otrdiena, 2012. gada 7. februāris

kukurūzas maize (bezrauga)

Recepte- nimbul.ru, neatceros- kas par lapu, taču uz receptes tā atzīmēts:)
Vajag:
150 g kviešu miltu
100 g kukurūzas miltu
2 TK cepamā pulvera
1/2 TK sāls
200 m piena
1 ĒK eļļas
Gatavošana:
Traukā iesijāt kukurūzas miltus, pārliet ar karstu pienu. Rūpīgi sajaukt, uzlikt vāku an atstāt, kamēr atdzisīs līdz istabas temperatūrai. Kad atdzisīs- pievienot kviešu mitus, sajauktus ar cepamo pulveri. sāli, eļļu un labi samaisīt (minūti vai 2)
Izveidot klaipiņu, iegriezt tā augšu ar nazi, likt uz paplātes, pārkaisītas ar kukurūzas miltiesm. Cept 15 minūtes 200 C, tad samazināt temperatūru līdz 180 C un cept līdz gatavībai 25-30 minūtes. Labi izcepta maize būs zeltaina un pieklauvējot pie apakšas- "tukša" pēc skaņas.
Atdzesēt uz restes 20 minūtes.
Komentāri: laba ikdienas maize, skaisti dzeltena, ar patīkamu smaržu. Būtiski samazināt kviešu miltu daudzumu neieteiktu, kukurūzai nav lipekļa, neturēsies labi kopā.

pirmdiena, 2012. gada 6. februāris

ļoti vienkārši un ķimenes

esmu apsēsta ar ķimenēm. Grauzdēju tās kādam ēdienam, reizi pēc reizes apēdu ar karoti no pannas:) Lieku tās uz un pie visa. Slinkums paskatīties kādā ajurvēdas grāmatā- kā trūkst, jo kāda starpība, faktiski.
Tātad- elementāri salāti- uz-darbu-līdzņemamie. Ļoti garšīgi.
Vajag:
vārītas, tvaicētas vai ceptas (labāk) bietes- sarīvēt uz rupjas rīves
sauja grauzdētu saulespuķu sēklu
TK grauzdētu ķimeņu
nedaudz citrona sulas
sāls, pipari, eļļa (man- negruzdētā sezama)
Gatavošana: visu sajaukt.
Un klāt- maize, cepta pēc šīs receptes, taču kefīra vietā nejauši nopirku pienu. Tātad- 100 g krējuma un pārējais šķidrums- piens. Vispār neesmu sajūsmā, labāk ar kefīru (rjaženku, paniņām). Pārmērīgi pliekana maize sanāca. Toties 90% no pilngraudu miltiem (pēdējā no viiem atklāju veikalu Grauda spēks-labs!). Nācās to pārziest ar Rimi svaigo sieru un dāsni pārkaisīt ar grauzdētām ķimenēm:)

trešdiena, 2012. gada 25. janvāris

putras (2 un 3/7)

Vēl divas putras, diemžēl fotografētas totālā tumsā.
Pirmā- no Morningstāras grāmatas un precīzi tāda, kā miežu (tās arī bija apvienotas vienā receptē)

Vajag:
3 krūzes tīra ūdens
1/4 TK sāls (šķipsna)
1/4 krūzes rozīņu (kaltēti ķirši)
2/3 krūzes pilngraudu auzu
1 TK kanēļa (pat puse ir par daudz,nav nekādas vajadzības nomākt visas garšas ar kanēli)
1/4 TK kardamona vai muskatrieksta
Gatavošana
Uzvārīt ūdeni ar sāli un rozīnēm, piebērt visu pārējo, vārīt uz nelielas uguns, kamēr auzas mīkstas (12-15 minūtes). Ēst ar šķidru medu vai kļavu sīrupu.
Iespaidi: esmu ļoti pateicīga Morningstārai par šo putru, esmu to vārījusi jau kādas 5-6 reizes. Līdz šim auzu putra ar ūdeni man likās neēdams produkts, šī mainīja manas domas. Ar ingvera tēju vai kafiju- labas brokastis.
Krējuma-grūbu putra

Aizvien nevaru aizmirst kādreiz vārītās pesto grūbas. Nedz pesto, nedz cietā siera pašlaik mājās nav, taču galvenais jau, kas palika atmiņā- grūbu garša savienojumā ar krējumu. Tas gan ir atkārtojams bez problēmām.
Vajag:
0,5 gl grūbu, izmērcēt nakti
saldais krējums- kādi 50 ml
pētersīļi, sāls, pipari, oregano vai citi garšaugi
Gatavošana:
Izvārīt grūbas lielā ūdens daudzumā, nokāst, atlikt atpakaļ katlā, pieliet krējumu. Vārīt kamēr krējums iesūksies un viss kļūs tāds krēmīgs. Pielikt sasmalcinātus pētersīļus, sāli, piparus, garšaugus.
Iespaidi: joprojām esmu sajūsmā! Ļoti garšīgi, ļoti. Diētiskāks šis ēdiens nav kļuvis laika gaitā, neceriet:)

otrdiena, 2012. gada 24. janvāris

mandeļu piena-banānu kokteilis

Bērns atiet pēc rotavīrusa un pāris dienas jāiepauzē ar milzīgo piena daudzumu, kuru viņš parasti dzer. Un ļoti noderēja pārpalikusī glāze mandeļu piena - sanāk ideāli diētisks kokteilis bez piena produktiem, saudzējošs un aizstājošs ēdienu.
Vajag:
glāzi mandeļu piena
2 ļoti gatavi banāni
sīrups (man-kļavu) pēc garšas
šķipsna kardamona
Gatavošana: visu rūpīgi samalt-sakult.
Iespaidi: mandeļu piena klātbūtni nejūt, vienkārši banānu un garšīgs. Domāju, būtu vēl labāks, ja pieliktu saldētas ogas vai/un ledu.

pirmdiena, 2012. gada 23. janvāris

ziemas pusdienas

Divu lēcu-tomātu zupa
(2 l katlam)
Vajag:
0.5 gl zaļo lēcu- dažas stundas izmērcētu
0.5 gl oranžo lēcu
500 ml sagrieztu tomātu bez mizas (svaigu vai konservētu, man- saldēti) ar visu sulu
2 burkāni, sarīvēti uz korejiešu rīves
1 sīpols, sīki sagriezts
2-3 daiviņas ķiploku, sakapāti
garšvielas: 2 laura lapas, šķipsna asafetīdas, šķipsna kajenas piparu, TK kumīna
1 ĒK sviesta vai eļļas
sāls
Gatavošana:
Katlā likt sviestu, kad izkusīs- garšvielas, pēc minūtes- sīpolu, ķiploku, burkānus. Apcept 3-4 minūtes.
Likt tomātus, zaļās lēcas, pieliet litru ūdens. Vārīt 15-20 minūtes, pielikt oranžās lēcas, vārīt vēl 10 minūtes. Pagaršot- ja lēcas gatavas- zupa gatava. Pasālīt.
Komentāri: biezuma un asuma pakāpi regulējiet paši, man jau garšo zupas uz putras robežas un gana asas. Var vēl pielikt pētersīļus.
Cepti āboli ar marcipānu un valriekstiem
Recepte- J.Kairis, Dienas ēdieni. Mans īsais atstāstījums.

Vajag:
3 palieli āboli
1 TK citrona sulas
16 valriekstu pusītes (man-100 g 7 āboliem)
50 g marcipāna masas
kanēlis
2 ĒK baltvīna, 4 ĒK ābou sulas (nebija, izlaidu)
300 g jogurta bez piedevām
sīrups- kļavu vai zeltainais
Gatavošana: izgrebt ābolus, likt veidnē, pārliet ar citrona sulu. sakapāt valriekstus ar marcipānu, sapildīt ābolos. Pārkaisīt ar kanēli, pārliet vīnu ar sulu. Cept 180 C apt.40 minūtes.
Pa to laiku pagatavot mērci, sakuļot jogurtu ar sīrupu un mazliet kanēļa. Liet uz šķīvjiem, sēdināt virsū ābolu.
Komentāri: vīna man nebija, ābolu sulas arī, taču āboli paši pa sevi ir pietiekami sulīgi. Pēc 20 minūtēm pārklāju ar foliju, sāka apsvilt. Man vēl bija pirktā vaniļas mērce- ļoti labi derēja.
Iespaidi: ideāla recepte. Es bieži vien izrauju Kaira receptes, tās ir nepiespiestas un pārliecinošas un ja der manam dzīves veidam, nepieviļ. Pilnīgi ideāla garšu saderība šajā desertā.

svētdiena, 2012. gada 22. janvāris

mērcētas mandeles

mani ir savaldzinājis šis produkts. Jau pēc nakts mērcēšanas mandeles iegūst tādu struktūru un garšu, it kā būtu svaigas, tikko no koka, no čaumalas izņemtas. Īpaša mērķa man nebija, kārtējā ajūrvēdas grāmatā simto reizi izlasīju, ka konkrēti manam tipam labāk der mērcētas, nevis grauzdētas mandeles. Grauzdētas man garšo un no tām atteikties negrasos, taču nolēmu pamēģināt arī šādas. Sakritības dēļ man nebija iespējas tās pielietot nākamajā rītā, tikai pagaršoju, un tās mirka savā traukā divas dienas (ūdeni pa laikam nomainīju).
Tātad- vispirms no mandelēm jānoņem miza. Man tas ļoti patīk. Vajag apliet mandeles ar kastu ūdeni un atstāt uz kādu stundu. Tad noliet to ūdeni, apliet ar karstu vēlreiz un tad, kad ūdens atdzisīs līdz rokām pieņemamai temperatūrai, mizas kā zeķes varēs novilkt pa 5 minūtēm veselam traukam. Nomizotās mandeles liek traukā, pārlej ar ūdeni un aizmirst līdz nākamai dienai.
Tad es pamēģināju vegānu kulta produktu- mandeļu pienu. Īpaši receptūrā neiedziļinājos, mērcētas mandeles  ilgstoši mālu ar nelielu ūdens daudzumu blenderī, tad atšķaidīju (kopā sanāca pusglāze mandeļu uz 2 glāzēm ūdens), izkāsu un ieguvu mandeļu pienu. Skaists produkts, ļoti balts un svaigs izskatās. Pamēģināšu nākamreiz mazāk atšķaidīt, lai ir intensīvāks. Pagaidām pat neizdomāju- ko ar to pasākt, izdzēru pusglāzi. Simpātiska garša, jāizvāra rīsu putra, būs labi.
No piena, protams, palika... nezinu, kā to latviski sauc. Biezumi, vienvārdsakot. Tiem pielēju nedaudz mandeļu piena, piebēru ķirbju sēklas, pa šķipsnai sāli un cukuru un miltus tik daudz, lai sanāk blīva mīksta mīkla. Un izcepu plāceņus uz sausas pannas (pēc tam gan pārziedu ar sviestu, izjaucot vegānu recepti:). Man ir vietējo tumšo vīnogu želeja- garšīgākais ievārījums, ko esmu dzīvē ēdusi- kopā sanāca ļoti labi. Jāizrullē, varbūt, plānāk. Jūt tādu neparastu riekstu klātbūtni, no nemērcētām vai grauzdētām mandelēm tādas nav.
Un visbeidzot, sauju mērcēto mandeļu samālu, pieliku biezpienam ar saldo krējumu, cukuru un žāvētām zemenēm, sanāca jauks saldais. Mandeles ir ļoti jūtamas un to struktūra nekam nav līdzīga.

svētdiena, 2012. gada 15. janvāris

saldā miežu putra (1/7) un rīta tēja

nē-nē, es neesmu batoniņus pametusi, kaut gan tie manu pacietību ir pārbaudījuši gana. Taču bieži eksperimentēt pašlaik nesanāk, tāpēc laiks tiek pagarināts.
Kā jau rakstīju, Morningstāras grāmatas iepirkšanai bija konkrēts iemesls- ajurvēdas principi ir tieši tas, kas man ļauj uzturēt labu veselību (laikā, kad pie tiem kaut cik pieturos) un man vajadzēja iedvesmu. Konkrēti šajā laikā man ir nepieciešamība atteikties uz brīdi no brokastu siermaizēm (joprojām uzskatot, ka nekā garšīgāka dabā nav:)) un samērā loģiski janvārī liekas pievērsties putrām. Bērnam joprojām vāru pārmijus auzu un mannas, ar pienu, taču man tas pašlaik neder.
Morningstāras grāmatā putru ir daudz, ar tām arī sāku. Šonedēļ jau izmēģināju trīs, taču no rīta ir tāda tumsa, ka mans nabaga ziepjutrauks mulst un neko nespēj.
Tātad atliek tikai šodienas putra.
No Morningstāras grāmatas "Ājurvēdiskās receptes rietumniekiem", 56.lpp.
Vajag:
3 krūzes tīra ūdens
1/4 TK sāls
1/4 krūzes rozīņu (es liktu klāt dzērvenes, ja būtu nopirkusi:), vārītas rozīnes neēdu)
2/3 krūzes miežu
1 TK kanēļa (pat puse ir par daudz, nav nekādas vajadzības nomākt visas garšas ar kanēli)
1/4 TK kardamona vai muskatrieksta
Gatavošana:
Uzvārīt ūdeni ar sāli un rozēnēm, piebērt visu pārējo, vārīt uz nelielas uguns, kamēr mieži mīksti (vismaz 20 minūtes). Ēst ar šķidru medu vai kļavu sīrupu.
Komentāri: normāla putra, pārmaiņas pēc noteikti var vārīt, taču joprojām uzskatu, ka miežiem labāk piestāv sāļa garša.
Un tad vēl tēja. Tajos retajos gadījumos, kad es no rīta nedzeru kafiju, šī tēja palīdz kaut cik pamosties.
Brokastu tēja
Recepte no V.un U.Ladu pavārgrāmatas.
Vajag:
1/2 TK rīvēta svaiga ingvera
1/2 TK kanēļa
šķipsna kardamona
1 glāze ūdens
Gatavošana: apliet garšvielas ar verdošu ūdeni, pārsegt krūzi, atstāt uz 5 minūtēm. Izkāst caur sietiņu.

svētdiena, 2012. gada 8. janvāris

Ājurvēdiskās receptes rietumniekiem

Līdz ar to, ka es nevaru piedalīties ap-grāmatu blograkstīšanā (jo lasu krieviski), iespēja komentēt grāmatu latviešu valodā izsauc manī pastiprinātu entuziasmu:)
Tātad, Amadejas Morningstāras grāmata "Ājurvēdiskās receptes rietumniekiem", apgāds "Lietusdārzs" 2011. Es ilgi staigāju tai apkārt, jo pašlaik noteikti nav īstais brīdis pirkt grāmatas:) Taču man ir vienmēr bijis grūti sev atteikt šajā jomā, turpklāt sen jau rīderis ir ļoti ievērojami minimizējis izdevumus par grāmatām. Pāris reizes to atšķīru, pāris reizes izlasīju kaut ko, kas man patika, un šaubas tika pārvarētas. Šaubas galvenokārt tika saistītas ar grāmatas cenu (gandrīz 9 lati, mīkstie vāki) un potenciālu nepiemērotību mūsu realitātei (recepšu caurskatīšana šajā ziņā nomierināja).
Nu, tagad man jau ir ko teikt. Pirms teikšanas jāpiebilst, ka esmu vidējas pakāpes diletante- 4-5 grāmatas par ājūrvēdu līdz šim tika lasītas, esmu bijusi vienos kursos, nodarbojusies ar jogu samērā ilgstoši, tēma man ir tuva, saprotama un tas arī viss.
Grāmatas struktūra un saturs: visa nepieciešamā sākotnējā teorētiskā informācija- ļoti nepiespiesti, vienkārši un sakarīgi izklāstīta. Tiešām izcils īsais apkopojums recepšu grāmatas kontekstā, labāku neesmu lasījusi. Autore liekas draudzīga un ļoti ieinteresēta. Pēc teorētiskās daļas sākas ļoti labi strukturētas pa tēmām receptes, kas mijas ar prakstiskiem padomiem, autores uzskatiem par šo un to, nelieliem ieskatiem citās ājūrvēdas iespējās.
Koncepcija un ideja: ājūrvēda bez bezgalīgām indiešu virtuves receptēm. Izcils nodoms, ļoti aktuāls man, jo indiešu virtuves garšas man nebūt ne vienmēr liekas pievilcīgas un arī atsevišķa gatavošana sev reti mani iedvesmo. Turklāt vairākus gadus interesējoties par ājūrvēdu, mūsu realitātes piemērošana man ir ļoti aktuāla. Var jau simts reizes runāt par to, ka ājūrvēda ir radīta citam klimatam un dzīvesveidam, taču tas liecina tikai par to, ka vajadzētu vairāk uzzināt par tēmu pirms runāšanas (jo tieši pārtikšana no vietējā un sezonālā ir pamatu pamati).
Receptes: man nepatika, ka sastāvdaļas jāmeklē receptes tekstā, taču tās ir boldā un nav tik sarežģīti, pierast var. Recepšu ir daudz, dauzdveidīgas, daudz interesantu, daudz mulsinošu:). Noteikti papildināšu šo rindkopu pēc pirmajām 2-3.
Teksts: te gan man ir pretenzijas. Kaitinoši daudz drukas kļūdu grāmatai par 9 latiem. Apgāda redaktors nav pārāk profesionāls. Tulkojums ir viduvējs. Es saprotu, ka šāda grāmata nav jātulko Silvijai Bricei, taču brīžiem tik stīva valoda un arī spīd cauri tēmas nezināšana (atkārtošos- esmu diletante, taču zinu, ka Uša Lada ir sieviete, nevis "pavārs Uša Lads", turklāt ļoti slavena ājūrvēdas pavāre un pasaulslavena ārsta Vasanta Lada sieva).
Pretrunīgas izjūtas: A.Morningstāras personība gan uz mani neatstāja lielu iespaidu. Un tagad aizdomājos- vai te arī nav tulkojuma vaina? Jo kad mans bērns ieguva rīderi un lejuplādēja H.Potera alternatīvo tulkojumu, es to izlasīju un biju pārsteigta- izrādās, tā grāmata nemaz nav stulba un pliekana, nebūt! (runa ir par krievu valodu) Taču noteikti lieta nav tikai tanī. Jo grāmata, neapšaubāmi, ir ļoti vienkāršota. Un mēģinājumi iespraust kulinārajā grāmatā nopietnākas pārdomas par lietu kārtību laikam tomēr ir lemti neveiksmei.
Dīvainas lietas arī notiek ar receptēm- pēc ļoti izvērsta apskata- kādēļ nav vēlama gaļas ēšana (pārsvarā tāpēc, ka daudz saķīmiķota), nākamajā (!) receptē (ar marķējumu "satvisks") tiek izmantots želatīns- tam nu gan es neticu. Vai nu tas nav želatīns, vai nu tā nav ājūrvēda.
Kā ar mūsu apstākļiem: nu normāli. Es nezinu, kādā veidā šādas lietas tiek publicētas un vai ir iespēja tomēr nedaudz pielāgot grāmatas realitātei. Jā, tur būs "neapaugļotas olas" (visi zina, kur var nopirkt mājas un neapaugļotas?) un peruānas pupiņas, taču ar zināmu kreativitāti analogus atrast varēs. Ne visam, taču grāmata ir bieza. Šinī ziņā mana vismīļākā Olivera grāmata, kas tikko pārtulkota, ir bīstamāka- tās koncepcija ir superātra kulinārija no superlabiem produktiem ("2 kārbas labas kvalitātes olu krēma":))
Slēdziens: laba grāmata. Un tiešām iedvesmojoša, jo savieno dažādas pasaules un priekšstatus.

piektdiena, 2012. gada 6. janvāris

šokolādes desa/Salame Dolce

tās recepšu, protams, ir miljons, taču pārsvarā tās ir variācijas par N.Masiļunes recepti, kas man nepatīk ar lielu kakao daudzumu un jēlām olām. Ja pirmais nav īpaša problēma- kakao garša pierimst jau nākamajā dienā, tad otrais ir nepārvarams trūkums. Tādēļ šokolādes desu netaisīju kopš pusaudža gadiem. Kamēr nejauši neieraudzīju šo recepti. Un pievienoju šo desu Ziemassvētku dāvanām.
Recepte no aynmark.wordpress.com
Vajag:
500 g biskvīta, biskotti, cepumu
100 g jebkuru riekstu, sakapāt (man-grauzdētas mandeles, valrieksti)
50 g žāvētu augļu, sīki sakapāt (man-apelsīnu sukādes)
100 g sviesta
125 ml piena
100 g tumšas šokolādes
3 ĒK kakao pulvera
2 ĒK apelsīnu liķiera, ruma vai cita liķiera (es liku 1 ĒK ruma)
1 TK vaniļas ekstrakta
Gatavošana:
Sasmalcināt cepumus dažāda lieluma drupačās. Savienot ar sasmalcinātiem riekstiem un žāvētiem augļiem.
Uzkarsēt pienu un sviestu uz vidējas uguns, pievienot salaztu šokolādi un sildīt, apmaisot, kamēr šokolāde izkusīs. Noņemt no uguns, pievienot kakao, liķieri, vaniļu.
Likt kopā abus maisījumus. Ja maisījums par sausu, var pievienot nedaudz piena. Sadalīt 2 daļās, likt uz cepamā papīra vai folijas, izveidot desu, aizsiet galus, likt ledusskapī. Pirms pasniegšanas var pārkaisīt ar kakao vai pūdercukuru.
Komentāri: Var ilgi uzglabāt sasaldētu. Taču arī bez saldēšanas tur nav kam sabojāties- mēs vakar apēdām pēdējo gabaliņu gatavotai pirms 3 nedēļām.
Iespaidi: laba desa, mērena un garšīga. Bērnam pietrūka marmelādes, nākamreiz likšu (aizmirsu par šādu opciju). Man ļoti patika process- ārti un bez aizķeršanās.

ceturtdiena, 2012. gada 5. janvāris

veselīgie ķirbju biskotti

Ilgi domāju- vai latviski  biskotti jāraksta ar diviem t? Nu, ja nē, pasakiet.
Biskotti ir itāļu cepumi, kurus var atšķirt pēc formas un divkāršās cepšanas jebkurā receptē. Citādā ziņā variācijas ir ļoti dažādas.
Šī ir no bloga mama-ganoush.livejournal.com, tur vēl ir daudz interesanta.
Mani ieinteresēja ar ķirbja biezeņa UN rupjo miltu izmantošanu. Nevīlos, noderīga recepte.
Vajag:
2/3 gl ķirbja biezeņa
450 g miltu (350 g rupjo kviešu un 100 g kukurūzas)
2 TK cepamā pulvera

1 TK sodas (strīķētas) un 0.5 TK sāls
5 kardamona kapsulu sēklas, saberzt*
1/3 TK anīsa sēklu, saberzt*
1 citrona rīvēta miza un sula
130 g brūnā cukura
3 mazas olas
80 ml eļļas (autorei-kukurūzas, man-vīnogu)
2/3 gl sasmalcinātu žāvēto aprikožu
2/3 gl sasmalcinātu riekstu
*var citas garšvielas- kanēli, krustnagliņas, muskatriesktu, muskatziedu,...
Gatavošana:

Uzkarsēt krāsni līdz 180 C.
Sajaukt miltus ar sodu, sāli, cepamo pulveri un garšvielām. 
Atsevišķi sakult olas ar cukuru, tad pievienot eļļu, rīvētu mizu, biezeni, citrona sulu. 
Sajaukt abus maisījumus, pievienot aprikozes un riekstus. Izvedot divas lielas desas, likt uz paplātes ar papīru, nedaudz pieplacināt. Cept 20 minūtes, izņemt no krāsns, ar ļoti asu nazi sagriezt nedaudz slīpi, salikt guļus, cept vēl 20 minūtes vai nedaudz ilgāk. 
Iespaidi: cepumi tikai no rupjiem miltiem, protams, ir samērā rupji arī pēc struktūras, taču par mīnusu es to nesauktu. Bērnam ļoti garšoja, cepumu sanāca dramatiski daudz, tāpēc nedēļu nebija problēmu ar līdzi ņemamo uz skolu. 
Ņemiet vērā, ka vajadzīga liela paplāte- pēc tam, pēc sagriežanas. 

otrdiena, 2012. gada 3. janvāris

ļoti ātri kārtainie cepumi

gadījumā, ja jūs mēdzat lietot pirktu kārtaino mīklu. Es jau sen to nedaru, jo nelietoju margarīnu. Ja atrastu kaut kur kaut dārgāku, taču ar sviestu- pirktu (piparkūku mīklas ar sviestu, nevis margarīnu meklēšana pārvērtās par decembra kvestu. Atradu Idillē, turklāt griķu- ļoti labu.)
Recepte no "Labu apetīti", 2008.g.ziemas numura.
Pildītie cepumi
Vajag:
50 g rozīņu (man- kaltēto dzērveņu)
100 g dzērveņu
50 g cukura
4 lapas kārtainās mīklas (nedaudz atkausēt)
sakulta ola pārziešanai (parasti žēloju veselu olu un pārziežu ar pienu)
pūdercukurs pārkaisīšanai
Gatavošana:
Uzkarsēt krāsni līdz 200 C.
Blenderī sakapāt rozīnes ar cukuru un dzērvenēm. No kārtainās mīkla sizgriezt četrstūrus apt.7x7 cm. Likt uz plāts ar papīru. Uzmanīgi ar nazi ievilkt kvadrātus apt.1 cm no malas (neizgriežot cauri mīklai, līdz pusei). Iekšējā kvadrātā likt TK ogu masas. Uztipināt no mīklas izgrieztu zvaigznīti. Zvaigznīti un ārējo malu pārziest ar olu. Cept 15 minūtes, pārkaisīt.
Iespaidi: ļoti ātri, elementāri, sanāk dekoratīvi un arī garša burvīga- saldi-rūgtena.

pirmdiena, 2012. gada 2. janvāris

Siera maize

Vispār jau esmu totāli nogurusi no pārmērībām un uz ilgu laiku atsakos no gaļas, lieliem saldumu daudzumiem un rauga maizes- nu, respektīvi atgriežos pie normālās dzīves. Taču man ir vairākas receptes, kuras pieder 2011.gadam un ir saglabāšanas vērtas.
Piemēram, šī maize. Recepte- Lilia, cookshool.ru
Divu sieru maize
Vajag:
7 g paciņa sausā rauga
175 g rīvēta čedaras vai cita puscietā siera
30 g rīvētā Parmas vai cita cietā siera
1 ĒK cukura
1/2 TK sāls
375 g miltu
2 olas
1 TK magoņu
Gatavošana:
1. Traukā sajaukt raugu, miltus, cukuru, sierus un 225 g miltu. Maisot pievienot 175 g silta ūdens (ap 45 grādiem).
2.Tad pievienot 1 olu un 1 dzeltenumu. Maisīt (labāk ar mikseri) 3 minūtes. Ar koka karoti pielikt un samaisīt pārējos miltus un sāli. Mīklai jābūt blīvai un brīvi jāatdalās no trauka malām. Pārklāt ar plēvi, atstāt uz 20 minūtēm siltā vietā.
3.Iesviestot cepamo formu. Pārlikt mīklu formā, atstāt siltā vietā uz 15 min.
4.Uzkarsēt cepeškrāsni līdz 180 C. Sakult olas baltumu, pārziest mīklu, pārkaisīt ar magonēm. Cept 35 minūtes, kamēr piesitot pie maizes apakšas, būs "tukša" skaņa. Atdzesēt uz restes.
Iespaidi: mīksta, garšīga maize ar burvīgu struktūru un patīkamu siera garšu.

svētdiena, 2012. gada 1. janvāris

Rumā mērcētie augļi

Vajadzēs: litra burku ar cieši uzgriežamu vāku; ap 500 g augļu (man patīk, kad ir sarkan-dzelteni un blīvi: persiki, aprikozes, ķirši, zemenes, dzērvenes, ananāsi), 50-70 ml ruma (vai brendija vai kāda cita stiprā alkohola ar labu garšu un smaržu). Nevajadzētu šajā receptē utilizēt kaut kādus apšaubāmus izstrādājumus, labāk nopirkt 50 ml pudelīti ar kaut ko labu.
Gatavošana: augļus jau iepriekš rūpīgi nomazgāt un nožāvēt (nu, tos kas prkti tirgū, nav bio, ir ar sīrupu un tml.), sasmalcināt vēlamajā lielumā, bērt burkā. Pārliet ar alkoholu, likt tumšā vietā. Es reizi nedēļā burku apgāžu otrādi.
Izmantošana: var ēst tāpat, ar karoti. Ļoti garšīgi, smaržīgi un sildoši:). Likt pie tējas, likt pie jebkuriem desertiem/konditorejas izstrādājumiem, kas paredzēti pieaugušajiem. Likt mazās burciņās un dāvināt.
Var mierīgi stāvēt daudzus mēnešus.

Reičela Alena un viņas kekss

man ir jauna grāmata- jau dažus mēnešus, taču līdz šim biju to tikai šķirstījusi. Laba grāmata, ļoti saprotama, draudzīga un minimums sastāvdaļu, kas nav piejamas mūsu apstākļos. Reičela Alena pati ir ļoti simpātiska un grāmata ir radīta tiem, kam patīk Olivers un Co.
Un tad pienāca brīdis pirmai receptei no grāmatas.
Reičelas Alenas kekss
















Vajag:
125 g žāvētu augļu
75 ml apelsīna liķiera, ruma vai brendija
200 g mīksta sviesta
150 g pūdercukura
1 ĒK eļļas
3 olas
250 g izsijātu miltu
1 TK cepamā ulvera
šķipsna sāls
pūdercukurs pārkaisīšanai
Gatavošana:
1. Krāsni uzkarsēt līdz 180 C. Izklāt 20 cm diametra formu (man- 23 cm, bet gredzenveida) ar papīru, pārziest ar sviestu.
2. *Ielikt katliņā augļus un alkoholu, vārīt dažas sekundes, atdzesēt. (*es šo posmu izlaidu, paņēmu 200 g izmērcēto rumā augļu)
3. Sakult sviestu ar pūderukuru un eļļu, pa vienai piekult olas. Akurāti pievienot miltus, sāli, cepamo pulveru, pielikt augļus un liķieri no katliņa.
4. Likt veidnē, cept 50 min (ja par agru kļūst pēc izskata gatavs- pārklāt ar foliju). Nedaudz atdzesēt veidnē, tad izņemt un atdzesēt uz restes.
Iespaidi: tas gadījums, kad ļoti vienkāršas un ātras darbības un vienkāršas sastāvdaļas dod izcilu efektu. Viens no labākajiem keksiem, kurus esmu cepusi. Bērniem, protams, nederēs, taču pieaugušajiem pie tējas- ideāls. Alena grāmatā raksta- labākais keksā ir tas, ka sastāvdaļas labi iet kopā. Un tā tas ir, bez šaubām.
Nav diētisks, taču ir liels un apēst vairumā to nevar. Pašlaik tam ir trešā diena un kļuvis tikai labāks.






sestdiena, 2011. gada 31. decembris

restorāni

nevar teikt, ka šogad esmu atklājusi milzum daudz jaunu ēdināšanas, hm, iestāžu Rīgā, taču tomēr esmu slinkojusi aprakstīšanā. Tās, uz kurām eju pati vai eju kaut cik regulāri, lielākoties ir aprakstītas, taču vēl man ir draugi un tāpēc vairākas reizes gadā es mēdzu nonākt vietās, kurās nenonāktu patstāvīgi. Un man ir ko teikt:) Fotogrāfijas no tīmekļa.
13. Restorāns "Rossini" Pumpura ielā 6, mūsu lielpilsētas visglamūrīgākajā rajonā. Mierīga vide (nu, man nekrīt uz nerviem vīna pagrabu estētika, ja tā atbilst tēmai), izcila ēdienkarte, profesionāla apkalpošana, ļoti nepiespiesta gaisotne (mēs bijām piektdienas vakarā un bija 100% pilns un tas bija patīkami, nevis tracinoši). Risotto ar garnelēm atstāja uz mani ļoti lielu iespaidu. Cenas...nu, tas, neapšaubāmi, ir restorāns:) Es teiktu- ap 17-20 Ls cilvēkam ar vienu vīna glāzi. Sen neesmu bijusi vietā, kur ir pilnīgi skaidrs, par ko tu maksā- un tas nav dekors.
14. "Madride" Hanzas ielas sākumā, uzreizi aiz Valdemāra. Nu, jāsaka, es nevarētu nosaukt citu vietu Rīgā ar šādu koncepciju. Ģimenes ēstuve (Rīgas izpratnē nekādā ziņā ne restorāns) ar saimnieci pie letes, nulli interjēra manierīguma, ikdienas spāņu ēdienu-mūziku-vīnu. Tiešā ceļā paņemts no jebkuras nomaļas Barselonas ieliņas un teleportēts uz Rīgu.
Cenas- uzkoda, vīna glāze, pāris tapas- ap 5 Ls. Noteikti mans labākais iestāžiespaids'11.
UPD 07.2014.  Spriežot pēc izcilās paeljas Berga bazāra ielas tirdziņā, viss notiek vislabākajā kārtībā:)

15. Viesnīcas "Alberts" augšējā stāva bārs-terase. Sveiciens no 90.jiem.Bijām tur septembra sestdienas naktī- feeriski. Uzmācīga mūzika, negaršīgi kokteiļi, netīras tualetes. Dārgi. Publika- ne pirmā svaiguma sudraba jaunatne, ārzemju vecīši un daudz pērkamo meiteņu. Mēs gribējām pēdējo reizi rudenī pasēdēt uz terases un pavilkāmies uz skatu- nu, tas viss bija. Skats- labs. Bet iemeslus vēl uz turieni iet atrast nespēju.

16. Osīriss- reveranss:). Ko nu te rakstīt. Pēc dažu gadu pārtraukuma vairākas reizes šogad tur nonācu un varu tikai apbrīnot, ka ir viena vieta, kura nav zaudējusi neko. Ēdienkarte, apkalpošana, cenas, mūzika, skats uz Barona ielu- viss joprojām ir adekvāts un ļoti labs.
UPD 07.2014. Nu, lieki piebilst. Viss ir kārtībā:)

17. "Vīna studija" Elizabetes ielas sākumā. Laba vieta. Vīnamīļiem- izcila, protams. Vide arī draudzīga un nav pārblīvēta ar dizaina atklāsmēm. No izcilības manās acīs to šķir deserti (viduvēji- ja tie nepieder pie koncepcijas, varēja taču vispār iztikt bez) un publika (trokšņaina dolče-gabana). Bet nu ja esat ar savējiem un jūs interesē gaumīga vide, vīns un ļoti labas uzkodas- protams, ka viss būs ļoti patīkami.

trešdiena, 2011. gada 28. decembris

kanēļa-ķirbja maizītes

nav jau tā, ka mēs grimstam pārmērībās- nē, es pat neko negatavoju, jo kāda vajadzība ir kustēties mājā, kur vesels plaukts pilns ar saldumiem. Un viss, kas nav salds, ir paprikas-sīpolu salāti un griķi- ne pārāk iedvesmojoši blogam:) Taču man ir dažas receptes, kuras gribu ielikt gada beigās, jo tās bija labas.
Smalkmaizītes ir mans guilty pleasure Nr.1. Es tās praktiski nekad necepu, jo nespēju apstāties. Un "Salā" neeju. Glābj mani tas, ka man ir savas prasības pret tām un mani nespēj ievest kārdinājumā "Mārtiņa beķereja" (atšķirībā no mana bērna, kurš ir uzticāmākais MB fans:))
Taču pāris reizes gadā mēs rīkojam bulku svētkus. Tad es precīgā satraukumā meklēju iedvesmojošu recepti, kuras iznākumu varētu apzīmēt ar krievu vārdu сдобный- nezinu, kā to paskaidrot. Tāds, kurš nemaz neatgādina maizi, kas ir sviestains, mīksts un smaržīgs un neatstāj viduklim nekādu izredžu. Tad mēs ar bērnu jaucam, mīcam, rullējam, cepam un rūpīgi piemeklējam filmu, kas cienīga būt skatītai šādu bulku pavadījumā (jā-ja, pilns komplekts Briesmīgo Ieradumu)
Tātad, šogad man ir stāsts par Čelsijas maizītēm no žurnāla "Garšīgs"- nākamreiz, jo recepte ir tikai uz papīra. Un šīm, no bloga nelly-z.livejournal.com. Ļoti uzticams, daudzveidīgs un labs blogs.
Neko sev ievadiņš:))
Vajag (12 lielām bulkām):
245 g ķirbja biezeņa
2 lielas olas
58 g ūdens (nu, amerikāņu vienību konvertācija:))
58 g mīksta sviesta
apt.490 g miltu
29 g sausā piena
2 TK sausā rauga
3 ĒK (45 g) brūnā cukura
1.5 TK sāls
1 TK kanēļa
1/4 TK malta ingvera
1/4 TK maltu krustnagliņu
nedaudz sviesta mīklas pārziešanai
Kanēļa pildījumam:
1 ĒK malta kanēļa
1/4 gl brūnā cukura
1/4 gl baltā cukura 
kaltētas dzērvenes vai rozīnes (es liku arī riekstus)
veidne 22.5x22.5 cm
Glazūrai
1 gl (115 g) pūdercukura
2-3 karsta ūdens vai piena
Gatavošana:
1. Pagatvot mīklu: sajaukt visas sastāvdaļas, samīcīt mīkstu mīklu, pārklāt ar plēvi un atstāt siltā vietā uz kādu pusotru stundu, kamēr mīkla nedubultosies.
2. Izveidot maizītes: izveltnēt mīklu taisnstūrī apm 55x35 cm. Pārziest ar kausētu sviestu. Pārkaisīt ar cukura un kanēļa maisījumu, atstājot brīvas augšējo un apakšējo malu. Var arī pievienot rozīnes. Sākot no augšas sarullēt mīklu, diezgan blīvi, cenšoties ar pirkstiem, nevis plaukstām. sagriezt šķēlēs ap 2.5-3 sm.
3. Likt iesviestotā veidnē, atstājot starp bulciņām nedaudz vietas-tā, lai uzrūstot, tās saplūst vienā milzu bulkā:). Atstāt siltā vietā uz pusstundu. 
4. Pa to laiku uzkarsēt krāsni līdz 190 C. Cept 25-30 minūtes vai kamēr maizīts zeltainas. Izņemt no krāsns, atstāt uz 5 minūtēm, tad apgāzt uz restes un nedaudz atdzesēt.
5. Likt atpakaļ veidnē, pārliet ar glazūru. Tās pagatavāanai iesijāt pūdercukuru traukā un pa karotei pieliet šķidrumu, maisot. Ēst siltas.
Iespaidi: burvīgas! Smaržīgas, saldas, mīkstas... ļoti labas. Un to pagatavošana ir pa spēkam arī tiem, kas nav lieli bulku speciālisti, noteikti.

otrdiena, 2011. gada 27. decembris

bezrauga sēkliņu maize

divas reizes decembrī cepu ēšanai un uzdāvināju divās dāvanās sauso maisījumu.
Par to arī šodien.
Maize ir vienkārša, ātra un necik ne eksotiska.
Tai vajadzēs olu un eļļu, kas pārsvarā nav retums mājās un tad vēl skābpiena produktu, kuru vajadzēs nopirkt.
Vajag:
Sausais maisījums:
400 g miltu
80-100 g rupjo miltu, var arī daļu aizstāt ar klijām
liela sauja sēklu maisījuma (linsēklas, sezama, saulespuķu, ķirbja)
1 TK sāls
1 ĒK cukura
1 paciņa cepamā pulvera (man RUF, paredzētais 500 gramiem)
Apdeits 04.01.12. Aizvietoju pusi miltu (250 g ar rupjajiem kviešu-izcili)
Citi produkti:
1 ola
5 ĒK eļļas
500 ml paniņu vai rjaženkas
Gatavošana:
Rūpīgi sajaukt visu paredzēto sausajam maisījumam. Šajā posmā var bērt papīra kulē, siet banti, pierakstīt un piesiet klāt recepti.
Traukā sajaukt "citus produktus". Piebērt sauso maisījumu, samaisīt tik tālu, lai nav sausu fragmentu. Sanāk mīksta, lipīga mīkla, kā keksiem. Likt iesviestotā keksa vai maizes formā (lielā, ap 25 cm garā), sadurstīt (ar slapju pirkstu:)). Likt uzkarsētā līdz 200 C krāsnī. Cept 35 min, pārbaudīt ar iesmu. Ja paliek par agru zeltaina- pārklāt ar foliju.
Karstu pārziest ar sviestu vai eļļu, atdzesēt uz restes.

pirmdiena, 2011. gada 26. decembris

2 veidu apelsīnu cepumi

abi ātri, abi pagatavojami iepriekš.
1. Smilšu apelsīnu cepumi. Recepte- Jolanda, cookschool.ru.
2. Mandeļu apelsīnu cepumi. Recepte- i-lara.livejurnal.com
Atstāstu saīsinātā redakcijā:)

Smilšu apelsīnu cepumi (pa kreisi)
Vajag:
100 g mīksta sviesta
4 ĒK cukura
2 aplesīnu rīvēta miza
1.5 gl miltu
Gatavošana:
Sakult sviestu ar cukuru, pievienot aplesīnu mizu. Akurāti pievienot miltus. Mīcīt minimāli. Ja neturas kopā, pieliet pa ĒK auksta šķidruma (ūdens, piens). Izveltnēt centimentra biezumā, sagriezt strēmelēs vai citā formā. Var sasaldēt.
Cept 190 C ap 15-20 min.
Komentāri: es pieliku apelsīnu sukādes un kļuva grūti akurāti izgriezt. Bet nu ļoti smaržīgi. Ja taisīsiet plānākus, būs cietāki.
Mandeļu apelsīna cepumi (pa labi)
 Vajag:
150 g mandeļu plāksnīšu (man bija vnk mandeles, bet obligāti jānoņem miziņa*)
1/2 gl cukura
šķipsna sāls
1 liela ĒK svaigas rīvētas apelsīna mizas
1 liela ola
1 TK vaniļas esences
Gatavošana:
Samalt mandeles ļoti smalki. Pielikt cukuru, sāls, miziņu, olu (iepriekš nedaudz sakult ar dakšu), esenci. Visu kopā nedaudz samalt blenderī. Ielikt maisiņā un ledusskapī uz pāris stundām vai nakti (vai divām dienām).
tad veidot valrieksta izmēra bumbiņas, var apviļāt pūdercukurā vai cukurā. Cept 170-180 C, kamēr cepumu sāni vairs nav mīksti. Nevajag gaidīt, kamēr arī augša tāda būs. Tās būs apt.15 minūtes. Atdzesēt uz restes.
Iespaidi: šie ir izcili, nedaudz staipīgi, riekstaini un ļoti smaržīgi!

svētdiena, 2011. gada 25. decembris

augļu-riekstu batoniņi (3/7)

ar neskaitāmiem plusiem- veselīgi, vienkārši, ātri, dāvināmi (manā gadījumā), uzglabājami, ņemami uz skolu, bez E, sātīgi un-noteikti-vēl-kaut-kādi:)
Pilna receptes versija angļu valodā.
Vajag:
1/4 gl sagrieztu dateļu
1/4 gl kaltētu ķiršu vai dzērveņu
1/3 gl veselu riekstu (mandeles, valrieksti)- svaigu vai grauzdētu (man liekas, būtiski garšīgāk sanak ar grauzdētiem)
1/8 TK kanēļa
Gatavošana:
Augļus nomazgāt un nožāvēt.
Blenderī samalt dateles un ķiršus līdz  pastas konsistencei. Izlikt traukā. Blenderi mazgāt nevajag, bert iekšā riekstus un sasmalcināt līdz drupačām. Tad visu savienot, mīcīt ar rokām kā mīklu. Tad likt cik grib uz pārtikas plēves gabaliņiem un sitot pret galdu izveido batoniņus. ieliek ledusskapī. Viss. Es veidoju pa 50 gramiem un no šī daudzima sanāk 3. Pirms Ziemassvētkiem taisīju seškāršo porciju dāvanām:)
Izmaksas: ar tirgus cenām, vidēji dārgajiem riekstiem (valrieksti, mandeles), ķiršiem (5.5/kg) un naturālajām datelēm (3.6/kg)- 0.24 Ls par batoniņu. Batoniņi ir ļoti blīvi, ar piesātinātu garšu un neveidojiet tos lielākus- apēst nevarēs.
Varianti: esmu jau izmēģinājusi ar žāvētām aprikozēm, dzērvenēm, melnplūmēm, sēkliņām riekstu vietā. Visi varianti labi, variēt var līdz bezgalībai. Var nelikt kanēli, bet likt krustnagliņas vai ingveru vai kardamonu- mums jau nav jāpanāk autentiskā lara-batoniņu garša, kā receptes autorei. Galvenais ir ievērot proporcijas augļiem u riekstiem/sēkliņām. Un rūpīgi samalt.
Noteikti var uzglabāt  kādu mēnesi ledusskapī.


Priecīgus Ziemassvētkus!

Mīļie lasītāji, skatītāji un, it īpaši, sarunu biedri! Es ļoti novērtēju, ka jūs man esat! Priecīgus svētkus un ne tikai svētkus!

trešdiena, 2011. gada 21. decembris

Ziemassvētki tuvojas

,kaut gan noticēt ir praktiski nereāli. Un nav jau lieta tikai laika apstākļos. Kaut gan, ja nav noskaņojuma, dekoratīvais sniegs var ievērojami palīdzēt. Šogad palikām bez šī atbalsta:)
Taču viss notiek. Ledusskapī dzīvo augļu kūka, dzīvoklis ir kā kara darbības zona- šeit nedrīkst iet, tur nedrīksts skatīties. Šodien atstiepām ar bērnu egli. Egles pārdevējs bija mārketinga ģēnijs, fakts. Es nekad nepirktu tik asimetrisku un apgrauztu, taču viņš pateica manam bērnam, ka visi šie apgrauzumi ir briežu darbs. Un viss, tālāk iet nebija vajadzības. Jo mans bērns mīl visus dzīvniekus, taču brieži ir vieni no īpašajiem:)) Rezultātā mums ir megakupla, taču visai dīvaina egle ar četrām galotnēm. Nu, jāsaka, ka tomēr nedaudz esam atkāpušās no neirozes, kas vajāja mūs ar māsu dziļā jaunībā- katru gadu mēs uzķērāmies uz domas, ka neviens, izņēmot mūs, ŠO mājās nenesīs un pirkām...:)
Un tagad gribu beidzot pārvarēt slinkumu un ielikt šeit mūsu ģimenes Ziemassvētku torti. Jo tā ir izcila.
Cik atceros, biskvīta pamatrecepte ir no bbcgoogfood.com, viss pārējais- gadu gaitā pieslīpēts savs.
Ziemassvētku torte

Biskvīts:
1 neliels apelsīns
100 g miltu
1 TK cepamā pulvera
0.5 TK maltu krustnagliņu (vai koriandra)
2 ĒK kakao pulvera
1 TK kanēļa
100 g smalki maltu mandeļu
175 g  mīksta sviesta
175 g muskovdo cukura (var arī citu brūno)
4 olas (atdalīt baltumus no dzeltenumiem)
Krēms:
500 ml saldā krējuma
25 g pūdercukura
1/4 TK kanēļa
1/4 TK maltu krustnagliņu
Glazūra:
100 g tumšās šokolādes
50 ml saldā krējuma
Rotāšanai:
2 saujas mandeļu plāksnīšu, apelsīnu sukādes, kokteiļķirši
Gatavošana:
1. Izvārīt apelsīnu (aptuveni stundu), atdzesēt, samalt kopā ar mizu rupjā maluma biezenī (kauliņus pirms tam, protams, izņemt:)
2. Miltus sajaukt ar cepamo pulveri, kakao, garšvielām, mandelēm.
3. Cukuru saberzt ar olu dzeltenumiem un sviestu- kamēr masa kļūst tāda kupla. Pielikt apelsīnu.
4. Kārtīgi sakult olu baltumus.
5. Sajaukt miltu maisījumu ar apelsīnu maisījumu. Akurāti pievienot olu baltumus.
6. Mīklu likt izklātā ar papīru veidnē. Cept 170 C aptuveni 40 minūtes.
Svarīgi: ja vēlaties 4 kārtas, uzreiz sadaliet mīklu 2 daļās un cepiet tās atsevišķi.
7. Atdzesēt biskvītu 5 minūtes veidnē un tad pilnībā- uz režģa. Sagriezt gareniski (vienmēr darīju to ar diegu, šogad izmēģināšu jaunu rīku- stīgu speciāli šim nolūkam)
8. Pagatavot krēmu: visu tam paredzēto sakult. Dāsni pārziest visus biskvītus (starp slāņiem es 2 reizes taisu mandeļu skaidu kārtu). Salikt kārtas tortes veidā.
9. Izkausēt ūdens peldē šokolādi ar krējumu. Pārklāt ar glazūru torti, rotāt.
10. Atstāt ledusskapī vismaz uz diennakti. Tā ir torte, kas kļūst garšīgāka ar katru dienu.

trešdiena, 2011. gada 7. decembris

pistāciju granola

Pa šo laiku bija vēl viens neveiksmīgs batoniņu mēģinājums, par kuru nemaz negribu rakstīt. Viss kā parasti, kaut gan savādāka tehnoloģija.No eksperimenta neatsakos, taču iepauzēšu.
Pastāstīšu labāk par ļoti labu granolas recepti, kuru taisīju pirms laika.
Recepte- Arx0nt.livejournal.com.
Vajag:
2 tases pilngraudu auzu pārslu
1/2 gl pistāciju, pēc iespējas mazāk sālītu
1/3 gl ķirbju sēklu
2 ĒK sezama sēkliņu
2 ĒK cukura
1 TK vaniļas sēklu (liku 1 pāksts saturu)
1/2 TK sāls (nu, tas gan ir lieki, tā jau uz pistācijām ir)
4 ĒK šķidra medus
2 ĒK eļļas
Gatavošana:
Uzkarsēt cepeškrāsni līdz 150 C. Pistācijas rupji sakapāt. Sajaukt visus sausos produktus. Atsevišķi sajaukt medu ar eļļu. savienot abus maisījumus, akurāti ierīvējot ar rokām šķidro maisījumu sausajā. Likt uz paplātes ar papīru, cept 40-45 minūtes, ik pēc 15 minūtēm apmaisot. Atdzesēt uz paplātes, pāris reizes apmaisot. Uzglabāt traukā ar cieši pieguļošu vāku.
Komentāri: ļoti laba granola, protams. Smaržīga, kraukšķīga.
Man garšo dažas karotes sajaukt ar bezpiedevu jogurtu un atstāt uz nakti- no rīta sanāk deserts.

svētdiena, 2011. gada 27. novembris

Dāvanas

Iedvesmojos no Ilzes un beidzot sasparojos dāvināmo ēdienu un ēdamo dāvanu apkopojumam'2011.
Šogad, kā arī iepriekšējos gadus, taisīšu dāvanu kārbas visiem ģimenes locekļiem un tuvem draugiem un tad vēl neliels paciņas citiem cilvēkiem, kurus vēlos apsveikt.
1. Dāvanas, kuras var taisīt stipri iepriekš
Ziemassvētku kūka (var sākt arī decembra sākumā). Es parasti cepu 3 ķieģelīšus apmēram 15-17 cm garumā un pārējos folija mafinu formiņās.
Gaišā Ziemassvētku kūka
Štollena konfektes
Šokolādes-banānu kekss (tā garša ir bagātīga un svētkiem atbilstoša, turklāt tas pagatavojams dienu-divas iepriekš un ir labs vēl nedēļu)
Medus kekss
Jewelled mince meat (žāvēto augļu-garšvielu...džems, varētu teikt)
Baltās šokolādes konfektes
Vīnes šokolādes smilšu cepumi- gan garšīgi, gan arī var pagatavot mīklu šodien, bet cept 24.12.
2. Konfektes un šokolādītes
Šokolādes uz kociņa
Vēl šokolādes uz kociņa (nu protams, ka ar citu dizainu:))
Veselīgās konfektes un vēl vienas un vēl vienas un vēl
3. Cepumi
Piparkūkas
Laikietilpīgie, taču neaprakstāmi garšīgie valriekstu cepumi.  Pagājušo svētku favorīti.
Dāvana veģetārietim- auzu cepumi ar šokolādi (var arī cept kā vegānu recepti, ar mandeļu pienu)
Ļoti ātri, vienkārši un skaisti šokolādes cepumi- ideāli negaidītai vajadzībai kādu apsveikt:)
Smilšu cepumi
Snikerdūdli- amerikāņu klasika
Vēl vieni snikerdūdli
Vēl veģetāriešiem- mani mīļākie banānu-šokolādes cepumi
Griķu cepumi
4.Citas lietas
Neslikta dāvana cilvēkam, kurš sapratīs un kuram slinkums ņemties pašam- granolas kārbiņa
Vai arī- siers ar piedevām
Žāvēto augļu braunijdesa
Mandeles šokolādē

sestdiena, 2011. gada 26. novembris

Sēkliņu-kokosa batoniņi (2/7). Neveiksmīgie:)

Nu tā, neveiksme. Nojaušu, ka manas rīcības dēļ, varbūt man kāds atbildēs uz jautājumu.
Recepte no australianfood.about.com
Vajag:
1 gl auzu pārslu (180 g)
1 gl kokosa skaidu (115 g)
1/3 gl kviešu dīgstu (nebija, proporcionāli aizvietoju ar kokosu un sēklām)
1/2 gl saulespuķu sēklu (90 g)
1/2 gl ķirbja sēklu (70 g)
1 gl kaltētu dzērveņu (190 g)
1/4 gl linsēklu (30 g)
100 g sviesta
1/8 gl brūnā cukura (40 g)
1/2 gl medus (200 g)
Gatavošana:
1. Izklāt cepamo formu ar papīru.
2. Sausā pannā viegli apgrauzdēt auzas, kviešus, kokosu, saulespuķu un ķirbja sēklas- aptuveni 8 minūtes.
Atdzesēt. Pielikt dzērvenes un linsēklas.
3. Katliņā izkausēt sviestu, pielikt cukuru un medu, uzvārīt, samazināt uguni un vārīt apt.5 minūtes.
4. Sviesta sīrupu rūpīgi sajaukt ar sauso maisījumu, ar karoti likt formā, saplacināt. Atdzesēt, sagriezt.
Rezultāts: es nekur, itin nekur nepārkāpu recepti (nu, dīgstu aizvietošana ar sēklām neko neiespaido). Taču ir viens bet- es nekarsēju medu. Izdarīju visu saskaņā ar recepti, bet medu pieliku pēc tam, kad jaucu visu kopā. Rezultāts- pilnīgs fiasko. Masa vispār neturas kopā, ne uzreizi, ne pēc pusdiennakts.
Pieliku 2 olas un 3 ĒK miltu un izcepu garšīgākos cepumus pasaulē- tiešām izcili garšīgi! Taču tie nav batoniņi:) Un medu vienalga nācās karsēt:)
Nu, sakiet- vai var būt, ka medus vārīšana 5 minūšu laikā mainītu rezultātu?

piektdiena, 2011. gada 25. novembris

"Sarunās" jauni jautājumi

"Sarunās par priekiem" 2 jauni jautājumi (<=klikšķini, tas ir links!)- par Ziemassvētkiem. Nekur nekas nav jāsūta, atbildes komentāros, nāciet!

svētdiena, 2011. gada 20. novembris

Graudu batoniņi. Ābolu naturālie (1/7)

Šī ir mana patreizējā kulinārā interese. Neko ērtāku uz skolu došanai es nespēju iedomāties un arī gana veselīgu- teorētiski. Jo veikala batoniņu sastāvs apstulbina. Vakar cerīgi lasīju sastāvu diabētiķu nodaļā- aj, nē, viss tas pats, tikai cukurs aizvietots. Vismaz 5 sastāvdaļas, kuru klātbūtne man liekas pretdabiska un lieka. Veselīgs produkts ar cukuru, sīrupu, 2 konservantiem, hidrogenizētu augu eļļu un vēl nez ko. Un sēra dioksīdu, kas ir nepiespiesti uzrādīts kā konservants (E220). Jā, es zinu, ka ar to apstrādā visus žāvētos augļus un pagaidām vēl nevaru atļauties pirkt neapstrādātos, taču mājās gatavojot ar rūpīgu mazgāšanu daudzos siltos ūdeņos vismaz nedaudz var samazināt. Un vispār jau labāk mazāk, bet neapstrādātu, būs vien tā arī jādara.
Nu labi, motivāciju izklāstīju:)
Kādreiz jau mēģināju pagatavot batoniņus, nekas nesanāca, atmetu ar roku.
Tagad esmu apņēmības pilna. Man ir 7 dažādas receptes, atšķirīgas gan sastāvā, gan tehnoloģijā. Diētiskums mani neinteresē, pēc šāda kritērija neatlasīju. Par termiņiem nezinu, bet nu gan jau pa kādu mēnesi pagatavošu. Tātad- batoniņu mēnesis.
Pirmā recepte ir no man līdz šim nezināmā bloga pie-maria.livejournal.com.
Vajag:
1 liels ābols
3/4 gl auzu pārslu
2 ĒK auzu (rudzu, pilngraudu) miltu
3-4 ĒK ābolu sulas vai ūdens
1/4 gl sēklu, riekstu
1/4 gl vīģu (citu žāvēto augļu)
1/2 TK kanēļa
*1 ĒK damerara cukura (mans pienesums)
Gatavošana: 
sarīvēt ābolu, sajaukt ar auzām, sakapātiem riekstiem un žāvētiem augļiem. Pievienot sulu/ūdeni, ja ābols devis par maz sulas. Atstāt uz 20 minūtēm. Uzkarsēt krāsni līdz 180 C. Viegli ieeļļot formu (aptuveni 15x30 cm). Likt maisījumu, rūpīgi izlīdzināt-piespiest. Cept pusstundu. Siltu sagriezt.
Komentāri-izmaiņas: kad sagriezu, konstatēju, ka apakšējā daļa tāda mikla un nepatīkama. Liku uz paplātes ar apakšējo daļu uz augšu un cepu vēl 15 minūtes.
Iespaidi: bērnam negaršoja, man vidēji. Nekādā ziņā neatgādina veikalā pirktos un tehnoloģija dod auzu putras garšu. Sajūta šausmīgi veselīga, pie tējas arī nav slikti, taču bērnam nederēs. Atdzisuši labi turas kopā, ir mīksti un blīvi.
Apdeits: otrajā dienā garša ir būtiski labāka!
Ieguvums: 
6 batoniņi vidēji pa 70 g.(!)
Pašizmaksa:* 87 santīmi, tātad aptuveni 14 santīmi gabalā. * kā jūs domājat, korekti ir 1 kilovatu (10 sant.) atvēlēt elektrībai (man ir mazā pārnēsājamā krāsniņa)? Vai arī vajag vairāk?

sestdiena, 2011. gada 19. novembris

Biezpiena bumbiņas

Pat nezinu, kādu etiķeti likt- konfektes vai kūkas. Vairākas dienas mēģināju atcerēties- pirms daudziem gadiem kaut ko tādu gatavoju, taču neatcerējos ne tikai proporcijas, bet arī vispār sastāvdaļas. Nācās izdomāt no jauna.
Drīzāk jau tās ir kūciņas. Esmu ļoti gandarīta par šo izstrādājumu- ja vēl atradīšu iespēju neizmantot "Selgu" (jo tās sastāvs mani nesajūsmina), būs laba alternatīva pirktajiem saldumiem. Sanāk ļoti daudz (26 palielas bumbiņas- nu, kādi 4 cm diametrā), visām brīvdienām.
Vajag:
500 g mitra biezpiena (presētā, vai arī vajadzēs to samalt vai caurberzt)
100 ml saldā krējuma
150 g marmelādes, sagriezt sīkos kubiņos
100-150 g cepumu, samalt rupjos miltos (atkarībā no dauzduma bumbiņas būs blīvākas vai mīkstākas)
20 g (2 ĒK) pūdercukura
kokosa skaidiņas (aptuveni 60 gr)
Gatavošana:
Biezpienu rūpīgi sajaukt ar krējumu, pūdercukuru, cepumiem. Beigās iemaisīt marmelādi. Veidot bumbiņas, rūpīgi apviļāt kokosa skaidās, likt ledusskapī uz pāris stundām.

otrdiena, 2011. gada 15. novembris

ķirbja-lēcu zupa indiešu gaumē

"Indiešu gaumi" ir ļoti viegli panākt ar dažām garšvielām:) un mans iecienītākais rudens ēdiens ir gatavs pa 15 minūtēm (nu labi, vēl 10 griešanai- kapāšanai).
Vajag (3 porcijām):
1/3 butternut squash (sviesta) ķirbja (aptuveni 300 g nemizota)- sagriezt sīkos kubiņos
glāze rīvētu ar korejiešu rīvi burkānu
1 sīpols, sakapāt
1 paprika, sīki sagriezt
0.5 gl sarkano lēcu
liela šķipsna asafetīdas
1 TK kurkumas
1 TK kumīna
kajienas pipari
šķipsna adžvana
1-2 ĒK gī sviesta vai eļļas
sāls
Gatavošana:
Katlā uz mazas uguns uzkarsēt elļu, likt kumīnu, asafetīdu un adžvanu, pēc minūtes- sīpolus, vēl pēc 5 minūtēm- burkānus. Apcept pāris minūtes, pielikt visu pārējo pieliet litru verdoša ūdens un vārīt minūtes 8-10. Asumu regulējiet paši, tikai akurāti, kajenas pipari ir diezgan ekstrēmi.

svētdiena, 2011. gada 13. novembris

Biezpiena kekss (ГОСТ)

Krievvalodīgajā kulinārajā internētā šī ir ļoti populāra aizraušanās- gatavot pēc PS "gostiem"- valsts standartiem, tādejādi mēģinot dabūt vēlreiz bērnības garšas. Receptes vienmēr ir ļoti precīzas, detalizētas un rezultāts nepieviļ. Man šis aspekts (nostaļģiskais) nav īpaši aktuāls, taču dažreiz sanāk, ka uzrunā arī mani. Kā šī recepte- galvenokārt gan tādēļ, ka mājās bija visai maz sastāvdaļu kaut kā cepšanai. Parasti esmu skeptiska attiecībā uz biepiena keksiem- tie vairākumā atgādina biezpiena plāceņus pēc garšas (tas nav nekas slikts, protams, taču labāk izcepu pašus plāceņus).
Šī recepte pārliecināja mani, ka kļūdījos un biju aizspriedumaina. Izcils kekss. Nekāda sakara ar biezpiena plāceņiem.
Recepte- chadeyka.livejournal.com

Vajag: (aptuveni 22 cm ķieģelītim)
150 g miltu
75 g sviesta (mīksta)
165 g cukura
130 g biezpiena (18%)*
2 mazas olas (80 g bez čaumalas)**
1/2 TK cepamā pulvera
pūdercukura pārkaisīšanai
*izmantoju 9%
** nesvēru, taču olas bija ļoti mazas. Ja ir lielas, jāizmanto 1 ola un 1 dzeltenums.
Gatavošana:
Cukuru un sviestu putot ar mikseri 7-8 minūtes, kamēr gaiša kupla masa. Pievienot biezpienu (graudainu iepriekš izberzt caur sietu) un saputot, kamēr mīkla  viendabīga. Ieliet olas, kārtīgi sakult. Piebert miltus, kas izsijāti kopā ar cepamo pulveri. Kārtīgi samaisīt. Likt keksa formā, kas iesviestota un pārkaisīta ar miltiem. Cept 170 C 50-60 minūtes. Pārbaidīt ar sērkociņu- tam jāiznāk no keksa vidus sausam. Atdzesēt, pārkaisīt ar pūdercukuru.
Iespaidi: ļoti garšīgs, smaržīgs un tāds... tradicionāls. Iesaku visiem.

svētdiena, 2011. gada 6. novembris

šokolādes-banānu kekss

klasisks garšu savienojums un kļūdīties nav iespējams. Vienīgais- četri trauki, tātad- darbietilpīgs:)) Taču viss notiek ļoti ātri un ir tā vērts.
Kekss nav ēdams cepšanas dienā!
recepte- i-lara.livejournal.com
Vajag:
2 gl miltu
2 TK cepamā pulvera
sāls uz naža galiņa
šķipsna rīvēta muskatrieksta
3 gatavi banāni (1.5 gl samaltā veidā)
100 g sviesta
1 gl cukura (man- gaišbrūnais)
2 olas
pusapelsīna miza, rīvēta
1 ĒK apelsīnu liķiera* vai vaniļas esences
50 g šokolādes (labāk melnas)
*man bija apelsīna esence, piepilināju 2 pilienus
Gatavošana:
1. Cepamo formu (garenu keksa formu, ap 25 cm) iesviestot, viegli pārkaisīt ar miltiem. Izkausēt šokolādi, nedaudz atdzesēt. Izkausēt sviestu, nedaudz atdzesēt. Saspiest vai samalt banānus.
2. Izsijāt miltus ar sāli, cepamo pulveri, muskatriekstu.
3. Ar putojamo slotiņu atsevišķi saputot sviestu ar cukuru un olām. Pievienot biezeni, rīvēto mizu, liķieri vai esenci.
4. Sajaukt abus maisījumus (2. un 3.)
5. Pusi mīklas sajaukt ar izkausēto šokolādi. Likt cepamajā formā vai nu slāņiem- balto-melno-balto (tad būs svītrains, kā man) vai nu vēl pēc tam izbraukt ar dakšu cauri mīklai no apakšas uz aukšu, būs sarežģītāks raksts:)
6. Cept 180 C ap stundu, pēc 45 minūtēm pārklāt ar foliju. Jo pēc stundas koka irbulis no vidus neiznāk sauss, bez drupačām- cept vēl 15 minūtes.
7. Pilnībā atdzesēt uz restes, ietīt folijā un atstāt vēsā vietā (ne ledusskapī) līdz nākamai dienai.
Iespaidi: ideāls kekss- ļoti gaumīgs, smaržīgs, mēreni salds, skaists un nemainās vairākas dienas- var uzglabāt folijā arī ilgāk par dienu. Noteikti tādus mazus pievienošu Ziemassvētku dāvanu komplektiem.

sestdiena, 2011. gada 5. novembris

Ziemssvētki nāk!:)

Atgādinu visiem, ka ir pēdējais laiks likt Ziemassvētku kūku/pudiņu- nedaudz mazāk par mēnesi maisījumam, nedadz mazāk par mēnesi- gatavo kūku nobriešanai. Labāk saīsināt pirmo posmu, ja trūkst laika.
Es šodien sajaucu maisījumu un tagad sākas apmaisīšanas mēnesis.
Šeit pirmais posms.
Pēc mēneša- otrais posms.
Un tad jebkurā dienā- trešais.

otrdiena, 2011. gada 1. novembris

krējuma plāceņi un cepti baklažāni

mana šīsnedēļas darba pusdienu kombinācija. Nepieklājīgi garšīgi.
Par plāceņiem esmu rakstījusi vairākkārt, taisu tos bieži, taču vienmēr pēc vienas tehnoloģijas- milti, piedevas, ūdens. Kamēr māsiņa nedarīja man zināmu savu pēdējo atklājumu- ūdens jāaizvieto ar treknu saldo krējumu. Ooo! Tas ir kaut kas fantastisks! Plakanas skones vai kaut kas līdzīgs!

Krējuma plāceņi
Vajag:
kviešu milti
kukurūzas milti (aptuveni 1/5 daļa no kviešu)
saldais krējums
šķipsna sāls
sēkliņas (man- sezama, 2-3 ĒK)
Gatavošana: visu sajaukt, kamēr mīksta mīkla, kas nelīp pie rokām. Tāpēc nekādu konkrētu daudzumu. Nu, varētu būt, ka 2 glāzes miltu prasīs ap pusglāzi krējuma. Vienu reizi pamēģiniet un princips būs skaidrs. Tad savelt bumbiņas, katru izveltnēt.
Cept uz mazas uguns uz sausas pannas- kādas 3 minūtes no katras puses.
Komentāri: šodien cepu bez kukurūzas, piebēru nedaudz pilngraudu miltu un saulespuķu sēkliņas (labi daudz).Ļoti garšīgi, ļoti!
Un tad vēl baklažāni.
Cepti baklažāni ar zaataru
Sagriezt baklažānu šķēlēs*, apslacīt ar eļļu, pasālīt, pārkaisīt ar garšvielām man- zaatars**), pārklāt ar foliju, cept 180 C kādas 30 minūtes. Tad es salieku burkā, pārkaisu ar sakapātiem pētersīļiem un visu nedēļu lieku uz maizes, salātos un tml. Šoreiz arī paprikas strēmeles cepu kopā ar baklažāniem.
Komentāri:
* ja ir aizdomas, ka balažāni būs rūgti, tie jāsagriež šķēlēs, radikāli jāpārkaisa ar sāli un jāatstāj uz pusstundu. Tad jānoskalo, janoslauka un var gatavot.
** zaatars ir Tuvo Austrumu/Āfrikas garšvielu masījums- ļoti labs, delikāts, nopērkams Asara ielas veikalā pa latu ar santīmiem.

svētdiena, 2011. gada 30. oktobris

Helovīns'11

Šokolādes galvaskausi 
Gatavošana: izkausēt šokolādi, uz cepamā papīra nolikt kociņu, ar tējkaroti liet šokolādi, veidojot vajadzīgo formu. Izrotāt. Uz 10 minūtēm likt ledusskapī.
Siera-ķirbja kūka
Vajag (torte 25 cm diametrā):
Pamatnei:
1,2 paciņas šokolādes "Selgas"
50  sviesta, izkausēt
Siera kārtai:
300 g svaigā siera*
250 g ķirbja biezeņa (no krāsnī cepta ķirbja, vēlams izteiksmīga, kā sviesta ķirbis)
100 g saldā krējuma**
70 g skābā krējuma
1/2 apelsīna miza, sarīvēt
1/2 citrona rīvēta miza un sula
4 ĒK gaišbrūnā cukura
1/2 TK kaltēta ingvera pulvera
1,5 RUF želatīna paciņas (tātad- 13 gr)
Gatavošana:
1. Izveidot torta pmatni- rūpīgi samaltus cepumus sajaukt ar sviestu, likt formā ar noņemamo malu, kārtīgi izlīdzināt un cieši piespiest.
2. Sākt gatavot želatīnu (mērcēt, izkausēt, kā teikts instrukcijā uz iepakojuma). Likt traukā visu pārējo, paredzēto siera kārtai- sarīvēt mizu, izspiest citrona sulu. Visu rūpīgi sakult. Turpinot kult, pieliet želatīnu, kult vēl minūti. Liet formā, likt ledusskapī uz pāris stundām.
Komentāri:
*var, protams, Filadelfiju, taču ļoti labs ir "Rimi" svaigais siers- daudz lētāks un arī sastāvs labāks. Var arī citu.
**var mainīt biezeņa, krējuma un saldā krējuma savstarpējās proporcijas, lai tikai apjoms nemainās.
Iespaidi: loti laba torte, viss tajā labi sader. badījos, ka pārāk jutīs ķirbi, tāpēc arī apelsīna mizu rīvēju, taču ja nezinātu, nesajustu- kas dod šo konsistenci un garšu. Otrajā dienā vēl daudz labāka. 

ceturtdiena, 2011. gada 27. oktobris

kartiņas

Šeit ir aprakstīts veids, kādā varat piedalīties sarunu blogā un dabūt par to paštaisītu kartiņu ar recepti:)

zirņu zupa ar sausiņiem

mana bērna mīļākā zupa. Protams, ka bez gaļas- lai gan neesam veģetārieši, abi reizi vai pāris mēnesī kādu gaļu apēdam, gaļas zupas mūsu mājās netiek vārītas nekad un nekādas.
Vajag: (2 l katlam)
2/3 gl šķelto dzelteno zirņu (sausā veidā), izmērcēt pa nakti
2 lieli burkāni, sarīvēt ar korejiešu rīvi
1-2 laura lapas
puspaprika, sagriezt sīkos kubiņos
liels sīpols, sakapāt
3-4 daiviņas ķiploka, sakapāt
sāls, pipari
1 ĒK eļļas
kliju maizes sausiņi
Gatavošana:
Katlā uzkarsēt eļļu, pielikt laura lapas, sīpolus, ķiplokus, apcept 2-3 minūtes, pieliet verdošu ūdeni*, pielikt zirņus. Vārīt pusstundu (vai kamēr zirņi praktiski gatavi) uz lēnas uguns, tad pielikt visu pārējo, izņemot sāli, vārīt vēl 10 minūtes. Pasālīt. Ēst ar sausiņiem.
*ūdens daudzums ir individuāla lieta, atkarīga no tā, cik biezu zupu vēlaties.

svētdiena, 2011. gada 23. oktobris

biezpiena eksperiments

sen jau divas biezpiena gatavošanas receptes gaidījušas savu laiku. Beidzot vienu īstenoju. Taisīju ziņkārības pēc, nekādas praktiskās vajadzības, taču šajā jomā man daudz vairāk patīk darīt kaut ko noderīgu, tādēļ aizdomājos- kāda varētu būt praktiskā vajadzība taisīt biezpienu no kefīra?:) Nu vispār daži apsvērumi man nāk prātā. A) biezpiens tiek ēsts ļoti reti un nevar zināt- kad tieši to vajadzēs; b) draugi uzdāvinājuši 5 litrus kefīra- ko nu? c) rezerve brīvdienas rītam, kuram nav nekā ēdama/garšīga, d) kefīram bija megaatlaides veikalā, tika iepirktas 12 pakas; e) tas ir mans iemelsls- nopirku kefīru un pēkšņi aizbraucu uz vasarnīcu. Vajadzētu vai nu stiept līdzi (nereāli), vai nu- izliet (oj, nē); f) jums garšo tieši šāds biezpiens- maksimāli krēmīgs un homogēns; g)piemājas mazveikalā nebija biezpiena, taču bija kefīrs. Tātad- samērā daudz pavisam reālu iemeslu.
Es nopirku kefīru jīnija beigās, aizbraucu uz vasarnīcu, bet kefīru iegrūdu saldētavā. Un vakar beidzot izņēmu.
No kurienes recepte- nepierakstīju, tā visu vasaru klejoja pa krievvalodīgo tīmekli, taču liekas, ka laperla-foto.livejournal.com.
Vajag:
1 l kefīra
Gatavošana: sasaldēt kefīru saldētavā. Tad likt ledus bluķi sietā (vai ar marli pārklātā caurdurī) un atstāt uz 8 vai vairāk stundām. Viss.
Iespaidi: man vajadzēja 12 stundas, man ir vēss virtuvē. Atgriezu papīra kārbas galu un uz tā noliku vertikāli sietā. Biezpiens ļoti krēmīgs, maigs un delikātas garšas- drīzāk kā rikota. Esmu pārsteigta, taču tas, neapšaubāmi, ir biezpiens:)
No litra kefīra sanāca 263 g biezpiena. Tātad- pašizmaksa var būt gan laba, gan ne tik, atkarībā no kefīra cenas. Es izmantoju Limbažu kefīru, pirktu ar atlaidi.

piektdiena, 2011. gada 21. oktobris

saulaino krāsu zupa

dzeltenā un oranžā nudien nav manas mīļākās krāsas, es tās nekad nevelku un mājās neieviešu. Kaut gan rudens ir mans mīļākais gadalaiks.
Taču ne velti ajurvēdā šādas krāsas ēdienam tiek piedēvēta liela iedarbība- tas neapšaubāmi ir ļoti iepriecienošs, sildošs un visādi citādi atbalstošs:)
Vajag (2 l katlam):
2 lieli skaisti burkāni, sarīvēt ar korejiešu rīvi (fotogrāfijā redzamais tika nopirkts "Idilles"veikalā savās astītes dēļ)
ķirbja gabals (vidēja ābola lielumā), sarīvēt ar rupju rīvi
pusglāze lēcu
1 laura lapa
liela šķipsna kajenas piparu*
1/2 TK saldās paprikas pulvera
1 liels sīpols, sakapāt
3 ķiploka daiviņas, sakapāt
paprika, sagriezt puscentimetra gabaliņos
1 tomāts, sīki sagriezt
Gatavošana:
Katlā uzkarsēt 1 ĒK eļļas vai sviesta, likt laura lapu, sīpolu, ķiploku. Pēc 5 minūtēm likt burkānus, papriku. Pēc 5-7 minūtēm pieliet litru karsta ūdens. Pavārīt minūtes 15, tad likt ķirbi, lēcas, piparus, tomātu. Kad gatavas lēcas, gatava zupa (aptuveni vēl 10 minūtes).
*var arī kādu masalu, karija lapas, kurkumu- tad būs austrumu smaržas zupa.

trešdiena, 2011. gada 19. oktobris

biezpienmaize

ļoti vienkārši pagatavojama, ja jums saldētavā ir tas, kas ir man- smilšu mīkla. Precīzāk- kas man bija. Jo šī bija pēdējā porcija.
Vajag (20 cm diametra pannai):
aptuveni 300 g smilšu mīklas
400 g biezpiena
2 olas
2 pilnas ĒK kukurūzas cietes
cukurs- nu, pēc garšas, man kādas 5 ĒK
vanilas esence, cukurs vai ekstrakts
Gatavošana: 
Ledusskapī atkausēt mīklu. Likt to pannā, izveidot pamatu un augstas malas, sadurt ar dakšu, cept uzkarsētā līdz 200 C krāsnī 10 minūtes.
Pa to laiku rūpīgi sakult visu pārējo.
Izliet formā, samazināt temperatūru līdz 180 C, cept vēl 30-40 minūtes. Atdzesēt minutes 5, izņemt no pannas, atdzesēt vēl 15 minūtes.

pirmdiena, 2011. gada 17. oktobris

plūmju sviests/džems/повидло

gandrīz jau par vēlu rakstīt šo recepti, taču varbūt tomēr. Ļoti, ļoti laba, žēl pazaudēt. Nezinu, kāpēc sviests- angļu valodā par bateru dažreiz sauc to, ko mēs uzskatām par krēmu, džemu un tml. Nav svarīgi, burvīgs veids izmantot un pārstrādāt plūmes. Nu, vienīgi- laikietilpīgs. Taču es darīju citas lietas, dažreiz pieskatot un viss bija labi.
laperla-foto.livejournal.com, oriģinālā M.Stjuartes recepte.
Vajag:
1.5 kg plūmju
225 g cukura
3/4 TK kardamona
1/2 TK kanēļa
Gatavošana:
Sadalīt plūmes uz pusēm, izņemt kauliņu, nemizot, sagriezt 3-4 cm gabalos. Likt katlā, pieliet 1 glāzi ūdens, piebert cukuru. Vārīt uz nelielas uguns ap 20 minūtēm. Rūpīgi sablenderēt līdz biezeņa konsistencei. Likt atpakaļ  katlā, pielikt garšvielas, vaŗīt uz ļoti mazas uguns, bieži apmaisot, kamēr nesabiezēs. Kādas 2.5 stundas.
Atdzesēt. Uzglabāt ledusskapī.
Iespaidi: ļoti laba lieta. Lēni karsētas plūmes izcili saglabā smaržu. var pildīt sterilās burkās un uzglabāt ilgstoši. Es vienkārši ieliku ledusskapī.
Apjoms vārot būtiski samazinās, brīdinu.