeslu dēļ bija grūti parunāt un- ēdienkarte (ar krītu uz tāfelēm, protams)- ar drausmīgiem manierismiem- pankOki un putrrrra (ja rakstītu citur, pieliktu vemjošu ģīmīti). Ēdienkartes saturs simpātisks, cenas absolūti demokrātiskas, taču mēs gājām tālāk. Ne rakstura, ne saprotama stila, ne draudzīguma- mākslīgs veidojums.
piektdiena, 2011. gada 8. jūlijs
melleņu- jogurta... it kā mafini
pirmkārt, tie kaut kā pavisam pēc struktūras nav līdzīgi mafiniem... tādi ļoti sulīgi. Bet cepti mafinu formiņās, tātad mafini. Otrkārt- nevis vienkāši jogurta, bet grieķu jogurta. Grieķu jogurts ir parasta lieta krievvalodīgajās interneta receptēs, taču pie mums to neesmu redzējusi un ēdusi. Un te Stokmanā ieraudzīju 440 ml iepakojumu, pa apt.60 santīmiem. Ļoti interesanti. Nopirku. Man patika. Atšķirība ir struktūrā- gandrīz kā lauku krējumam, ļoti biezs. Treknums ap 7%, sastāvā nekā lieka. Garša kā parastajam bezpiedevu jogurtam, nu varbūt nedaudz maigāks. Es jogurtus ēdu reti, tāpēc pirku domājot par kaut kā izcepšanu.
Lūk, kas sanāca.
![]()
Vajag:
1 glāze miltu, 3/4 gl cukura, 1 pilna TK cepamā pulvera, sauja riekstu
1 liela ola, 440 ml grieķu jogurta, 1/4 gl eļļas
250 ml trauciņš melleņu
Gatavošana:
Sajakt visas sausās sastāvdaļas, atsevišķi- visas slapjās. Apvienot abus maisījumu, akurāti iemaisīt ogas. Likt formiņās (iesviestot, ja nav silikona).
Cept 180 grādos ap 40 minūtēm.
Komentāri: ātri, vienkārši, protams arī garšīgi- kā jau viss ar vasaras ogām. Man vairāk garšoja atdzisuši, melleņu garša atraisās.
Lūk, kas sanāca.
1 glāze miltu, 3/4 gl cukura, 1 pilna TK cepamā pulvera, sauja riekstu
1 liela ola, 440 ml grieķu jogurta, 1/4 gl eļļas
250 ml trauciņš melleņu
Gatavošana:
Sajakt visas sausās sastāvdaļas, atsevišķi- visas slapjās. Apvienot abus maisījumu, akurāti iemaisīt ogas. Likt formiņās (iesviestot, ja nav silikona).
Cept 180 grādos ap 40 minūtēm.
Komentāri: ātri, vienkārši, protams arī garšīgi- kā jau viss ar vasaras ogām. Man vairāk garšoja atdzisuši, melleņu garša atraisās.
ceturtdiena, 2011. gada 7. jūlijs
persiku kūkas
Recepte- С.Стаммерс "Печем без яиц"
Vajag:
50 g mīksta sviesta
100 g cukura
1 ĒK kukurūzas cietes, izšķīdināt 2 ĒK ūdens
150 g miltu
3 TK cepamā pulvera
240 ml (glāze) kubiņos sagriezta persika un nedaudz sulas
Pārkaisīšanai:
50 g sviesta, 50 g cukura, 1/4 TK kanēļa, 1/4 TK muskatrieksta, 100 g auzu pārslu
Gatavošana:
1. Pārkaisīšanai domāto sviestu katliņā saberzt ar cukuru un garšvielām. Uzkarsēt, uzvārīt, uzreizi noņemt no uguns un pievienot auzu pārslas.
2.Traukā sajaukt sviestu ar cukuru, pievienot cieti, iesijāt miltus, cepamo pulveri, sakult ar dakšu. Pievienot persikus. Ja mīkla pārāk bieza, pievienot nedaudz sulas.
3. Likt mīklu 20x30 cm cepamajā traukā, kas iesviestots un pārkaisīts ar miltiem. Virsū likt pārkaisīšanai domāto misījumu. Cept 35 minūtes 180 grādos. Atdzesēt pusstundu. Sagriezt kvadrātos un pa vienam izņemt no veidnes.
Komentāri: ļoti ātri, vienkārši. Garšīgi ar saldējumu.
50 g mīksta sviesta
100 g cukura
1 ĒK kukurūzas cietes, izšķīdināt 2 ĒK ūdens
150 g miltu
3 TK cepamā pulvera
240 ml (glāze) kubiņos sagriezta persika un nedaudz sulas
Pārkaisīšanai:
50 g sviesta, 50 g cukura, 1/4 TK kanēļa, 1/4 TK muskatrieksta, 100 g auzu pārslu
Gatavošana:
1. Pārkaisīšanai domāto sviestu katliņā saberzt ar cukuru un garšvielām. Uzkarsēt, uzvārīt, uzreizi noņemt no uguns un pievienot auzu pārslas.
2.Traukā sajaukt sviestu ar cukuru, pievienot cieti, iesijāt miltus, cepamo pulveri, sakult ar dakšu. Pievienot persikus. Ja mīkla pārāk bieza, pievienot nedaudz sulas.
3. Likt mīklu 20x30 cm cepamajā traukā, kas iesviestots un pārkaisīts ar miltiem. Virsū likt pārkaisīšanai domāto misījumu. Cept 35 minūtes 180 grādos. Atdzesēt pusstundu. Sagriezt kvadrātos un pa vienam izņemt no veidnes.
Komentāri: ļoti ātri, vienkārši. Garšīgi ar saldējumu.
piektdiena, 2011. gada 1. jūlijs
zemenes tiešām iet uz beigām:)
Šodien izlasīju komentāros par burvīgo Aijas zemeņu kūku (gribu tādu), ka zemenes iet uz beigām- jā, to es šodien redzēju tirgū. It kā daudz, taču samērā dārgas un cilvēki ņem tādos kvantumos, kas viennozīmīgi liecina par ievārījuma plāniem. Es šogad nevārīšu, mans gandrīz-tīnis strauji maina uzskatus par to, kas ir garšīgi- zemeņu ievārījums vairs nav. Nu, labi arī, man diez ko nepatīk jūlija karstumā vārīt ievārījumu. Turklāt joprojām garšīgi skaitās lieli jāņogu un upeņu želejas krājumi un par to ņemšanos man pienākas kompensācija- nekādu vairs ievārījumu:)
Evakuējoties uz nedēļas nogali uz vasarnīcu, atstāju mazu atgādinājumu par to, ka zemenes ar mango un vaniļas biezpiena krēmu joprojām ir izcila kombinācija.
Evakuējoties uz nedēļas nogali uz vasarnīcu, atstāju mazu atgādinājumu par to, ka zemenes ar mango un vaniļas biezpiena krēmu joprojām ir izcila kombinācija.
ceturtdiena, 2011. gada 30. jūnijs
zemeņu groziņi ar siera krēmu
Pārāk karsts, lai ceptu. Nu, protams, pie groziņiem jātiek cepšanas ceļā, taču var jau nopirkt gatavos. Vai (kā to darīju ēs) izcept vēsākā dienā un uzglabāt skārda kārbā.
Krēms- saputots svaigais siers ar cukuru (apuveni 200 g un 2 ĒK attiēcīgi) un saldo krējumu (man liekas, nemaz nevajag krējumu, pārāk šķidrs un vispār pietiek ar siera garšu)
Krēms- saputots svaigais siers ar cukuru (apuveni 200 g un 2 ĒK attiēcīgi) un saldo krējumu (man liekas, nemaz nevajag krējumu, pārāk šķidrs un vispār pietiek ar siera garšu)
trešdiena, 2011. gada 29. jūnijs
elementāra augļu-ogu kūka
Elementāra tā kļūst, ja saldētavā ir smilšu mīkla. Tā vēl bija iepriekšējā porcija, tagad man ir sasaldētas 5 mīklas desiņas un jūtos ļoti aizsargāta pret negaidītām saldumvēlmēm. Un gaidītām-arī.
Šeit recepte, ja kas.
Tātad, kūka.
![]()
Vajag un gatavošana: 1/3 porcijas mīklas, ieklāt 20 cm diametra veidnē, sadurt ar dakšu. Likt cepeškrāsnī 200 grādos uz 10 minūtēm. tad uzbērt virsū ogas un augļus. Man bija 2 rabarbera kāti (nomizot, sagriezt), 1 ābols (analoģiski) un pēdējā sauja saldētu upeņu. Parziest ar krējumu (dāsni), pārkaisīt ar cukuru (dāsni). Likt 200 grādos uz kādām 20 minūtēm vai nedaudz vairāk.
Komentāri: kūka, protams, ir garšīga, taču ne pārāk dekoratīva un akurāta. Sagriezt to normālī sanāks tikai pilnībā atdzesējot (tas gadījumam, ja šādi apsvērumi jums ir būtiski).
![]()
Šeit recepte, ja kas.
Tātad, kūka.
Komentāri: kūka, protams, ir garšīga, taču ne pārāk dekoratīva un akurāta. Sagriezt to normālī sanāks tikai pilnībā atdzesējot (tas gadījumam, ja šādi apsvērumi jums ir būtiski).
otrdiena, 2011. gada 28. jūnijs
atvaļinājuma teorija un prakse
Gandrīz jebkuram strādājošam cilvēkam pienāk diena x, kad viņam sākas atvaļinājums. Manuprāt, diena x nav viennozīmīgi pozitīva parādība, taču pastāv cilvēki, kuriem atvaļinājuma fakts nerada ambivalentas un biedējošas sajūtas- jā, es pat tādus pazīstu...varbūt. Taču es pie tiem nepiederu un vairākums cilvēku man apkārt nepieder arī. Pārsvarā cilvēki ļoti gaida atvaļinājumu, taču stress un nedrošība pārvar jebkādu prieku un plānošanu, atvaļinājumam iestājoties. Jo neviens no mums nestrādā tik smagu darbu, lai ilgstoša reģenerācija būtu akūti nepieciešama. Ak jā, es aizmirsu galveno- mans atvaļinājums šogad ir precīzi 2 mēnešus garš:) Līdz ar to ir vajadzīga zināma drosme, koncentrēšanās un vēl dažas lietas, lai pamostos trešdienas rītā un saprastu, ka līdz 22.08. esmu pilnīgi, hm, brīva. Jā, ir noīrēta vasarnīca klusā vietā, ir nopirkti pāris jaunu apģērbu un dažas grāmatas, taču tas ir naivi- cerēt, ka tas viss var kā līdzēt, kad pretī ir šis milzu laika monolīts un- uzmanību!- nepieciešamība kaut ko Just. Vienīgā iespējā sākt atvaļinājumu mazāk sāpīgi, būtu kārtīgi pedzerties Jāņos kopā ar visu tautu, taču šie svētki neko priekš manis nenozīmē, dzert es negribu, piekopt kādus pagānu rituālus liekas samērā falši. Bezcerīgi, būs tik jātiek galā pašai. Un šogad es atradu veidu, kā uzsākt atvaļinājumu bez panikas, drudžainas alkohola lietošanas, šopinga vai tamlīdzīgām lietām. Es pateicu sev, ka atvaļinājuma sākumā ir jābūt vairākām dienām, kad drīkstu būt dārzenis- ne domu, ne aktivitāšu, ne saulaina garstāvokļa, ne relaksācijas, ne ilgtermiņa plānu- neko no šīm lietām nevaru uzģenerēt mākslīgi tikai tāpēc, ka atvaļinājumu grafikā ir ierakstīts, ka jāsāk priecāties. Un tas palīdzēja. Mazas darbības- iztaisīju smilšu mīklu, pabeidzu lasīt 2 grāmatas, paskatījos sen ierakstītu filmu, nopirku gurķus tirgū, sakārtoju dzīvokli pirmo reizi pa daudziem mēnešiem... nu, kaut kā tā.
Un tad tiku uz visu vasaru pie velosipēda un varēja uzsākt velosipēdistu subkultūras izpēti Saulkrastos- kur un kā un kas brauc un cik tieši tas ir patīkami. Ļoti patīkami izrādījās, ļoti. Un tagad šausmas mani ir atstājušas un var pat iedomāties, ka potenciāli jūlija koncerti varētu būt patīkami un sen jau laiks aizbraukt uz dienu uz Tallinu... varbūt:)
![]()
![]()
![]()
Un tad tiku uz visu vasaru pie velosipēda un varēja uzsākt velosipēdistu subkultūras izpēti Saulkrastos- kur un kā un kas brauc un cik tieši tas ir patīkami. Ļoti patīkami izrādījās, ļoti. Un tagad šausmas mani ir atstājušas un var pat iedomāties, ka potenciāli jūlija koncerti varētu būt patīkami un sen jau laiks aizbraukt uz dienu uz Tallinu... varbūt:)
sestdiena, 2011. gada 11. jūnijs
kartupeļu sacepums
Vajag:
uz rupjas rīves sarīvētus kartupeļus, es nedauzd arī nospiežu sulu
pāris olas
krējums vai jogurts (vai arī- ak, šausmas!- majonēze)
dažādi garšaugi (man- zaļi timiāns un pētersīļi, kaltēts timiāns un baziliks), pipari (melnie, rozā, kajenas), sāls
Gatavošana:
Visu sajaukt, lit iesviestotā veidnē, cept kādu stundu 200 grādos.
Komentāri: man patīk struktūra, kāda sanāk sacepot rīvētus kartupeļus, taču pieļauju, ka tāda nebūt ne visiem varētu garšot.
raibi salāti
Tas būs mans atgādinājums par to, ka dabas veltes:) ir skaistas, garšīgas, veselīgas un dažas pat jau lētas (jaunie kāposti, piemēram). Nekādu sarežģītu vai pat konkrētu recepšu- vienkārši pielietojuma varianti.
No augšas uz apakšu, no kreisās uz labo:
- daži svaigi burkāni- gan būs nepieciešama korejiešu burkāniem paredzēta rīve; zaļie loki, melnā sezama sēkliņas, daudz ķiploka, eļļa.
- salātu un spinātu lapas, redīsi, dilles, tomāti, sāls un dažādu piparu maisījums, pāris pilienu vīna etiķa.
- čeriji, mocarellas bumbiņas, daudz svaiga bazilika, pipari, grauzdētas ķirbja sēkliņas.
- mocarella, tomāti, gurķi, baziliks, rozmarīns, nedaudz eļļas, pipari.
- jaunie kāposti, sāls- pipari-etiķis, grauzdētas ķirbja sēklas, šķipsna cukura, (ideja no elena-fialka.livejournal)
- mocarella-tomāti-baziliks, sāls-pipari.
- daži svaigi burkāni- gan būs nepieciešama korejiešu burkāniem paredzēta rīve; zaļie loki, melnā sezama sēkliņas, daudz ķiploka, eļļa.
- salātu un spinātu lapas, redīsi, dilles, tomāti, sāls un dažādu piparu maisījums, pāris pilienu vīna etiķa.
- čeriji, mocarellas bumbiņas, daudz svaiga bazilika, pipari, grauzdētas ķirbja sēkliņas.
- mocarella, tomāti, gurķi, baziliks, rozmarīns, nedaudz eļļas, pipari.
- jaunie kāposti, sāls- pipari-etiķis, grauzdētas ķirbja sēklas, šķipsna cukura, (ideja no elena-fialka.livejournal)
- mocarella-tomāti-baziliks, sāls-pipari.
svētdiena, 2011. gada 29. maijs
skābeņu zupa ar grūbām un lēcām
Bez gariem ievadiem- visi vāra skābeņu zupas un es arī gribu:)
Vajag (2 l katlam):
pusglāze grūbu, iemērkt uz nakti, kārtīgi izskalot
pusglāze sarkano lēcu, kārtīgi izskalot
1 sīpols, sagriezt sīki
2-3 kartupeļi, nomizot-sagriezt
pusbunte spinātu- tikai lapas
skābenes... nenosvēru. Nu, daudz. Pēc apjoma- puskatls. Tātad- kādi 300 g. Tikai lapas.
sāls, pipari
krējums, vārīta ola
Gatavošana:
ieliet nedaudz vairāk par puskatlu ūdens, uzvārīt, pievienot izmērcētas grūbas. Vārīt minūtes 20, pielikt sarkanās lēcas, kartupeļus un sīpolus un vārīt vēl 10 minūtes. Sagriezt skābenes un spinātus, likt klāt, vārīt kādu minūti. Pielikt sāli-piprus, noņemt no uguns, uzlikt vāku, atstāt uz 10 minūtēm.
Komentāri: protams, ka ļoti garšīgi. Skābena zupa ar putraimiem- to var ēst caurām dienām. Var pielikt vārītu olu un krējumu. Var likt lēcu vietā rīsus vai miežus vai vēl kaut ko.
pusglāze grūbu, iemērkt uz nakti, kārtīgi izskalot
pusglāze sarkano lēcu, kārtīgi izskalot
1 sīpols, sagriezt sīki
2-3 kartupeļi, nomizot-sagriezt
pusbunte spinātu- tikai lapas
skābenes... nenosvēru. Nu, daudz. Pēc apjoma- puskatls. Tātad- kādi 300 g. Tikai lapas.
sāls, pipari
krējums, vārīta ola
Gatavošana:
ieliet nedaudz vairāk par puskatlu ūdens, uzvārīt, pievienot izmērcētas grūbas. Vārīt minūtes 20, pielikt sarkanās lēcas, kartupeļus un sīpolus un vārīt vēl 10 minūtes. Sagriezt skābenes un spinātus, likt klāt, vārīt kādu minūti. Pielikt sāli-piprus, noņemt no uguns, uzlikt vāku, atstāt uz 10 minūtēm.
Komentāri: protams, ka ļoti garšīgi. Skābena zupa ar putraimiem- to var ēst caurām dienām. Var pielikt vārītu olu un krējumu. Var likt lēcu vietā rīsus vai miežus vai vēl kaut ko.
Labākās skones pasaulē
Recepte- Р.Бертине, «Свой хлеб»
Vajag:
150 g sālīta sviesta (man bija parasts)
600 g kviešu miltu
150 g sīka cukura
40 g cepamā pulvera
280 g rozīņu bez kauliņiem (es nelietoju, tātad- kaltētas dzērvenes)
190 g trekna saldā krējuma
190 g piena
2 olas, sakultas ar šķipsnu sāls- pārziešanai (es vispār nepārziedu)
Gatavošana:
Uzkarsēt cepeškrāsni līdz 220 C.
Ieberzt sviestu miltos (ar pirkstiem), pievienot cukuru, cepamo pulveri un rozīnes. Visu rūpīgi sajaukt. Pievienot saldo krējumu un pienu un maisīt ar lāpstiņu, kamēr izveidosies grubuļaina masa. Nedaudz pārkaisīt ar miltiem galdu, likt mīklu. Izkārtot mīklu plakanā kvadrātā, salikt uz pusēm, atkal izkārtot, salikt pretējā virzienā un tā atkārot, kamēr sanāks nelīdzens kvadrāts. Nedaudz pārkaisīt ar miltiem apakšā un augšā, pārklāt ar drānu, atstāt vēsā vietā uz 15 min.
Pārkaisīt virsmu ar nelielu miltu daudzumu, izveltnēt mīklu 2.5-3 cm biezumā. Ar otiņu noņemt liekos miltus. Ar asu nazi sagriezt 6x6 cm kvadrātos.
Likt uz paplātes ar papīru, ne pārāk tuvu vienu otrai. Atlikumus atkal izveltnēt un sagriezt.
Pārziest ar olu, ļaut nedaudz nožūt, pārziest vēlreiz. Samazināt cepeškrāsns temperatūru līdz 200 un cept skones 20 minūtes, kamēr kuplas un zeltainas.
Komentāri: šīs ir izcilas. Pavisam nediētiskas, taču krēmīgas, smaržīgas un ideālas.
150 g sālīta sviesta (man bija parasts)
600 g kviešu miltu
150 g sīka cukura
40 g cepamā pulvera
280 g rozīņu bez kauliņiem (es nelietoju, tātad- kaltētas dzērvenes)
190 g trekna saldā krējuma
190 g piena
2 olas, sakultas ar šķipsnu sāls- pārziešanai (es vispār nepārziedu)
Gatavošana:
Uzkarsēt cepeškrāsni līdz 220 C.
Ieberzt sviestu miltos (ar pirkstiem), pievienot cukuru, cepamo pulveri un rozīnes. Visu rūpīgi sajaukt. Pievienot saldo krējumu un pienu un maisīt ar lāpstiņu, kamēr izveidosies grubuļaina masa. Nedaudz pārkaisīt ar miltiem galdu, likt mīklu. Izkārtot mīklu plakanā kvadrātā, salikt uz pusēm, atkal izkārtot, salikt pretējā virzienā un tā atkārot, kamēr sanāks nelīdzens kvadrāts. Nedaudz pārkaisīt ar miltiem apakšā un augšā, pārklāt ar drānu, atstāt vēsā vietā uz 15 min.
Pārkaisīt virsmu ar nelielu miltu daudzumu, izveltnēt mīklu 2.5-3 cm biezumā. Ar otiņu noņemt liekos miltus. Ar asu nazi sagriezt 6x6 cm kvadrātos.
Likt uz paplātes ar papīru, ne pārāk tuvu vienu otrai. Atlikumus atkal izveltnēt un sagriezt.
Pārziest ar olu, ļaut nedaudz nožūt, pārziest vēlreiz. Samazināt cepeškrāsns temperatūru līdz 200 un cept skones 20 minūtes, kamēr kuplas un zeltainas.
Komentāri: šīs ir izcilas. Pavisam nediētiskas, taču krēmīgas, smaržīgas un ideālas.
ceturtdiena, 2011. gada 26. maijs
vārdadienas torte
Manam bērnam dzimšanas diena ir dziļā vasarā, kad pilsētā nav neviena drauga un vispār ir karstums. Es pati esmu nodzīvojusi visus skolas gadus šādā situācijā, tāpēc pilnīgi skaidrs, ka netaisnība jālabo. Par laimi, viņam maijā ir vārdadiena. Un tagad jau visi draugi ir pieraduši, ka tā ir tāda dzimšanas diena, kad nemainās vecums:) Nu, viņa draugi nav latvieši, vārdadienas svinēšana viņiem nav pašsaprotama. Nu labi, nav svarīgi. Fakts ir tāds, ka svētdien pirms nedēļas notika ikgadējie svētki un, jāsaka, es nostaļģiski atceros laikus, kad nāca kādi 6-7 pirmklasnieki. Desmitgadīgi jaunieši- tas IR iespaidīgi:) Turklāt visas klasesbiedru dzimšanas dienas vairs netiek svinētas mājās un arī es klusībā cerēju uz šādu iespēju, neskatoties uz to, ka tas būtu pārāk dārgi. Bet nē. Mājās ir jautrāk un arī laika ierobežojumu nav. Njā.
Jāsaka, iepriekšējos gados es ļoti daudz ņēmos ap galdu, izdomajot nez kādus bērniem paredzētus ēdienus Šogad mani uzskati ir krasi mainījušies. Stundām gatavot ir vērts pieaugušo dēļ, kas sēdēs-baudīs pie vīna pudeles. Desmitgadīgi bērni spēj grauzt dzelzs armatūru un iznīcināt labības laukus.
Tāpēc es atstiepu milzu daudzumus cepumu, siera standziņu, siera bumbiņu un citu apšaubāmu lietu un nolēmu, ka gatavošu ikai un vienīgi torti, jo tā ir simboliska lieta.
Torti vajadzēja bez šokolādes un riekstiem. Saņēmu nepārprotamu mājienu, ka tai jābūt medus tortei.
Izveltnēt miljons slāņu es arī negribēju, tāpēc tieši šī recepte.
Relatīvi ļoti ātra.
Recepte- Tata, cookschool.ru
Vajag:
4 olas
1 gl cukura
1 gl medus*
2 strīķētas TK sodas, dzēst ar etiķi
4 gl miltu
Krēmam:
1 l krējuma (trekna)
4 ĒK cukura
vaniļa
Pārklāšanai**:
250 ml saldā krējuma
1 paciņa krējuma stindinātāja***
cukurs pēc garšas
zemenes vai kas cits
*receptē figurē mākslīgais medus, tādēļ iesaku pusi aizvietot ar zeltaino cukura sīrupu
**var ar šokolādes glazūru vai ar samaltiem biskvīt atgriezumiem
***nopērkams lēti tur, kur želatīns un tml.
Gatavošana:
Sakult olas ar mikseri, kamer apjoms dubultojas. Turpinot kult, pievienot cukuru, medu. Tad sodu, dzēstu ar etiķi. Tad pakāpeniski miltus. Mikseri drīz nomainīs karote, mīkla kļūs bieza. Tad no šī mīklas daudzuma izcept 4 biskvītus. Iesviestot veidni (man-26 cm, ar noņemamu malu), pārkaisīt ar miltiem. Ar karoti likt 1/4 mīklas, izlīdzināt. Cept 220 grādos ap 7 minūtēm- var redzēt pēc krāsas, tai jābūt samērā tumšai. Nedaudz atdzesēt, pārgriezt katru uz pusēm gareniski.
Kad pilnībā atdzisīs, sakult krējumu ar cukuru un vaniļu un smērēt katru slāni. Var, protams, mērcētas melnplūmes vai jāņogu želejas slāni. Likt uz nakti ledusskapī, labāk zem neliela sloga. No rīta noformēt.
Komentāri:
Ļoti vienkāršs process, bez mazākās aizķeršanās. Pat pie cepamās formas nepielipa:)
Laba torte, garšīga un ĻOTI liela. Bērniem garšoja, pieaugušiem- arī. Biskvīts, protams, piesūcās ar krēmu pilnībā- tas ir garšīgi, bet ja vajag torti ar strikti nodalītiem mīklas un krēma slāņiem- šī nederēs. Taču vienkārša, salīdzinoši liesa, ātra un garšo bērniem.
Jāsaka, iepriekšējos gados es ļoti daudz ņēmos ap galdu, izdomajot nez kādus bērniem paredzētus ēdienus Šogad mani uzskati ir krasi mainījušies. Stundām gatavot ir vērts pieaugušo dēļ, kas sēdēs-baudīs pie vīna pudeles. Desmitgadīgi bērni spēj grauzt dzelzs armatūru un iznīcināt labības laukus.
Tāpēc es atstiepu milzu daudzumus cepumu, siera standziņu, siera bumbiņu un citu apšaubāmu lietu un nolēmu, ka gatavošu ikai un vienīgi torti, jo tā ir simboliska lieta.
Torti vajadzēja bez šokolādes un riekstiem. Saņēmu nepārprotamu mājienu, ka tai jābūt medus tortei.
Izveltnēt miljons slāņu es arī negribēju, tāpēc tieši šī recepte.
Relatīvi ļoti ātra.
Medus torte
Vajag:
4 olas
1 gl cukura
1 gl medus*
2 strīķētas TK sodas, dzēst ar etiķi
4 gl miltu
Krēmam:
1 l krējuma (trekna)
4 ĒK cukura
vaniļa
Pārklāšanai**:
250 ml saldā krējuma
1 paciņa krējuma stindinātāja***
cukurs pēc garšas
zemenes vai kas cits
*receptē figurē mākslīgais medus, tādēļ iesaku pusi aizvietot ar zeltaino cukura sīrupu
**var ar šokolādes glazūru vai ar samaltiem biskvīt atgriezumiem
***nopērkams lēti tur, kur želatīns un tml.
Gatavošana:
Sakult olas ar mikseri, kamer apjoms dubultojas. Turpinot kult, pievienot cukuru, medu. Tad sodu, dzēstu ar etiķi. Tad pakāpeniski miltus. Mikseri drīz nomainīs karote, mīkla kļūs bieza. Tad no šī mīklas daudzuma izcept 4 biskvītus. Iesviestot veidni (man-26 cm, ar noņemamu malu), pārkaisīt ar miltiem. Ar karoti likt 1/4 mīklas, izlīdzināt. Cept 220 grādos ap 7 minūtēm- var redzēt pēc krāsas, tai jābūt samērā tumšai. Nedaudz atdzesēt, pārgriezt katru uz pusēm gareniski.
Kad pilnībā atdzisīs, sakult krējumu ar cukuru un vaniļu un smērēt katru slāni. Var, protams, mērcētas melnplūmes vai jāņogu želejas slāni. Likt uz nakti ledusskapī, labāk zem neliela sloga. No rīta noformēt.
Komentāri:
Ļoti vienkāršs process, bez mazākās aizķeršanās. Pat pie cepamās formas nepielipa:)
Laba torte, garšīga un ĻOTI liela. Bērniem garšoja, pieaugušiem- arī. Biskvīts, protams, piesūcās ar krēmu pilnībā- tas ir garšīgi, bet ja vajag torti ar strikti nodalītiem mīklas un krēma slāņiem- šī nederēs. Taču vienkārša, salīdzinoši liesa, ātra un garšo bērniem.
pirmdiena, 2011. gada 23. maijs
vienkārši siera mafini un vēl vienkāršāki salāti
Es zinu ģimenes, kurās pieņemts ārkārtīgi daudzveidot savu ēdienu- neatkārtot pat 2 dienas no vietas. Pilnīgi skaidrs, ka tas man būtu īsākais ceļš ja ne sajukt prātā, tad noteikti iegūt lielu naidu pret ēst gatavošanu. Jo daudzveidīgi es to daru sava prieka pēc, bet visos pārējos gadījumos mums ir monoēdiens nedēļām. Ģimenes tradīcija- mans tēvs jau gadus 40 brokastīs ēd rupjmaizi ar biezpienu. Pārējie ne labāki:) Un es ticu, ka trīs dienas- makaroni ar sieru, trīs dienas- ceptas olas ir ok vakariņas mazam zēnam, ja klāt pievieno pietiekami daudz graužamo sezonālo dārzeņu. Nekas pagaidām neliek domāt, ka kļūdos. Es saprotu, ka vismaz gadu neesmu darba dienā brokastīs ēdusi neko, izņemot 2-3 siermaizes. Un tā tālāk. Tas man dod sajūtu, ka šai dzīves jomai varu pievērst tieši tik daudz uzmanības, cik gribu. Pašlaik- ļoti, ļoti maz. Kāpēc šis ievads? (nu, neskaitot to, ka varu te izvērsties netraucēti:). Tāpēc, ka esmu atklājusi jauno kāpostu burvību un kā jebkurš neofīts vēlos nest savu jauno mācību tautās. Jo- varat neticēt- līdz šim nekad nebiju ēdusi svaigu jauno kāpostu salātus. Uz doto brīdi ēdu tos 1-2 reizes dienā nu jau aptuveni trīs nedēļas. Un neapnīk, kā jau atkarība.
Tātad, Jauno kāpostu salāti ar citiem dārzeņiem
Vajag:
1/4 nelielas galviņas jauno kāpostu, sagriezt ļoti plāni (kā latviski apzīmē šo darbību? krieviski tas būtu шинковать)
5-6 čerija tomātiņi (jā-jā, es zinu, ka vietējo vēl nav, taču mana reliģija ļauj ēst tos maijā, kad Izraēlā jau ir entā raža), pārgriezt uz pusēm. Var arī parasto, lielo tomātu sagriezt mazos gabaliņos.
1/3 garā gurķa, nomizot, sagriezt
zaļumi- pētersīļi, dilles
var arī vairākus redīsus vai kādu salātu vai spinātu lapu
šķipsna rupjās sāls, man- ar kaltētiem garšaugiem un pipariem
1 ĒK eļļas
Gatavošana: visu sajaukt.
Komentāri: izcili. It īpaši kāpostu un tomātu kombinācija.
Mafiniem nav nekāda sakara ar salātiem, es tos pat kopā neēdu. Vienkārši ledusskapī bija daži mikroskopiski siera gabalu pārpalikumi, bet ēdiena neizmešana ir viena no manām interesēm.
Vajag (11 nelieliem):
160 g miltu
1 TK cepamā pulvera
100 g rīvēta siera
160 g jogurta bez piedevām
2 olas
60 g kausētā siera
sēkliņas pārkaisīšanai (tās es neskaitu pie sausajiem un slapjajiem)
Gatavošana:
Uzkarsēt cepeskrāsni līdz 185 C.
Sajaukt visas sausās sastāvdaļas. Atsevišķi sajaukt visas slapjās. Akurāti sajaukt pirmo ar otro, kamēr nav sausu miltu. Likt silikona formiņās (vai iesviestotās citās). Pārkaisīt ar sēkliņām. Cept aptuveni 30 minūtes, kamēr skaista zeltaini-brūna krāsa.
Komentāri: karsti un silti- ļoti garšīgi, otrai dienai atstāt nav vērts. Neiesaku arī utilizēt tajos zilo sieru.
Tātad, Jauno kāpostu salāti ar citiem dārzeņiem
1/4 nelielas galviņas jauno kāpostu, sagriezt ļoti plāni (kā latviski apzīmē šo darbību? krieviski tas būtu шинковать)
5-6 čerija tomātiņi (jā-jā, es zinu, ka vietējo vēl nav, taču mana reliģija ļauj ēst tos maijā, kad Izraēlā jau ir entā raža), pārgriezt uz pusēm. Var arī parasto, lielo tomātu sagriezt mazos gabaliņos.
1/3 garā gurķa, nomizot, sagriezt
zaļumi- pētersīļi, dilles
var arī vairākus redīsus vai kādu salātu vai spinātu lapu
šķipsna rupjās sāls, man- ar kaltētiem garšaugiem un pipariem
1 ĒK eļļas
Gatavošana: visu sajaukt.
Komentāri: izcili. It īpaši kāpostu un tomātu kombinācija.
Mafiniem nav nekāda sakara ar salātiem, es tos pat kopā neēdu. Vienkārši ledusskapī bija daži mikroskopiski siera gabalu pārpalikumi, bet ēdiena neizmešana ir viena no manām interesēm.
160 g miltu
1 TK cepamā pulvera
100 g rīvēta siera
160 g jogurta bez piedevām
2 olas
60 g kausētā siera
sēkliņas pārkaisīšanai (tās es neskaitu pie sausajiem un slapjajiem)
Gatavošana:
Uzkarsēt cepeskrāsni līdz 185 C.
Sajaukt visas sausās sastāvdaļas. Atsevišķi sajaukt visas slapjās. Akurāti sajaukt pirmo ar otro, kamēr nav sausu miltu. Likt silikona formiņās (vai iesviestotās citās). Pārkaisīt ar sēkliņām. Cept aptuveni 30 minūtes, kamēr skaista zeltaini-brūna krāsa.
Komentāri: karsti un silti- ļoti garšīgi, otrai dienai atstāt nav vērts. Neiesaku arī utilizēt tajos zilo sieru.
ceturtdiena, 2011. gada 19. maijs
Tabuli (تبولة)
Svētdien nejauši iegāju BB zaļajā tirdziņā- ceru, ka tirdziņa pieticība ir tikai uz laiku. Taču bija milzīgas buntes svaigu piparmētru, nedārgas lauku vistu olas un samērā dārgs, bet garšīgs Vītolbergas siers.Neko man tur īpaši nevajadzēja, taču nopirku piparmētru pušķi- ļoti skaistas bija. Mohito es nedzeru, tāpēc nākas katru dienu ēst tabuli.
Esmu redzējusi dažādus variantus, kā raksta šī ēdiena nosaukumu- tabuli, tabule, tabuleh. Un arī samērā dažādus gatavošanas veidus- galvenokārt tie atšķiras ar dažām sastāvdaļām (ir vai nav sīpoli, gurķi, paprika, olīvas) un proporcijām. Libānā tabuli taisa no bulgura un tā ir būtiski mazāk, nekā zaļumu, Sīrijā vai Jordānijā ir citas receptes.
Es esmu taisījusi gan no kuskusa, gan bulgura, gan ar kaut kādiem ingredientiem, gan bez. Visi varianti garšīgi.
Šim vajadzēja:
3-4 ĒK rupja bulgura, izvārīt kā teikts instrukcijā
1 liels tomāts, sagriezt nelielos kubiņos (ja nav slinkums, var noņemt mizu)
liela bunte svaigu piparmētru- noņemt lapiņas un tās sakapāt
nedaudz mazāka pētersīļu bunte, izdarīt to pašu
pusgurķis, nomizot un sagriezt nelielos kubiņos
puscitrona sula
sāls, olīveļļa, pipari
Gatavošana:
Izvārītu bulguru nokāst, pievienot 1-2 ĒK olīveļļas, samaisīt. Pievienot visu pārējo, likt ledusskapī uz pāris stundām.
Komentāri: man tas ir viens no mīļākiem vasaras ēdieniem- ļoti ātrs, viegls, garšīgs un var ēst trīs reizes dienā.
Esmu redzējusi dažādus variantus, kā raksta šī ēdiena nosaukumu- tabuli, tabule, tabuleh. Un arī samērā dažādus gatavošanas veidus- galvenokārt tie atšķiras ar dažām sastāvdaļām (ir vai nav sīpoli, gurķi, paprika, olīvas) un proporcijām. Libānā tabuli taisa no bulgura un tā ir būtiski mazāk, nekā zaļumu, Sīrijā vai Jordānijā ir citas receptes.
Es esmu taisījusi gan no kuskusa, gan bulgura, gan ar kaut kādiem ingredientiem, gan bez. Visi varianti garšīgi.
3-4 ĒK rupja bulgura, izvārīt kā teikts instrukcijā
1 liels tomāts, sagriezt nelielos kubiņos (ja nav slinkums, var noņemt mizu)
liela bunte svaigu piparmētru- noņemt lapiņas un tās sakapāt
nedaudz mazāka pētersīļu bunte, izdarīt to pašu
pusgurķis, nomizot un sagriezt nelielos kubiņos
puscitrona sula
sāls, olīveļļa, pipari
Gatavošana:
Izvārītu bulguru nokāst, pievienot 1-2 ĒK olīveļļas, samaisīt. Pievienot visu pārējo, likt ledusskapī uz pāris stundām.
Komentāri: man tas ir viens no mīļākiem vasaras ēdieniem- ļoti ātrs, viegls, garšīgs un var ēst trīs reizes dienā.
sestdiena, 2011. gada 7. maijs
Ķiploku pupiņas ar garšaugiem
Manam bērnam prieki- veikalā uzradušies jaunie ķiploki- tie gan ir no Ēģiptes, taču mani tas tomēr mazāk mulsina, nekā ķīniešu- Ēģiptē maija raža liekas pašsaprotama. Ķiploki ir lieli, sulīgi un smaržīgi. Lieku tos pie visiem ēdieniem, kur tikai iespējams:)
Šīs pupiņas ir ļoti, ļoti vienkāršs ēdiens un to noslēpums ir tikai lielā ķiploku daudzumā.
Šīs pupiņas ir ļoti, ļoti vienkāršs ēdiens un to noslēpums ir tikai lielā ķiploku daudzumā.
Vajag:
vārītas baltās pupiņas (aptuveni 2 glāzes, proti 1 gl pirms vārīšanas. Protams var arī konservētās)
2-3 burkāni, sagriezti sīkos kubiņos
1 paprika, sagriezta sīkos kubiņos
pusgalviņa ķiploku, nomizoti, sakapāti
4-5 ĒK tomātu pastas bez jebkādām piedevām
malta saldā paprika (liela TK), malta asā paprika (liela šķipsna), sāls
sakapāti zaļumi- pētersīļi, timiāns, rozmarīns, baziliks, piparmētras- kopā 2-3 ĒK
1 ĒK eļļas
Gatavošana:
Katlā uzkarsēt eļļu, viegli apcept ķiplokus, pievienot tomātu pastu un pusglāzi ūdens. Piebērt burkānus, papriku, maltu papriku. Sautēt zem vāka 20 minūtes. Pievienot pupiņas, sāli, sautēt vēl kādas 10 minūtes. Pārkaisīt ar zaļumiem, atstāt zem vāka uz dažām minūtēm. Gatavs.
Komentāri: Viegls, ātrs un garšīgs sautējums. Jo vairāk zaļumu, jo labāks.
ceturtdiena, 2011. gada 5. maijs
Citrona-mandeļu kekss
Recepte no mana mīļotā bloga lapatissiere.livejournal.com. Ne pirmo reizi bezmērķīgi klikšķinot sarakstus pie rīta kafijas un jau mēnesi negatavojot neko, ieskatos tajā- un atdzīvojos.
Man šī likās ļoti neparasta recepte- ūdens kā pamata šķidrums, bez olām, maz eļļas. Domāju, ka būs kā jebkurš produkts no manas grāmatas "Cepam bez olām" (samērā tradicionāls, samērā sauss), taču nekā tamlīdzīga.
Vajag (mazai veidnei, apt.20 cm diametrā)
150 g miltu
50 g maltu mandeļu
0,5 TK sodas
0.5 TK sāls
200 g cukura*
puscitrona malta miza un sula
1 TK mandeļu ekstrakta (vai daži pilieni esences)
80 ml eļļas (neitrālas- vīnogu vai tml.)
150 ml auksta ūdens
mandeļu skaidiņas pārkaisīšanai
Gatavošana:
Traukā sajaukt miltusm mandeles, sodu, cukuru, sāli.
Sausā maisījumā pēc kārtas ieliet citrona sulu ar mizu, mandeļu ekstraktu, eļļu, ūdeni. Samaisīt, kamēr mīkla viendabīga. Liet iesvistotā vednē**, pārklaisīt ar mandeļu skaidiņām, cept 175 C 30-40 minūtes***, gatavību pārbaudīt keksa vidū ar koka iesmiņu.
Komentāri:
*jā-jā, liekas, ka vajadzētu samazināt, taču nedariet tā, šī bloga receptēs visām proporcijām ir nozīme.
** es ieklāju cepamo papīru, nebija sviesta.
***es cepu gandrīz stundu, atkarīgs no krāsns.
Man ļoti garšoja. Vairāk atgādina austrumu saldumus, nevis keksu. Mitrs, silīgs, ļoti smaržīgs. Sajūta ir tāda, ka sastāvā riekstu trīsreiz vairāk, kā jau austrumu saldumiem pienākas. Bērns neēda, teica- pārāk jūt citronu, bet man likās perfekts. Trīs dienas priecājos.
Kekss ir samērā trausls, tas nav līdzi ņemamais. Man arī garšoja iedrupināt to traukā, pielikt Rimi vaniļas biezpiena krēmu- ļoti labs deserts.
Man šī likās ļoti neparasta recepte- ūdens kā pamata šķidrums, bez olām, maz eļļas. Domāju, ka būs kā jebkurš produkts no manas grāmatas "Cepam bez olām" (samērā tradicionāls, samērā sauss), taču nekā tamlīdzīga.
150 g miltu
50 g maltu mandeļu
0,5 TK sodas
0.5 TK sāls
200 g cukura*
puscitrona malta miza un sula
1 TK mandeļu ekstrakta (vai daži pilieni esences)
80 ml eļļas (neitrālas- vīnogu vai tml.)
150 ml auksta ūdens
mandeļu skaidiņas pārkaisīšanai
Gatavošana:
Traukā sajaukt miltusm mandeles, sodu, cukuru, sāli.
Sausā maisījumā pēc kārtas ieliet citrona sulu ar mizu, mandeļu ekstraktu, eļļu, ūdeni. Samaisīt, kamēr mīkla viendabīga. Liet iesvistotā vednē**, pārklaisīt ar mandeļu skaidiņām, cept 175 C 30-40 minūtes***, gatavību pārbaudīt keksa vidū ar koka iesmiņu.
Komentāri:
*jā-jā, liekas, ka vajadzētu samazināt, taču nedariet tā, šī bloga receptēs visām proporcijām ir nozīme.
** es ieklāju cepamo papīru, nebija sviesta.
***es cepu gandrīz stundu, atkarīgs no krāsns.
Man ļoti garšoja. Vairāk atgādina austrumu saldumus, nevis keksu. Mitrs, silīgs, ļoti smaržīgs. Sajūta ir tāda, ka sastāvā riekstu trīsreiz vairāk, kā jau austrumu saldumiem pienākas. Bērns neēda, teica- pārāk jūt citronu, bet man likās perfekts. Trīs dienas priecājos.
Kekss ir samērā trausls, tas nav līdzi ņemamais. Man arī garšoja iedrupināt to traukā, pielikt Rimi vaniļas biezpiena krēmu- ļoti labs deserts.
pirmdiena, 2011. gada 25. aprīlis
tomātu-putraimu zupa
mana apņemšanās gatavot pēc grāmatām kaut kā aprīlī neīstenojās:) Tai vietā apguvu filmu vilkšanu no tīmekļa plašumiem un tāpēc interese par gatavošanu uz laiku izzuda. Nu par tādu koncentrētu un mērķtiecīgu.
Bet kaut kas ir jāēd, vēl jo vairāk, kad ir skaists pavasaris un spīd saule. Tādēļ- diētiska un jauka zupa.
Vajag (2 l katlam)
4 palieli burkāni, sarīvēt uz rupjas rīves
2 mazās kārbas tomātu savā sulā, bez mizas*
izvārīti rīsi (vai grūbas, bulgurs)**
sāls, svaigi malti pipari, muskatrieksts
3-4 ĒK sakapātu pētersīļu
jebkuri zaļumi pārkaisīšanai šķīvī
Gatavošana:
Katlā ieliet puslitru ūdens, iebert rīvētos burkānus. Vārīt kādas 10 minūtes, tad pielikt tomātus ar visu sulu un pētersīļus. Vārīt vēl 15 minūtes, pasālīt, pārkaisīt ar pipariem (dāsni), pierīvēt trešdaļu muskatrieksta, pielikt putraimus. Šķīvī pārkaisīt ar jebkuriem zaļumiem (man bija pa dažām lapiņām gan baziliks un rozmarīns, gan timiāns un piprmētras- visi labi der).
*man personīgi negaršo tomātu gabali zupā, tāpēc pirms likšanas katlā sasmalcināju ar blenderi.
** es liku gan rīsus, gan grūbas un labi daudz.
Komentāri: ātra, garšīga un veselīga zupa.
Bet kaut kas ir jāēd, vēl jo vairāk, kad ir skaists pavasaris un spīd saule. Tādēļ- diētiska un jauka zupa.
4 palieli burkāni, sarīvēt uz rupjas rīves
2 mazās kārbas tomātu savā sulā, bez mizas*
izvārīti rīsi (vai grūbas, bulgurs)**
sāls, svaigi malti pipari, muskatrieksts
3-4 ĒK sakapātu pētersīļu
jebkuri zaļumi pārkaisīšanai šķīvī
Gatavošana:
Katlā ieliet puslitru ūdens, iebert rīvētos burkānus. Vārīt kādas 10 minūtes, tad pielikt tomātus ar visu sulu un pētersīļus. Vārīt vēl 15 minūtes, pasālīt, pārkaisīt ar pipariem (dāsni), pierīvēt trešdaļu muskatrieksta, pielikt putraimus. Šķīvī pārkaisīt ar jebkuriem zaļumiem (man bija pa dažām lapiņām gan baziliks un rozmarīns, gan timiāns un piprmētras- visi labi der).
*man personīgi negaršo tomātu gabali zupā, tāpēc pirms likšanas katlā sasmalcināju ar blenderi.
** es liku gan rīsus, gan grūbas un labi daudz.
Komentāri: ātra, garšīga un veselīga zupa.
otrdiena, 2011. gada 19. aprīlis
Andreja Granta izstāde
it kā jau ir nepieklājīgi rakstīt par tāda mēroga lietām, taču no savas pieredzes konstatēju, ka neskatoties tv un presi, nestaigājot pa Valdemāra ielu- man nebūtu izredžu uzzināt.
LMM līdz pat maija beigām ir fotogrāfa A.Granta izstāde. Milzīga! (pat pārāk) Diemžēl esmu pilnīga diletante fotogrāfijā un spriest spēju tikai līmenī "patīk-nepatīk", tādēļ labāk palasiet kompetentākus cilvēkus. Taču izstāde ir ārkārtīgi iespaidīga. Tikai uz mani tā atstāja tādu iespaidu (par kuru it kā sākumā nekas neliecināja, jo nav jau nekāda dramatisma vai specefektu tajās fotogrāfijās), ka pusceļā ap zāli man jau kājas ļima. Un visa tālākā diena pagāja pusmiglā. Ārkārtīgi spēcīga hipnotiskā iedarbība ir fotogrāfijām, fakts:)
LMM līdz pat maija beigām ir fotogrāfa A.Granta izstāde. Milzīga! (pat pārāk) Diemžēl esmu pilnīga diletante fotogrāfijā un spriest spēju tikai līmenī "patīk-nepatīk", tādēļ labāk palasiet kompetentākus cilvēkus. Taču izstāde ir ārkārtīgi iespaidīga. Tikai uz mani tā atstāja tādu iespaidu (par kuru it kā sākumā nekas neliecināja, jo nav jau nekāda dramatisma vai specefektu tajās fotogrāfijās), ka pusceļā ap zāli man jau kājas ļima. Un visa tālākā diena pagāja pusmiglā. Ārkārtīgi spēcīga hipnotiskā iedarbība ir fotogrāfijām, fakts:)
svētdiena, 2011. gada 10. aprīlis
šokolādes kartupelis
gribēju painteresēties, kā šīs kūciņas tradicionāli sauc Rīgā, taču aizmirsu. Tur, kur es uzaugu, tās sauca par kartupeli, шоколадная картошка- dīvainā pretrunā ar realitāti, kurā kūka bija mazs lācītis ar sviesta krēma piciņu uz vēdera.Šausmīgi garšīga, protams. Man nav ilūziju, ka to garšu var kaut kā panākt, taču vismaz ideju izmantot:)
Kādreiz taisīju, utilizējot neizdevušos biskvītu, šoreiz- no cepumiem.
Recepte- "Книга Гастронома. Про шоколад", 74.lpp.
Vajag:
250 g biskvīta cepumu (man- Selga ar īru krēmu)
100 g lazdu riekstu (man- graudzētas mandeles)
75 g sviesta
1/2 gl piena
2 ĒK kakao pulvera*
2 ĒK pudercukura
šķipsna sāls- receptē tās nav, bet es vienmēr lieku tur, kur šokolāde
*uzskatu, ka daudzi saldumi neizdodas, jo mūsdienās kakao ir attaukots, sterilizēts un vēl velns sazina kāds. Varat- iztērējiet naudu sveramajam, no Asara ielas garšvielu veikala, nē- tirgū var nopirkt Krievijas kakao, tas ir labāks, nekā poļu.
Gatavošana (atstāstu saviem vārdiem):
Samalt cepumus un riekstus. Pūdercukuru sajaukt ar kakao un sāli. Uzvārīt pienu, pieliet pūdercukura un kakao maisījumam, samaisīt, pievienot sviestu, samaisīt, atdzesēt. Sajaukt ar cepumiem un riekstiem- piena daudzums var būtiski atšķirtes no receptē norādīta, lejiet pamazām, visticamāk tik daudz nevajadzēs! Kā tikai sanāk mitra mīkla, kas turas kopā- velt bumbiņas, apviļāt kakao un riekstu maisījumā, likt ledusskapī uz pusstundu (vai nakti- manā gadījumā). Pirms ēšanas paturēt 15 min. istabas temperatūrā.
Komentāri: protams, nekādas līdzības, neteikšu arī, ka tas ir pārdabiski garšīgi, taču ja vakarā ir slinkums cept un no saldumiem vien selgas paka uz galda- laba lieta pie rīta kafijas. Gadījumā, ja jūs piekrītat man, ka brokastis bez saldumiem nav ēšanas vērtas:)
Ak jā, var pievienot pāris karotes alkohola, ja tās nav bērniem domātas.
Un nedaudz par grāmatu.
No šīm te vienādajām, ar nosaukumu "par..." man par šokolādi patīk vislabāk- varbūt gan tikai tāpēc, ka nopirku to pirms gadiem un ļoti ar to toreiz priecājos. Ja tēma principā ir aktuāla, to ir vērts izmantot. Es teiktu, ka ikdienas receptes tajā nav pārāk interesantas, taču ir daudz īpašu recepšu- nedaudz sarežģītāku. Ļoti detalizēts darbību apraksts, taču neiesaku pavisam nepieredzējušiem cilvēkiem, "Gastronoma" receptes ir slavenas ar neprecizitātēm, jābūt modram.
Kādreiz taisīju, utilizējot neizdevušos biskvītu, šoreiz- no cepumiem.
Recepte- "Книга Гастронома. Про шоколад", 74.lpp.
250 g biskvīta cepumu (man- Selga ar īru krēmu)
100 g lazdu riekstu (man- graudzētas mandeles)
75 g sviesta
1/2 gl piena
2 ĒK kakao pulvera*
2 ĒK pudercukura
šķipsna sāls- receptē tās nav, bet es vienmēr lieku tur, kur šokolāde
*uzskatu, ka daudzi saldumi neizdodas, jo mūsdienās kakao ir attaukots, sterilizēts un vēl velns sazina kāds. Varat- iztērējiet naudu sveramajam, no Asara ielas garšvielu veikala, nē- tirgū var nopirkt Krievijas kakao, tas ir labāks, nekā poļu.
Gatavošana (atstāstu saviem vārdiem):
Samalt cepumus un riekstus. Pūdercukuru sajaukt ar kakao un sāli. Uzvārīt pienu, pieliet pūdercukura un kakao maisījumam, samaisīt, pievienot sviestu, samaisīt, atdzesēt. Sajaukt ar cepumiem un riekstiem- piena daudzums var būtiski atšķirtes no receptē norādīta, lejiet pamazām, visticamāk tik daudz nevajadzēs! Kā tikai sanāk mitra mīkla, kas turas kopā- velt bumbiņas, apviļāt kakao un riekstu maisījumā, likt ledusskapī uz pusstundu (vai nakti- manā gadījumā). Pirms ēšanas paturēt 15 min. istabas temperatūrā.
Komentāri: protams, nekādas līdzības, neteikšu arī, ka tas ir pārdabiski garšīgi, taču ja vakarā ir slinkums cept un no saldumiem vien selgas paka uz galda- laba lieta pie rīta kafijas. Gadījumā, ja jūs piekrītat man, ka brokastis bez saldumiem nav ēšanas vērtas:)
Ak jā, var pievienot pāris karotes alkohola, ja tās nav bērniem domātas.
Un nedaudz par grāmatu.
svētdiena, 2011. gada 3. aprīlis
Галушки
Pienācis jauns mēnesis un man ir ideja par to, ko es varētu gatavot aprīlī. Internets ir neizsmeļams un lielisks iedvesmas avots, taču man ir vainas apziņa savu pavārgrāmatu un žurnālu priekšā:) No divām grāmatām esmu gatavojusi pa vienai lietai, no vienas- neko, ir tādas, no kurām tikai dažas...par žurnāliem pat nerunāju. Tos vairs arī nepērku, taču vecos nemetu ārā. Nu, tātad- aprīlī viss jaunais, ko gatavošu, būs no žurnāliem un grāmatām.
Taču par galuškām. Tas vēl nebūs tēmas aizsākums, esmu tās vairākkārt gatavojusi.
Man liekas, pēc būtības tas pats, kas klimpas, slinkie vareņiki, ņjoki (jeb dīvainā transkripcijā gnoči:)- jo tā to raksta) un t.t. un tml. Mēdz būt biezpiena, miltu, kartupeļu, ķirbja un vēl kaut kādi, par kuriem es nezinu. Šādā vai tādā variācijā pastāv daudzās virtuvēs.
Šī recepte ir no 50.gadu "Книга о вкусной и здоровой пище", kas bijusi mūsu mājā un kuru es pusaudža nihīlismā sagraizīju uz izmetu. Njā. Taču izglābušās ir dažas receptes un šī ir viena no tām. Ēdiens, kuru necieš mans bērns un esmu gatava ēst nedēļām (un tā arī daru) es pati. Jo to var pagatavot milzu daudzumā un sasaldēt:)
Vajag:
500 g biezpiena
2 olas
3 ĒK cukura
1/2 TK sāls
Taču par galuškām. Tas vēl nebūs tēmas aizsākums, esmu tās vairākkārt gatavojusi.
Man liekas, pēc būtības tas pats, kas klimpas, slinkie vareņiki, ņjoki (jeb dīvainā transkripcijā gnoči:)- jo tā to raksta) un t.t. un tml. Mēdz būt biezpiena, miltu, kartupeļu, ķirbja un vēl kaut kādi, par kuriem es nezinu. Šādā vai tādā variācijā pastāv daudzās virtuvēs.
Šī recepte ir no 50.gadu "Книга о вкусной и здоровой пище", kas bijusi mūsu mājā un kuru es pusaudža nihīlismā sagraizīju uz izmetu. Njā. Taču izglābušās ir dažas receptes un šī ir viena no tām. Ēdiens, kuru necieš mans bērns un esmu gatava ēst nedēļām (un tā arī daru) es pati. Jo to var pagatavot milzu daudzumā un sasaldēt:)
Vajag:
500 g biezpiena
2 olas
3 ĒK cukura
1 gl miltu
1/2 TK sāls1 ĒK izkausēta sviesta
Gatavošana:
Biezpienu kārtīgi samīcīt kopā ar olām. Pievienot cukuru, sviestu, sāli, rūpīgi samaisīt. Pievienot miltus, samīcīt viendabīgu mīklu savelt desiņas apt.3 cm diametrā. Sagriezt rombos.
Likt verdošā ūdenī, kuram pievienota šķipsna sāls. Vārīt, kamēr neuzpeldēs (aptuveni 2 min.)
Komentāri: man ļoti garšo. Pat garšīgākas par bieziena plēceņiem un vareņikiem. Ēdu ar krējumu un cukuru. Kā jau teicu- sasaldēju. Kad sagriežu rombos, tad lieku uz dēļa un saldētavā. Kad sasals, pārberu konteinerī ar vāku. Vāru pēc tam neatsaldējot.
sestdiena, 2011. gada 2. aprīlis
vēl augļu salāti
Rimi arvien atlaides ananāsiem:) Un pirmo reizi dzīvē nopirku pusananāsu ar nedēļas, nevis 2 gadu intervālu.
Augļus, protams, var visādi variēt, es tikai citrusaugļus nekad nelieku salātos.
Ananāsu salāti ar citiem augļiem
ananāss, "fileju" sagriezt kubiņos
puskivi, sagriezt
pusābols, mizots, sagriezt kubiņos
piparmētras lapiņas
dažas žāvētās melnplūmes, sagriezt
Gatavošana: visu sajaukt.
Komentāri: ļoti garšīgi, saldi. Protams, var pielikt kaut ko klāt- jogurtu, apelsīnu sulu, biezpiena krēmu. Man garšo bez kādiem aizdariem, lai jūt katru augli. Varētu vēl graudzētus riekstus nedaudz.
piektdiena, 2011. gada 1. aprīlis
Banānu maize/Banana bread
Mūsu izpratnē tā nekādā ziņā nav maize, tas ir kekss. Amerikāņu klasika un tagad saprotu-kāpēc. Līdz tam mēģināju tādas neizteiksmīgas receptes un neko neatceros.
Recepte no manā mīļā žurnāla lapatissiere.livejornal.
Brīdinu- kekss nav ekonomiskais-utilizācijas un šajā gadījumā es domāju, ka jebkā aizvietošana to sabojās.
Vajag:
3-4 pārgatavojušies banāni (jā, ar melniem punktiņiem uz mizas!)- man 4 palieli
200 g cukura
220 g miltu
30 g auzu miltu vai pārslu (man- milti)
1 TK sodas (strīķētā, domāju)
1/2 TK sāls
100 g sviesta, izkausēt
2 olas
1 TK mandeļu ekstrakta (izmantoju dažus pilienus esences*)
200 g valriekstu
*vācu esences- mandeļu, vaniļas un ruma- pērku parastā lielveikalā un maksā tās ap 60 sant.
Gatavošana:
1. Banānus samīcīt biezenī, sajaukt ar cukuru.
2.Valriekstus apgrauzdēt, rupji sakapāt.
3.Vienā traukā sajaukt miltus, pārslas, sodu un sāli. Citā- sviestu, olas, ekstraktu.
4. Sajaukt pirmo maisījumu ar otro. Pievienot biezeni un riekstus.
5. Likt keksa formā (mna- 25 cm gara), likt uzkarsētā līdz 175 C krāsnī uz 40-50 minūtēm. Gatavību noteikti pārbaudīt ar koka irbulīti!
6. Atdzesēt uz restes. Pilnībā atdzisušu ietīt plēvē un atstāt līdz nākamajam rītam.
Komentāri: visu darīju bez jebkādām izmaiņām. Cepu ilgāk. Pēc 50 min. pārklāju ar foliju un cepu vēl vismaz 20 minūtes. Vienmēr jāseko, kad mīklai daudz banānu klāt, liela varbūtība izcelt par agru.
Autore iesaka ēst ar svaigo sieru. Jā, tā arī ir. Ļoti garšīgi! Bez siera- arī. Ar kafiju- it īpaši.
Bet vispār, noskatoties šovakar 4 reizes vienu klipu, sajutu vajadzību to ielikt šeit, lai pārstātu skatīties:)
Es gribētu, lai visi Bovija klipi būtu tādi- gandrīz nekustīga viņa seja:)
Kādreiz tīmeklī lasīju milzu spēli- diskusiju par to, kādu profesiju, rasu cilvēkiem, kādās dzimumu proporcijās vajadzētu izdzīvot pasaules galam iestājoties, lai būtu lietderīgāk. Nu, celtnieki un ķīmiķi un daudz jaunu sieviešu reproduktīvajā vecumā un tml. Aprēķini ir svarīgi, taču es domāju, ka noteikti jāizdzīvo ir arī Bovijam.
Recepte no manā mīļā žurnāla lapatissiere.livejornal.
Brīdinu- kekss nav ekonomiskais-utilizācijas un šajā gadījumā es domāju, ka jebkā aizvietošana to sabojās.
3-4 pārgatavojušies banāni (jā, ar melniem punktiņiem uz mizas!)- man 4 palieli
200 g cukura
220 g miltu
30 g auzu miltu vai pārslu (man- milti)
1 TK sodas (strīķētā, domāju)
1/2 TK sāls
100 g sviesta, izkausēt
2 olas
1 TK mandeļu ekstrakta (izmantoju dažus pilienus esences*)
200 g valriekstu
*vācu esences- mandeļu, vaniļas un ruma- pērku parastā lielveikalā un maksā tās ap 60 sant.
Gatavošana:
1. Banānus samīcīt biezenī, sajaukt ar cukuru.
2.Valriekstus apgrauzdēt, rupji sakapāt.
3.Vienā traukā sajaukt miltus, pārslas, sodu un sāli. Citā- sviestu, olas, ekstraktu.
4. Sajaukt pirmo maisījumu ar otro. Pievienot biezeni un riekstus.
5. Likt keksa formā (mna- 25 cm gara), likt uzkarsētā līdz 175 C krāsnī uz 40-50 minūtēm. Gatavību noteikti pārbaudīt ar koka irbulīti!
6. Atdzesēt uz restes. Pilnībā atdzisušu ietīt plēvē un atstāt līdz nākamajam rītam.
Komentāri: visu darīju bez jebkādām izmaiņām. Cepu ilgāk. Pēc 50 min. pārklāju ar foliju un cepu vēl vismaz 20 minūtes. Vienmēr jāseko, kad mīklai daudz banānu klāt, liela varbūtība izcelt par agru.
Autore iesaka ēst ar svaigo sieru. Jā, tā arī ir. Ļoti garšīgi! Bez siera- arī. Ar kafiju- it īpaši.
Bet vispār, noskatoties šovakar 4 reizes vienu klipu, sajutu vajadzību to ielikt šeit, lai pārstātu skatīties:)
Es gribētu, lai visi Bovija klipi būtu tādi- gandrīz nekustīga viņa seja:)
Kādreiz tīmeklī lasīju milzu spēli- diskusiju par to, kādu profesiju, rasu cilvēkiem, kādās dzimumu proporcijās vajadzētu izdzīvot pasaules galam iestājoties, lai būtu lietderīgāk. Nu, celtnieki un ķīmiķi un daudz jaunu sieviešu reproduktīvajā vecumā un tml. Aprēķini ir svarīgi, taču es domāju, ka noteikti jāizdzīvo ir arī Bovijam.
ceturtdiena, 2011. gada 31. marts
augļu salāti
liels retums šajā blogā:) Jo man patiešām dārzeņi garšo daudz varāk- kamēr nenāks jūnijs ar ogām. Un vēl jo mazāk mani interesē eksotiskie augļi- nu, dažreiz banāni kā piedeva desertiem. Un mango. Taču laikam kaut kā trūkst pavasarī un veikalā sajutu milzu interesi par ananāsu:) Atstiepu pusi uz mājām un pa ceļam jau atcerējos par to, ka kādreiz pievērsu uzmanību salātiem, kuri mani ieinteresēja.
Piparmētras un melisas izmantošana augļu salātos un desertos ir parasta lieta un man patīk, zemeņu un bumbieru kombinācija ar baziliku jau divus gadus vasarā ir mīļākais deserts, taču šādu kombināciju nebiju redzējusi. Un labi, ka ieraudzīju. Ļoti manā gaumē.
Ideja- polemika.livejournal.
ābols, nomizot-sagriezt kubiņos
bazilika lapas, rupji sakapāt
var arī mandeļu skaidiņas (es neliku)
Gatavošana: sajaukt.
Piparmētras un melisas izmantošana augļu salātos un desertos ir parasta lieta un man patīk, zemeņu un bumbieru kombinācija ar baziliku jau divus gadus vasarā ir mīļākais deserts, taču šādu kombināciju nebiju redzējusi. Un labi, ka ieraudzīju. Ļoti manā gaumē.
Ideja- polemika.livejournal.
Ananāss ar ābolu un baziliku
Vajag:
ananāss, "fileju"sagriezt kubiņosābols, nomizot-sagriezt kubiņos
bazilika lapas, rupji sakapāt
var arī mandeļu skaidiņas (es neliku)
Gatavošana: sajaukt.
Komentāri: izcili. Pilnīga bauda. Ideāls komplekts, ananāss un baziliks ir radīti viens otram, fakts.
trešdiena, 2011. gada 30. marts
linsēklu-auzu maize ar cukinī (5/5)
Vajag:
300 g kviešu miltu
100 g auzu miltu
100 g linsēklu
30 g maltu linsēklu
1 TK sāls
2 TK cepamā pulvera
100 g rīvēts cukinī kabacis
260 g jogurta bez pedevām
Gatavošana:
Uzkarsēt krāsni līdz 200 C.
Sajaukt miltus, sēklas, sāli, cepamo pulveri. Pievienot cukīni un jogurtu. Maisīt kamēr nav sausu miltu un mīkla turas kopā. Izveidot klaipu, likt uz cepamā papīra. Dažās vietās iegriezt ar nazi. Cept 35-40 minūtes. Var karstu pārziest ar sviestu. Atdzesēt uz restes zem dvieļa.
Komentāri: man ļoti garšoja- blīva maize, ļoti daudz sēkliņu, neitrāla, smaržīga. Atšķirībā no iepriekšējām neuzpūtās krāsnī, laikam tāpēc, ka sodu neliku.
Četras dienas bez īpašām izmaiņām struktūrā, šodien gan apēdu pēdējo šķēli.
pirmdiena, 2011. gada 28. marts
Sāļie cepumi ar sieru un sēkliņām
Recepte- polemika.livejournal.com
Vajag:
100 g sviesta, istabas temperatūras
1 ola
2 gl miltu
pa 1 ĒK saulespuķu, ķirbju, sezama (vai magoņu), linsēklu
1 TK cepamā pulvera
100 g rīvēta siera
2 ĒK krējuma
Gatavošana:
Sakult olu ar sviestu. Pievienot visu pārējo, kamēr mīkla gluda un viendabīga*.
Sadalīt mīklu 2 daļās, izveidot desiņas ar diam.4 cm (var pārziest ar olbaltumu un apviļāt magonēs vai sezama sēklās). Ietīt pārtikas plēvē, ielikt uz stundu saldētavā.
Uzkarsēt krāsni līdz 170 C. Izņemt mīklu, sagriezt puscentimetru biezās ripās, likt uz cepamā papīra nelielā attālumā vienu no otra. Cept 25-30 minūtes.
*varbūt kombainā tas viss arī pārvērtīsies par mīklu, taisot ar rokām man vajadzēja pievienot aptuveni 1/4 gl ļoti auksta ūdens.
Komentāri: ļoti garšīgi, trausli cepumi. Vienu desiņu izcepu, otru atstāju saldētavā, kādreiz noderēs. Sēklas var likt arī divreiz vairāk.
100 g sviesta, istabas temperatūras
1 ola
2 gl miltu
pa 1 ĒK saulespuķu, ķirbju, sezama (vai magoņu), linsēklu
1 TK cepamā pulvera
100 g rīvēta siera
2 ĒK krējuma
Gatavošana:
Sakult olu ar sviestu. Pievienot visu pārējo, kamēr mīkla gluda un viendabīga*.
Sadalīt mīklu 2 daļās, izveidot desiņas ar diam.4 cm (var pārziest ar olbaltumu un apviļāt magonēs vai sezama sēklās). Ietīt pārtikas plēvē, ielikt uz stundu saldētavā.
Uzkarsēt krāsni līdz 170 C. Izņemt mīklu, sagriezt puscentimetru biezās ripās, likt uz cepamā papīra nelielā attālumā vienu no otra. Cept 25-30 minūtes.
*varbūt kombainā tas viss arī pārvērtīsies par mīklu, taisot ar rokām man vajadzēja pievienot aptuveni 1/4 gl ļoti auksta ūdens.
Komentāri: ļoti garšīgi, trausli cepumi. Vienu desiņu izcepu, otru atstāju saldētavā, kādreiz noderēs. Sēklas var likt arī divreiz vairāk.
sestdiena, 2011. gada 26. marts
zaļie salāti ar ceptu sieru (5/5)
Recepte (ideja) no www.i-lara.livejournal.com .Oriģinālā salāti tiek gatavoti ar ceptu čederu, es cepu parastu puscieto sieru.
Vajag:
salātu lapas (maisījums), var arī dilles, pētersīļus, avokado
eļļa, citrona sula. sāls, pipari
ola
siers, sagriezts centimetru lielos kubiņos
panējamie sausiņi (man- no kviešu-rudzu ķimeņu maizes, tāpēc tik tumši)
eļļa cepšanai
Gatavošana:
Lapas nomazgāt, saplēst, likt traukā, pievienot sāli-piparus-citrona sulu-eļļu.
Sieru iemērkt saputotā olā, tad apviļāt sausiņos, atkal iemērkt un atkal rūpīgi apviļāt. Dubultais panējums vajdzīgs, lai siers neiztecētu. Uzreizi apcept uzkarsētā eļļā (es cepu aptuveni minūti), likt uz salātiem un ēst.
Komentāri: diez cik diētiski, protams, nav, taču dažreiz var:) Ļoti garšīgi, ļoti. Kaut gan panēšanas procesu es nekādā ziņā nesauktu par jauku:)
salātu lapas (maisījums), var arī dilles, pētersīļus, avokado
eļļa, citrona sula. sāls, pipari
ola
siers, sagriezts centimetru lielos kubiņos
panējamie sausiņi (man- no kviešu-rudzu ķimeņu maizes, tāpēc tik tumši)
eļļa cepšanai
Gatavošana:
Lapas nomazgāt, saplēst, likt traukā, pievienot sāli-piparus-citrona sulu-eļļu.
Sieru iemērkt saputotā olā, tad apviļāt sausiņos, atkal iemērkt un atkal rūpīgi apviļāt. Dubultais panējums vajdzīgs, lai siers neiztecētu. Uzreizi apcept uzkarsētā eļļā (es cepu aptuveni minūti), likt uz salātiem un ēst.
Komentāri: diez cik diētiski, protams, nav, taču dažreiz var:) Ļoti garšīgi, ļoti. Kaut gan panēšanas procesu es nekādā ziņā nesauktu par jauku:)
piektdiena, 2011. gada 25. marts
Konstruktors "Veido desertu"
Atkal par svētdienas ciemiņiem. Daļa no kuriem bija tievējoši, daļa- nebūt. Iedvesmas gatavot plaši man nebija, laika- arī. Toties veikalā bija nocenoti izcili gatavi mango. Pašķirstīju Olivera grāmatu, konstatēju ka šoreiz nekas nederēs- visi deserti gatavojami 5 minūtēs, taču puse- ar saldējumu, trešdaļa- nav diētiski, pārējie- no sastāvdaļām, kuras nav pieejamas ("nopērciet kārbu labas kvalitātes naturāla vaniļas pudiņa"). Taču iedvesma radās, jo tā vienmēr rodas no viņa grāmatas- tik brīva, mierīga un bez patosa ir viņa pieeja.
Tātad, 4 desertiem,
Vajag:
1 mango, nomizot un sagriezt mazos kubiņos
1 banāns, izdarīt to pašu*
2 biezpiena vaniļas krēmi (man Rimi, vēl Alma ir labs)
gabliņš šokolādes, sarīvēt
pa saujai riekstu (mandeles, valrieksti vai Indijas) un ķīrbja sēklu, apgrauzdēt
dažas piparmētras vai melisas lapas
daži smilšu cepumi, sadrupināt
*var bumbierus vai konservētus persikus- man liekas, augļiem jābūt saldiem
Gatavošana:
Katrā deserta traukā (glāzē, krūzē) ielikt puskrēmu. Visu pārējo salikt uz dēļa (liela šķīvja), lai cilvēki paši veido.
Komentāri: ātri, garšīgi, dekoratīvi un viegli.
Pateikšu arī dažus vārdu par grāmatu. Tā noteikti ir labākā (vai varbūt viena no 3 labākajām) grāmatām, kuras man ir un kuras esmu turējusi rokās. Es to šķirstu un priecājos. Absolūti relaksēta, draudzīga, pārbagāta ar receptēm- turklāt pārsvarā realistiskām. Un- beidzot es redzu grāmatu, kuras fotogrāfijas mani iepriecina- nevis astoņpadsmit fotošopa filtri un centīgas klusās dabas, bet galdi- tādi, kādi tie izskatās mājās, kurās garšīgi ēd no smukiem traukiem (nu, katrā ziņā es ticu šādam tēlam un tas jau nav maz).
Tātad, 4 desertiem,
1 mango, nomizot un sagriezt mazos kubiņos
1 banāns, izdarīt to pašu*
2 biezpiena vaniļas krēmi (man Rimi, vēl Alma ir labs)
gabliņš šokolādes, sarīvēt
pa saujai riekstu (mandeles, valrieksti vai Indijas) un ķīrbja sēklu, apgrauzdēt
dažas piparmētras vai melisas lapas
daži smilšu cepumi, sadrupināt
*var bumbierus vai konservētus persikus- man liekas, augļiem jābūt saldiem
Gatavošana:
Katrā deserta traukā (glāzē, krūzē) ielikt puskrēmu. Visu pārējo salikt uz dēļa (liela šķīvja), lai cilvēki paši veido.
Komentāri: ātri, garšīgi, dekoratīvi un viegli.
Pateikšu arī dažus vārdu par grāmatu. Tā noteikti ir labākā (vai varbūt viena no 3 labākajām) grāmatām, kuras man ir un kuras esmu turējusi rokās. Es to šķirstu un priecājos. Absolūti relaksēta, draudzīga, pārbagāta ar receptēm- turklāt pārsvarā realistiskām. Un- beidzot es redzu grāmatu, kuras fotogrāfijas mani iepriecina- nevis astoņpadsmit fotošopa filtri un centīgas klusās dabas, bet galdi- tādi, kādi tie izskatās mājās, kurās garšīgi ēd no smukiem traukiem (nu, katrā ziņā es ticu šādam tēlam un tas jau nav maz).
ceturtdiena, 2011. gada 24. marts
zaļie salāti ar sausiņiem (4/5) un salātu teorija:)
Svētdien pie manis nāca ciemiņi (tievējoši:)) un taisīju divus salātus. Pilnīga improvizācija, nepaguvu arī nofotografēt, kaut gan tie bija skaistāki par ikdienas, žēl. Un kamēr taisīju un domāju- nespēšu jau pēc 10 minūtēm atkārtot precīzi- nolēmu, ka jāpieraksta pamatprincipi, pēc kuriem vados, sacerot ikdienas salātus. Jo esmu salātu fane un dažos gadalaikos pamatā no tiem pārtieku. Rakstītais ir manu salātu pamatu pamati un uzskaitījums- ja nu kaut kas kādam aizmirsies. Nerakstu te nedz par jogurta, nedz par saldenajiem aizdariem un vēl par daudzām lietām, jo rakstītais attiecas uz ikdienas zaļajiem salātiem bez receptēm.
1. Lapas. Man negaršo tādi mīksti un gaiši salāti podiņos. Visi pārējie ir labi. Optimāli ir maisījumi, taču tie ir dārgāki un man ļoti nepatīk uzraksts "pēc atvēršanas uzreiz izlietot" (kāpēc??). Tāpēc- spināti, romiešu salāti, cigoriņi, aisberga (bezgaršīgi, toties kraikšķ). Protams, tas viss vēl ir apšaubāms, bet nu drīz jau būs vietējie. Tātad- vislabāk spināti, jo tie mazāk uzņem kaitīgās vielas (lasīju žurnālā:).
2. Dārzeņu pamats. Atkarībā no tā, kas ir mājas. Visbiežāk šopavasar- rīvēta selerijas sakne. Var arī burkānu, ja garšo saldens. Paprikas strēmeles. Apcepti cukīnī, kabacis, paprika. Drīz būs jaunie kāposti. Viegli vārīti brokoļi. Vārīti kartupeļi. Redīsi, gurķi, kolrābji.
3. Olbaltumvielu pamats. Jo es lietoju salātus kā pusdienas, lapu ir par maz. Siers- rīvēts cietais, mīkstais bumbiņās vai mocarellas tipa, sīkos kubiņos sagriezts parastais holandes, tofu, dažreiz zilais. Ja lietojiet- vārīta gaļa vai arī liesa cepta. Vista, protams, vārītas olas. Var kūpinātu vai kādu citu zivi, bet nu te es neko nevaru ieteikt par tālākām kombinācijām.
4. Sēklas un dīgsti. Man vislabāk garšo diedzētas pupiņas, kvieši, lēcas un lucerna (it īpaši). Pirmās 3 elementāri diedzējamas mājās. Tad sēkliņas- kaņepju, ķirbja, sezama, saulespuķu, lina. Jebkurās kombinācijās kopā vai atsevišķi, vienmēr apgrauzdēju.
5.Garšaugi. Dilles, pētersīļi. Svaigas piparmētras, rozmarīns, baziliks (šis trio man pašlaik aug uz palodzes). Austrumu ēdieniem- kinza (koriandrs), bet nu tā ne visiem garšo, fakts. Timiāns. Vasarā vēl visādas lietas uzradīsies tirgū.
6. Kaut kas vēl. Ķimenes, kumīns (apgrauzdēts), čilī pipars, sausiņi, olīvas, marinētas piedevas, granātābola sēklas, pupiņas vai turku zirņi.
Apd. aizmirsu par sīpoliem- tie dauzdiem garšo. Sarkanie vai baltie vai sīksīpoli- parastie, manuprāt, par radikālu.
7. Eļļa. Nu, jāatzīst, ka ja jūs ēdat daudz salātu, tad visticamāk, būs jāpērk laba eļļa. Man parasti ir mājās 2-3. Pašlaik- vīnogu kauliņu (šī ir absolūti vienmēr- gan salātiem, gan mafiniem, gan cepšanai), ķirbju, jo nekā garšīgāka vispār nepastāv:) un linsēklu.
8. Kaut kas skābumam. Protams, neviens nav atcēlis citronu, laimu un dzērvenes. Taču man vairāk garšo etiķis. Pašlaik man ir divi- baltvīna un mango.
9. Garšvielas. Sāls, malti pipari, kaltēti garšaugi, ja vajag.
Šīsdienas salāti. Romiešu salātu lapas, dažas olīvas, rīvēts lietuviešu cietā siera gabaliņš, sausiņi no ķimeņu maizes, diedzētas lucertas sēklas, dažas lapiņas piparmētru un bazilika, nedaudz diļļu, gurķis. Eļļa un etiķis.
1. Lapas. Man negaršo tādi mīksti un gaiši salāti podiņos. Visi pārējie ir labi. Optimāli ir maisījumi, taču tie ir dārgāki un man ļoti nepatīk uzraksts "pēc atvēršanas uzreiz izlietot" (kāpēc??). Tāpēc- spināti, romiešu salāti, cigoriņi, aisberga (bezgaršīgi, toties kraikšķ). Protams, tas viss vēl ir apšaubāms, bet nu drīz jau būs vietējie. Tātad- vislabāk spināti, jo tie mazāk uzņem kaitīgās vielas (lasīju žurnālā:).
2. Dārzeņu pamats. Atkarībā no tā, kas ir mājas. Visbiežāk šopavasar- rīvēta selerijas sakne. Var arī burkānu, ja garšo saldens. Paprikas strēmeles. Apcepti cukīnī, kabacis, paprika. Drīz būs jaunie kāposti. Viegli vārīti brokoļi. Vārīti kartupeļi. Redīsi, gurķi, kolrābji.
3. Olbaltumvielu pamats. Jo es lietoju salātus kā pusdienas, lapu ir par maz. Siers- rīvēts cietais, mīkstais bumbiņās vai mocarellas tipa, sīkos kubiņos sagriezts parastais holandes, tofu, dažreiz zilais. Ja lietojiet- vārīta gaļa vai arī liesa cepta. Vista, protams, vārītas olas. Var kūpinātu vai kādu citu zivi, bet nu te es neko nevaru ieteikt par tālākām kombinācijām.
4. Sēklas un dīgsti. Man vislabāk garšo diedzētas pupiņas, kvieši, lēcas un lucerna (it īpaši). Pirmās 3 elementāri diedzējamas mājās. Tad sēkliņas- kaņepju, ķirbja, sezama, saulespuķu, lina. Jebkurās kombinācijās kopā vai atsevišķi, vienmēr apgrauzdēju.
5.Garšaugi. Dilles, pētersīļi. Svaigas piparmētras, rozmarīns, baziliks (šis trio man pašlaik aug uz palodzes). Austrumu ēdieniem- kinza (koriandrs), bet nu tā ne visiem garšo, fakts. Timiāns. Vasarā vēl visādas lietas uzradīsies tirgū.
6. Kaut kas vēl. Ķimenes, kumīns (apgrauzdēts), čilī pipars, sausiņi, olīvas, marinētas piedevas, granātābola sēklas, pupiņas vai turku zirņi.
Apd. aizmirsu par sīpoliem- tie dauzdiem garšo. Sarkanie vai baltie vai sīksīpoli- parastie, manuprāt, par radikālu.
7. Eļļa. Nu, jāatzīst, ka ja jūs ēdat daudz salātu, tad visticamāk, būs jāpērk laba eļļa. Man parasti ir mājās 2-3. Pašlaik- vīnogu kauliņu (šī ir absolūti vienmēr- gan salātiem, gan mafiniem, gan cepšanai), ķirbju, jo nekā garšīgāka vispār nepastāv:) un linsēklu.
8. Kaut kas skābumam. Protams, neviens nav atcēlis citronu, laimu un dzērvenes. Taču man vairāk garšo etiķis. Pašlaik man ir divi- baltvīna un mango.
9. Garšvielas. Sāls, malti pipari, kaltēti garšaugi, ja vajag.
Šīsdienas salāti. Romiešu salātu lapas, dažas olīvas, rīvēts lietuviešu cietā siera gabaliņš, sausiņi no ķimeņu maizes, diedzētas lucertas sēklas, dažas lapiņas piparmētru un bazilika, nedaudz diļļu, gurķis. Eļļa un etiķis.
cukinī-piparmētru salāti ar mocarellu (3/5)
nezinu, kāpēc cepta cukīnī pievienošana salātiem mani katru reizi pārsteidz no jauna. Izdaru, nolemju, ka tas ir ļoti garšīgi un aizmirstu par šādu opciju vēl uz pusgadu. Recepti uzgāju burvīgajā žurnālā mama-ganoush.livejournal, daudz ko tajā mainīju, taču oriģinālu var redzēt šeit (o! man neiet ārzemju internets, cik interesanti...nu labi, vēlāk linku).
Receptē ir mocarella, man- mans jaunais atradums- vietējā "Sierštelle" ar sēkliņām- neko garšīgāku nevaru iedomāties, novēlu ražotājiem maksimāli ilgu mūžu. Rīgā nopērkama Rimi.
Vajag:
liela sauja salātu lapu, saplēst
1/2 cukīnī
sauja ķirbja sēklu un nedaudz kaņepju sēklu- abas nedaudz apcept uz sausas pannas
dažas lapiņas svaigas piparmētras (daudzumu nosakiet paši, ne visiem garšo, ja par daudz)
pussauja sadrupināta siera ar sēkliņām
1 ĒK eļļas cepšanai
sauja diedzētu lucernas sēklu
nedaudz olīveļļas un balzāmetiķa (nu, man- ķirbja eļļa un, piedodiet, mango etiķis- centrā atvēra Vom Fass veikaliņu:), kurā visu var pa 50 ml nopirkt, taču receptē nerakstu, jo arī bez tā būs labi)
Gatavošana:
Sagriezt kabaci ripās, apcept eļļā. Visu sajaukt.
Komentāri: jebkurš salātu fans man piekritīs- tas ir pat pārāk garšīgi. Un tik skaisti!
Receptē ir mocarella, man- mans jaunais atradums- vietējā "Sierštelle" ar sēkliņām- neko garšīgāku nevaru iedomāties, novēlu ražotājiem maksimāli ilgu mūžu. Rīgā nopērkama Rimi.
liela sauja salātu lapu, saplēst
1/2 cukīnī
sauja ķirbja sēklu un nedaudz kaņepju sēklu- abas nedaudz apcept uz sausas pannas
dažas lapiņas svaigas piparmētras (daudzumu nosakiet paši, ne visiem garšo, ja par daudz)
pussauja sadrupināta siera ar sēkliņām
1 ĒK eļļas cepšanai
sauja diedzētu lucernas sēklu
nedaudz olīveļļas un balzāmetiķa (nu, man- ķirbja eļļa un, piedodiet, mango etiķis- centrā atvēra Vom Fass veikaliņu:), kurā visu var pa 50 ml nopirkt, taču receptē nerakstu, jo arī bez tā būs labi)
Gatavošana:
Sagriezt kabaci ripās, apcept eļļā. Visu sajaukt.
Komentāri: jebkurš salātu fans man piekritīs- tas ir pat pārāk garšīgi. Un tik skaisti!
trešdiena, 2011. gada 23. marts
raudenes-rozmarīna kartupeļi
pie dēla ciemojas draudzene, tāpēc caurām dienām cepu kartupeļus, mafinus un pankūkas:), jo tas, neapšaubāmi ir labākais bērnu ēdiens:)) Sirdsapziņas tīrībai noliekot blakus kartupeļiem kādu diedzēto pupiņu:)
Vajag:
kartupeļi
sāls
nedaudz sviesta
kaltēti un svaigi garšaugi (bez svaigiem var iztikt)
Gatavošana:
Nomizot kartupeļus vai nomazgāt, ja tie ir jaunie. Es bērniem iepirku kravu jauno Marokas kartupeļu (mierinot sevi ar to, ka gan jau Marokā tā ir tekošā raža:), tos nomizoju tā... pa pusei. Tad kartupeļi jāsagriež- vai nu ceturtdaļās, ja nelieli un patīk daiviņas. Vai arī garēnās strēmelēs, kā frī. Jebkurā gadījumā- lai šķēles būtu kaut cik vienāda izmēra.
Likt katlā ar ūdeni, uzvārīt un pavārīt dažas minūtes. Ja vecie strēmelēs, tad kādas 2-3 minūtes, šie te Marokas ir blīvāki, es vārīju kādas 8 minūtes. Kārtīgi nokāst.
Uz plāts likt cepamo papīru, virsū izbērt kartupeļus- var būt 2 slāņos, vairāk nevajadzētu. Pārkaisīt ar sāli, kaltētu rozmarīnu, kaltētu raudeni (var tikai vienu), uzlikt mazus sviesta gabaliņus.
Cept 200 C 40-60 minūtes- atkarībā no tā, cik sacepti vajadzīgi. Es cepu ap 50 minūtēm. Pēc pusstundas apmaisīt.
Komentāri: tie ir ļoti garšīgi kartupeļi- blīvi un kraukšķīgi no ārpuses, mīksti iekšā. Garšaugu komplektāciju un dauzdumu var variēt. Ļoti aizrauties gan nevajadzētu, lai paliek arī kartupelu garša. Var nelikt sviestu vai aizstāt to ar minimālu eļļas daudzumu.
kartupeļi
sāls
nedaudz sviesta
kaltēti un svaigi garšaugi (bez svaigiem var iztikt)
Gatavošana:
Nomizot kartupeļus vai nomazgāt, ja tie ir jaunie. Es bērniem iepirku kravu jauno Marokas kartupeļu (mierinot sevi ar to, ka gan jau Marokā tā ir tekošā raža:), tos nomizoju tā... pa pusei. Tad kartupeļi jāsagriež- vai nu ceturtdaļās, ja nelieli un patīk daiviņas. Vai arī garēnās strēmelēs, kā frī. Jebkurā gadījumā- lai šķēles būtu kaut cik vienāda izmēra.
Likt katlā ar ūdeni, uzvārīt un pavārīt dažas minūtes. Ja vecie strēmelēs, tad kādas 2-3 minūtes, šie te Marokas ir blīvāki, es vārīju kādas 8 minūtes. Kārtīgi nokāst.
Uz plāts likt cepamo papīru, virsū izbērt kartupeļus- var būt 2 slāņos, vairāk nevajadzētu. Pārkaisīt ar sāli, kaltētu rozmarīnu, kaltētu raudeni (var tikai vienu), uzlikt mazus sviesta gabaliņus.
Cept 200 C 40-60 minūtes- atkarībā no tā, cik sacepti vajadzīgi. Es cepu ap 50 minūtēm. Pēc pusstundas apmaisīt.
Komentāri: tie ir ļoti garšīgi kartupeļi- blīvi un kraukšķīgi no ārpuses, mīksti iekšā. Garšaugu komplektāciju un dauzdumu var variēt. Ļoti aizrauties gan nevajadzētu, lai paliek arī kartupelu garša. Var nelikt sviestu vai aizstāt to ar minimālu eļļas daudzumu.
otrdiena, 2011. gada 22. marts
kukurūzas-ogu mafini
Es neesmu jukusi pavasarī katru dienu cept mafinus, man ir dažas brīvdienas un beidzot tika rokas līdz krājumu publicēšanai:) Šie tādi ne pārāk diētiski.
Vajag:
120 g miltu
120 g kukurūzas miltu (Valdo putraimi, samalti kafijas maļamajā mašīnā)
0.5 paciņa vaniļas cukura
1 pilna TK cepamā pulvera
150 g cukura, šķipsna sāls
2 olas
160 g jogurta (labāk bez piedevām, taču lielas nozīmes nav)
50 g sviesta, izkausēt
liela sauja saldētu ogu (man- upenes un aronija)
Gatavošana:
1. Sajaukt visas sausās sastāvdaļas, izņemot ogas.
2. Sajaukt visas slapjās sastāvdaļas citā traukā.
3. Sajaukt kopā abus maisījumus. Beigās akurāti iemaisīt ogas. Likt 12 mafinu formiņās (iesviestotās, ja ne silikona).
4. Cept 180 C aptuveni 35-40 minūtes.
Komentāri: ja garšo kraukšķīgums, var nemalt kukurūzas putraimus. Ar tiem "Valdo"gan vajadzētu akurāti- mēdz būt ļoti cieti un rupji. Mafini labi, sulīgi un arī ogas jau laiks intensīvi izmantot, drīz jau vasara:)
120 g miltu
120 g kukurūzas miltu (Valdo putraimi, samalti kafijas maļamajā mašīnā)
0.5 paciņa vaniļas cukura
1 pilna TK cepamā pulvera
150 g cukura, šķipsna sāls
2 olas
160 g jogurta (labāk bez piedevām, taču lielas nozīmes nav)
50 g sviesta, izkausēt
liela sauja saldētu ogu (man- upenes un aronija)
Gatavošana:
1. Sajaukt visas sausās sastāvdaļas, izņemot ogas.
2. Sajaukt visas slapjās sastāvdaļas citā traukā.
3. Sajaukt kopā abus maisījumus. Beigās akurāti iemaisīt ogas. Likt 12 mafinu formiņās (iesviestotās, ja ne silikona).
4. Cept 180 C aptuveni 35-40 minūtes.
Komentāri: ja garšo kraukšķīgums, var nemalt kukurūzas putraimus. Ar tiem "Valdo"gan vajadzētu akurāti- mēdz būt ļoti cieti un rupji. Mafini labi, sulīgi un arī ogas jau laiks intensīvi izmantot, drīz jau vasara:)
pirmdiena, 2011. gada 21. marts
biezpiena-žāvēto ogu mafini
Sanāk 12 lieli mafini, ļoti labi līdzņemšanai- man tas ir aktuāli, kā jau vairākkārt rakstīju.
250 g biezpiena
2 olas
1/3 TK vaniļas esences
150 g jogurta bez piedevām
1/3 gl eļļas (neitrālas garšas un smaržas, es lietoju vīnogu kauliņu)
1 gl miltu
1 pilna TK cepamā pulvera
šķipsna sāls
0.5 gl cukura
1 gl samaltu žāvēto ogu (man- dzērvenes un ķirši, smalcināju blenderī)
Gatavošana:
1. Sajaukt visas sausās sastāvdaļas (no miltiem līdz ogām).
2. Atsevišķā traukā sajaukt visas slapjās sastāvdaļas (no biezpiena līdz eļļai).
3. Rūpīgi taču bez pārcentības sajaukt pirmo ar otro- lai nav viendabīga mīkla, galvenais- lai nav sausu miltu.
4. Cept 180 C aptuveni 30-40 minūtes, kamēr smuki zeltaini.
Komentāri: labi ikdienas mafini- sulīgi, nav pārmērīgi saldi, labi jūt biezpienu.
Griķu-kanepju maize (4/5)
Un arvien variācijas par to pašu recepti. Šis ir mans favorīts.
Nejauši nesen nopirku nedaudz kanepju sēkliņu, kuras līdz tam nebiju lietojusi- izcils produkts, ļoti garšīgas! Var arī nemaltas likt pie maizes, taču man ne visai patīk, kad kaut kas tik stipri kraukšķ, tāpēc nedaudz samālu.
Vajag:
300 g kviešu milti
150 g griķu miltu (man- samalti griķi)
50 g rudzu miltu (tikai tāpēc , ka vairs nebija griķu, tas nav principiāli, var attiecīgi palielināt griķu)
100 g sēklu un riekstu maisījumu (apt.40g kanepju (nedaudz samālu), 30 g valriekstu, 30 g ķirbja sēklu)
1 TK sāls, 1 TK sodas (strīķēta), 1 TK cepamā pulvera.
150 g ķirbja biezeņa
250-300 ml jogurta bez piedevām
Gatavošana:
Rūpīgi sajaukt visas sausās sastāvdaļas. Pievienot biezeni un 250 g jogurta un tad paskatīties- vai vajag vēl. Mīkla ir neviendabīga, nedaudz lipīga, taču tā ir mīkla, ne atsevišķi kunkuļi. Es to viegli pārkaisīju ar miltiem un tad varēja izveidot klaipiņu. Veidot vajag diezgan plakanu, lai labi izceptos.
Cept 200 g pt.40 minūtes. Kad būs gatava, pieklauvējot pie apakšas, jādzird tukšums:) Karstu var pārziest ar sviestu. Atdzesēt uz restes zem dvielīša.
Visām šīm maizēm karstām ir cieta garoza, no tā nav jābaidas- tas pāries pēc stundas:) Es cepu k'das 5 stundas pirms ēšanas, labi nostāvējas.
Komentāri: man ļoti garšoja griķu un kanepju kombinācija- smaržīga un tāda... neikdienišķa/ Maizi cepu ciemiņiem, visiem garšoja. Es vēl ielēju trauciņā nedaudz kirbju eļļas un tad ja šīs maizes šķēlei uzpilina eļļu- vipār kaut kas nepieklājīgi smalks sanāk.
Nejauši nesen nopirku nedaudz kanepju sēkliņu, kuras līdz tam nebiju lietojusi- izcils produkts, ļoti garšīgas! Var arī nemaltas likt pie maizes, taču man ne visai patīk, kad kaut kas tik stipri kraukšķ, tāpēc nedaudz samālu.
300 g kviešu milti
150 g griķu miltu (man- samalti griķi)
50 g rudzu miltu (tikai tāpēc , ka vairs nebija griķu, tas nav principiāli, var attiecīgi palielināt griķu)
100 g sēklu un riekstu maisījumu (apt.40g kanepju (nedaudz samālu), 30 g valriekstu, 30 g ķirbja sēklu)
1 TK sāls, 1 TK sodas (strīķēta), 1 TK cepamā pulvera.
150 g ķirbja biezeņa
250-300 ml jogurta bez piedevām
Gatavošana:
Rūpīgi sajaukt visas sausās sastāvdaļas. Pievienot biezeni un 250 g jogurta un tad paskatīties- vai vajag vēl. Mīkla ir neviendabīga, nedaudz lipīga, taču tā ir mīkla, ne atsevišķi kunkuļi. Es to viegli pārkaisīju ar miltiem un tad varēja izveidot klaipiņu. Veidot vajag diezgan plakanu, lai labi izceptos.
Cept 200 g pt.40 minūtes. Kad būs gatava, pieklauvējot pie apakšas, jādzird tukšums:) Karstu var pārziest ar sviestu. Atdzesēt uz restes zem dvielīša.
Visām šīm maizēm karstām ir cieta garoza, no tā nav jābaidas- tas pāries pēc stundas:) Es cepu k'das 5 stundas pirms ēšanas, labi nostāvējas.
Komentāri: man ļoti garšoja griķu un kanepju kombinācija- smaržīga un tāda... neikdienišķa/ Maizi cepu ciemiņiem, visiem garšoja. Es vēl ielēju trauciņā nedaudz kirbju eļļas un tad ja šīs maizes šķēlei uzpilina eļļu- vipār kaut kas nepieklājīgi smalks sanāk.
svētdiena, 2011. gada 20. marts
Kukurūzas-ķirbja maize (3/5)
Ļoti mani aizrāva iepriekšējā recepte no bbcgoodfood, taču no tās nekas vairs īpaši nav palicis:) Jau izcepu divas variācijas un ir vēl idejas. Tātad-
Vajag:
300 g kviešu miltu
200 g kukurūzas miltu (man- kafijas maļamajā mašīnā samalti Valdo kukurūzas putraumi, kas ir pa rupju nemaltai izmantošanai)
1 TK sāls
1 TK (strīķēta) sodas, 1 TK cepamā pulvera
250 g ķirbja biezeņa (vai svaigi rīvēta ķirbja)
100 g nedaudz apgrauzdētu ķirbja sēklu
300 g jogurta bez piedevām
Gatavošana:
Sajaukt miltus, sāli, sodu, cepamo pulveri, ķirbja sēklas, samaisīt. Pievienot ķirbja biezeni un jogurtu. Maisīt, kamēr nav sausu miltu un vēl minūti:). Likt iesviestotā veidnē (man- keksa forma, ap 25 cm gara un diezgan dziļa). Cept 200 C 40 minūtes un tad vēl 20 pārklātu ar foliju. Karstu var pārziest ar sviestu. Pilnībā atdzesēt uz restes zem dvielīša! Karsta būs kā kekss- ļoti irdena, atdziestot pārvērtīsies par maizi.
Komentāri: Laba, ļoti neitrāla un garšīga maize. Ķirbi nejūt vispār, jūt kukurūzu. Trešajā dienā joprojām garšīga.
300 g kviešu miltu
200 g kukurūzas miltu (man- kafijas maļamajā mašīnā samalti Valdo kukurūzas putraumi, kas ir pa rupju nemaltai izmantošanai)
1 TK sāls
1 TK (strīķēta) sodas, 1 TK cepamā pulvera
250 g ķirbja biezeņa (vai svaigi rīvēta ķirbja)
100 g nedaudz apgrauzdētu ķirbja sēklu
300 g jogurta bez piedevām
Gatavošana:
Sajaukt miltus, sāli, sodu, cepamo pulveri, ķirbja sēklas, samaisīt. Pievienot ķirbja biezeni un jogurtu. Maisīt, kamēr nav sausu miltu un vēl minūti:). Likt iesviestotā veidnē (man- keksa forma, ap 25 cm gara un diezgan dziļa). Cept 200 C 40 minūtes un tad vēl 20 pārklātu ar foliju. Karstu var pārziest ar sviestu. Pilnībā atdzesēt uz restes zem dvielīša! Karsta būs kā kekss- ļoti irdena, atdziestot pārvērtīsies par maizi.
Komentāri: Laba, ļoti neitrāla un garšīga maize. Ķirbi nejūt vispār, jūt kukurūzu. Trešajā dienā joprojām garšīga.
svētdiena, 2011. gada 13. marts
2/5 un 2/5
Manas marta apņemšanās ir kā radītas viena otrai- maize un zaļie salāti. Šodien- abi.
Ātrā burkānu-valriekstu maize/ Quick carrot&walnut bread (2/5)
Recepte no http://www.bbcgoodfood.com/
Vajag:
350 g kviešu miltu
150 pilngraudu miltu
1 TK sāls
2 strīķētas TK sodas (labāk vienu aizstāt ar cepamo pulveri, savādāk būs stipra sodas smarža)
150 g nomizotu un sarīvētu burkānu (aptuveni 3 vidēji burkāni pirms mizošanas)
sauja valriekstu, apcept (mana pilna sauja ir 80 g)
300 ml grieķu jogurta ar pazeminātu tauku saturu (nu, manuprāt, grieķu jogurts ir labs galvenkārt ar savu tauku saturu, tāpēc mierīgi aizstāju ar Aiviekstes jogurtu bez piedevām)
apmēram 125 ml piena (varbūt nedaudz mazāk)
Gatavošana:
Uzkarsēt cepeškrāsni līdz 210 C.
Sajaukt miltus, sāli un sodu, tad imaisīt burkānus, riekstus un jogurtu, pamazām pieliet pienu. Mīkla būs neviendabīga, to noteikti nevajag mīcīt ilgi. Mīkla būs mīksta, varbūt nedaudz lipīga un pēc izskata tāda... grumbuļaina.
Izveidot karašu, likt uz plāts ar cepamo papīru, cept aptuveni 30 minūtes, kamēr piesitot pie apakšas "tukša"skaņa. Karstai var uzlikt nedaudz sviesta, lai iesūcas. Atdzesēt minūtes 15 zem dvieļa, lai garoza kļūst mūkstāka un tad var ēst.
Komentāri: izcila maize, ļoti laba pēc struktūras un garšas. Es neaizstāju sodu un tā bija mana kļūda, taču dīvainā kārtā pašai maizei sodas smarža ir, bet ēdot- vairs nav. Bet nu vienalga nākamo (parīt:)) cepšu ar pusi cepamā pulvera.
Noteikti vajag rupjos miltus un noteikti vajag valriekstus. Burkānus var aizstāt ar ķirbi, protams.
Tā, tagad pie salātiem.
Spinātu-cigoriņu salāti ar mārrutkiem un granātābolu
Vakar gāju caur Centrāltirgu un ieraudzīju, ka tur ir fantastiska granātābolu pārpilnība- milzīgi Azerbaidžānas granātābolu kalni- izcili skaisti un garšīgi. Dārgi, protams, bet nu vienu var, turklāt man gan ļoti garšo, gan arī uzskatu tos par ārpus konkurences noderīgiem pavasara vārgajam organismam:) Turklāt pārdevējas bez ierunas atver jebkuru izvēlēto un nav riska nopirkt bojātu.
Vajag:
liela sauja mazu spinātu lapu
dažas cigoriņu lapas, saplēst
1 TK mārrutku
eļļa (olīvu vai vīnogu kauliņu), sāls
sauja granātābolu sēklu
Gatavošana: visu sajaukt.
sestdiena, 2011. gada 12. marts
gaidāmie prieki un karijs
Par gaidāmajiem priekiem uzzināju vēlāk nekā tie, kas tur roku uz pulsa:) Man vēl nav biļetes uz šī gada "Positivus" festivālu, jo mana vārdadiena būs tikai pēc mēneša un biļeti esmu pasūtījusi kā dāvanu. Tāpēc vēl īpaši neinteresējos par programmu. Taču tagad jūtos jau saņēmusi visas iespējamās dāvanas- būs "James", kuru kaut kādu iemeslu dēļ nedzirdēju pirmajā festivālā, ko nožēloju visus gadus!
Un lūk, mana mīļākā dziesma-
Un tad vēl ēdiens. Recepte- narakeshvara.livejournal.com.
1.5 ĒK gī vai sviesta uz pusēm ar eļļu
0.5 TK kumīna sēklu
1/4 TK melno sinepju sēklu
1/3 čilī pāksts, izņemt sēklas un sasmalcināt
2 ĒK indijas riekstu
1/2 TK kurkumas
100 g salmiņos sagrieztas paprikas
230 g iepriekš izvārītu turku zirņu
1/2 TK sāls
100 ml trekna saldā krējuma (*man vajadzēja nedaudz vairāk, 150)
sasmalcināta kinzu, ja garšo
Gatavošana:
Uzkarsētā sviestā uz lēnas uguns apcept kumīnu, sinepes, kamēr sāks sprakšķēt.
Pievienot čilī, riekstus, apcept, kamēr rieksti zeltaini.
Pievienot kurkumu, apmaisīt. Pievienot papriku, zirņus. Gatavot, visu laiku apmaisot, 5-10 minūtes (kamēr paprika mīksta).
Pasālīt, pieliet krējumu, samaisīt, pavārīt minūti, nocelt no uguns. Atstāt zem vāka uz 5 minūtēm. Pārkaisīt ar zaļumiem.
Komentāri:
Es pēc krējuma pievienošanas vārīju vēl kādas 10 minūtes, lai pilnībā nav šķidruma.
Un lūk, mana mīļākā dziesma-
Un tad vēl ēdiens. Recepte- narakeshvara.livejournal.com.
Karijs no turku zirņiem ar papriku
Ēdienam vajadzēs iepriekš izvārītus turku zirņus.
Vajag:1.5 ĒK gī vai sviesta uz pusēm ar eļļu
0.5 TK kumīna sēklu
1/4 TK melno sinepju sēklu
1/3 čilī pāksts, izņemt sēklas un sasmalcināt
2 ĒK indijas riekstu
1/2 TK kurkumas
100 g salmiņos sagrieztas paprikas
230 g iepriekš izvārītu turku zirņu
1/2 TK sāls
100 ml trekna saldā krējuma (*man vajadzēja nedaudz vairāk, 150)
sasmalcināta kinzu, ja garšo
Gatavošana:
Uzkarsētā sviestā uz lēnas uguns apcept kumīnu, sinepes, kamēr sāks sprakšķēt.
Pievienot čilī, riekstus, apcept, kamēr rieksti zeltaini.
Pievienot kurkumu, apmaisīt. Pievienot papriku, zirņus. Gatavot, visu laiku apmaisot, 5-10 minūtes (kamēr paprika mīksta).
Pasālīt, pieliet krējumu, samaisīt, pavārīt minūti, nocelt no uguns. Atstāt zem vāka uz 5 minūtēm. Pārkaisīt ar zaļumiem.
Komentāri:
Es pēc krējuma pievienošanas vārīju vēl kādas 10 minūtes, lai pilnībā nav šķidruma.
Autors raksta, ka var mainīt garšvielas, izmantot svaigu ingveru, koriandru, masalu, adžvanu, fenheli. Es neko nemainīju, man ļoti garšoja šī kombinācija. Saldeni-ass- tieši manā gaumē.
Abonēt:
Ziņas (Atom)